Stāvstājas cilvēks, Homo Erectus, pitekantropi
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Nosaukums. Homo erectus (Dubois, 1894.g.).
Pirmais pitekantropu atradums 1887.gadā aprakstīts kā Pithecanthropus erectus. Tagad pareizais sistemātiskais nosaukums ir Homo erectus, bet bieži lieto nosaukumus pitekantrops un pērtiķcilvēks, kas nav kļūda. Iespējams, cēlies no Āfrikas Homo ergaster.
„Stāvus pacēlies cilvēks" pēc būtības ir pareizs Homo erectus nosaukums latviešu valodā, bet neatbilst binārās nomenklatūras principiem, tāpēc ieteicams vārdus „stāvus pacēlies" aizvietot ar vienu vārdu. Apspriesti dažādi varianti. Pēc terminoloģijas komisijas viedokļa, labākais no tiem ir „stāvstājas," tas labāk atbilst arī nosaukumam latīņu valodā.
Sinonīmi. Sinanthropus pekinensis (Black, 1927.g.), Pithecanthropus leakeyi (Herberer, 1963.g.), Meganthropus palaeojavanicus (Koenigswald, 1941.g.), Atlanthropus mauritanicus (Arambourg, 1955) u.c.
Pithecanthropus - "pērtiķcilvēks" (grieķu pithecos - "pērtiķis" + anthropos - "cilvēks"), saukts arī par "Javas cilvēku." Ar šo grupu ir saistīta izplatīta kļūda - visus senākos cilvēkus saukt par pitekantropiem.
Viena no arhantropu sugām, viena no senākajām Āzijas cilvēku grupām, kas dzīvojusi laika posmā no 1,6 miljoniem līdz 40 000 gadu.
Sistemātika. Homo erectus - Āzijas pitekantropa sistemātiskais nosaukums, tāpēc šo sugu var saukt par pitekantropu jeb pērtiķcilvēku. Atklāšanas brīdī tā bija vienīgā zināmā senāko cilvēku suga Āzijā. Raksturīga pazīme - pārvietojās, turot ķermeni vertikālā stāvoklī, iztaisnojies. Ar šo īpašību saistīts nosaukums.
Agrāk senākos atradumus no Āfrikas arī sauca par Homo erectus, tagad tiem visiem ir savi nosaukumi. Āfrikas atradumu vecums ir senāks nekā Āzijas pārstāvjiem. Ir pieņemts, ka tieši no Homo ergaster sugas pirms 1,6 milj. gadu ir cēlies Homo erectus, kas vēlāk apdzīvojis Āziju. Jaunākie šīs sugas pārstāvji datēti ar 50 000 gadu.
Atklāšanas vēsture. Tieši šīs grupas pārstāvis bija pirmais atrastais senākais cilvēks. Iesākumā tāda eksistenci tīri teorētiski pamatoja Hekelis kā starpformu starp pērtiķi un cilvēku, un nosauca to par „pitekantropu.”
To 1887.gadā Javas salā (Indonēzija) praktiski uzgāja holandiešu kara ārsts E.Dibuā un pieņēma Hekeļa ieteikto nosaukumu - "pitekantrops." Tāpēc ar Homo erectus ir saistīta izplatīta kļūda - visus senākos cilvēkus saukt par pitekantropiem. E.Dibuā uzskatīja, ka cilvēces šūpulis meklējams Āzijā un cilvēks ir ārkārtīgi līdzīgs gibonam. Viņa vadītā meklētāju grupa uzgāja zobu, galvaskausa vāku un gūžas kaulu Javas salas austreņos. Tais pašos slāņos atrada rupjus akmens rīkus, ko bija darinājis pitekantrops.
Tolaik tās bija vecākās cilvēkveidīgas būtnes atliekas un tika ierindotas (gan ar lieliem iebildumiem) kā Homo erectus sencis. Tolaik viņu uzskatīja par starpposmu cilvēka un pērtiķa starpā.
Līdz mūsdienām atrasti vēl vairāk kā 40 indivīdi. Senākie atradumi datējami ar ~ 1,6 milj. gadu, jaunākie ir 50–40 tūkst. gadu veci. Tātad, pitekantropi izzuda laikā, kad viņu teritorijas sāka iekarot mūsdienu tipa cilvēki.
Līdz XX gs. 60.-70.gadiem par senāko cilvēku uzskatīja stāvusejošo cilvēku, kas eksistējis pirms 900-300 tūkstošiem gadu.
1960.-1963.gadu pētījumi Olduvajas aizā (Tanzānija, Austrumāfrika) atklātās prasmīgā cilvēka atliekas liecināja, ka cilvēks ir bijis jau daudz agrāk - vismaz pirms 2 miljoniem gadu.
Izplatība. Izcēlušies Āfrikā pirms apmēram 1,8 miljoniem gadu. Kādu laiku dalījis pasauli ar Homo habilis.
Saskaņā ar pašlaik akceptēto trīs emigrācijas viļņu teoriju, no tā atšķēlušās sīkākas sugas, kas pamazām devušās prom no Āfrikas, izklīda Āzijā no Gruzijas līdz Ķīnai (sinantropi) un Indonēzijai (Javas cilvēks).
Vecums. Senākie atradumi ir ~ 1,6 milj., jaunākie - 50-40 tūkst. gadu veci, tātad pitekantropi izzuda laikā, kad viņu teritorijas sāka iekarot mūsdienu tipa cilvēki. Dzīvoja pirms 700 000 gadu (agrākos avotos rakstīts, ka pirms 1 miljona gadu). Pirms 100 000 gadu izmiruši.
Kultūra. Darināja jau sarežģītākus darbarīkus nekā australopitēki. Mācēja kurt uguni. Lietoja akmens darbarīkus un cēla mītnes, ne tikai lietoja dabas veidotus patvērumus.
Bioloģiskie parametri. Primitīvās pazīmes saistītas ar galvaskausa uzbūvi. Ķermenim ir lielāka līdzība ar mūsdienu cilvēku.
To raksturīgākā pazīme - ļoti masīvi uzacu valnīši, ļoti izstiepts galvaskauss ar zemu velvi.
Smadzeņu tilpums – 950–1200 kub.cm., t.i. krasi lielāks nekā pērtiķiem un 0,745 no modernā cilvēka smadzeņu apjoma. Raksturīgākā pitekantropu pazīme ir ļoti masīvi uzacu valnīši un izstiepts galvaskauss ar zemu velvi.
Homo erectus piemēri. Ar atradumu skaita palielināšanos sugā Homo erectus tika izdalītas vairākas pasugas.
Javas cilvēks. Homo erectus javanensis. Šajā pasugā iekļauti pirmie atradumi Javā - Javas pitekantropi.
Sinantrops.
Solo stāvstājas cilvēks. Homo erectus soloensis. Homo erectus pasuga.
Atradumi.
Vecākās celtnes pasaulē. Domā, ka tieši Homo erectus cēluši divas piecstūrainas mītnes apmetnē netālu no tagadējās Tokijas, Japānā. Iespējamais vecums – ap pusmiljons gadu. Te uzieti arī 30 akmens darbarīki.
Raksti.
Malaizijā atrod pasaulē senāko akmens cirvi.
Pētījums: Homo erectus Javas salā tomēr nedzīvoja vienlaikus ar mūsdienu tipa cilvēkiem.
Saites.
Homo ģints.