Aliens

Zālamans (971.-931.g.pmē.)

Žīdiski - שְׁלֹמֹה; turciski - Süleyman; arābiski - سليمان; grieķiski - Σολομών, angliski - Solomon.
Leģendārs žīdu valsts ķēniņš no 971. līdz 931.g.pmē.
Vai 928. vai 926.g.pmē.???

Vārds. Kad viņš piedzima, pravietis Nātans pēc Tā Kunga gribas nosauca zēnu par Jedidiju – „Dieva Iemīļotais,” taču kļuva viņš pazīstams kā Zālamans – it kā Saules nosaukums trijās valodās. Musulmaņi viņu dēvē par Suleimanu.

Radniecība. Tēvs – Dāvids.
Māte - Virsāvija.
Pēc senā abesīņu nostāsta Kebres Negast viņam bijis arī dēls Meneliks I no Sābas kēniņienes, kurš licis pamatus Etiopijas ķēniņu dinastijai.
Bijušas 700 sievas un 300 piegulētājas.
Pēc krievu tradīcijas Zālamana pusbrālis bijis Kitovrass - spārnots kentaurs.

Dzīvesgājums. Jūdu ķēniņš un filozofs. Valdīja no 961.-928.vai 926.g.pmē.
Zālamana dzimšanas vieta varētu būt Saūda Arābijas Azīras provincē esošā vieta Al Suleimana (atrodas 150 km uz dienvidiem no Džebel Ibrahim).
Saņēmis savu gudrību no Dieva laikā, kad devās svētceļojumā uz Havaonas kalnu.
Uzcēla Jeruzālemē svētnīcu Derības šķirsta glabāšanai, pēc Sinaja telts parauga. Mūža nogalē savu sievu ietekmē pievērsies citu dievību – Astartes un amonītu Milhoma godināšanai.
Miris 928.g.pmē. Pēc viņa nāves vienotā valsts sabruka divās karaļvalstīs – ar Jūdeju dienvidos un Izraēlu ziemeļos.

Zālamana bagātības. Bībele šim ķēniņam piedēvē milzīgas un neticamas bagātības. Bībelē ķēniņa ienākumi no visas valsts minēti kā 666 talenti (ap 20 t!, citur minētas 25 t!) zelta (Ķēniņu, 10:14 un Otra laiku, 9:13 ).
Ķēniņa pilī viss esot bijis tikai no zelta un ciedra, pilnībā izvairoties no necienīgā sudraba.

Krievu tradīcijā Kitovrasu (bizantiešu spārnotais cilvēkzirgs) uzskatīja par ķēniņa Zālamana pusbrāli. Zālamans, augsti vērtējot kentaura prātu, bieži vērsās pie viņa pēc padoma. Īpaši bieži tas esot bijis Jeruzālemes svētnīcas būvēšanas laikā. Tā vien prasās Kitovrasu nosaukt par „krievu Hīronu.”

Iekšpolitika. Nodokļu ievākšanas un labākas administrēšanas nolūkos Izraēlas-Jūdejas valsts tika sadalīta 12 teritoriālos apgabalos – pretēji iepriekšējam cilšu sadalījumam.

Ārpolitika. Uzturēja draudzīgas attiecības ar Ēģipti, Tīru un Sābas valsti.

Zālamans Korānā. Nostāsti par Zālamanu atrodami arī Korānā, te viņu dēvē par Suleimanu.

Leģendas par Zālamanu.
      Zālamana lidaparāti. Saskaņā ar senajiem rakstiem un nostāstiem Zālamanam esot tādi bijuši.
Musulmaņu nostāstos Suleimans (Zālamans) esot ķēris džinus un iesprostotus tos šaurkakla pudelēs, aizzīmogotas ar Zālamana gredzenu, samētājis jūrās.      
      Par Bālbeku. Šajā vietā atradusies žīdu ķēniņa Zālamana pils. Slavenais arābu ceļotājs un kartogrāfs Idrīss (1099.-1154.g.), kurš savās kartēs iekļāvis arī vairākus Baltijas vietvārdus, rakstīja: "Lielā un pārsteidzošā [tempļu pilsēta] ir uzbūvēta Zālamana laikos." 1160.gadā Bālbeku apmeklēja Tūdelas Benjamiņš. Savā ceļojuma aprakstā viņš rakstīja: "Šī ir pilsēta, kas Rakstos minēta kā Libānas Bālate (Baalath), ko Zālamans uzbūvēja faraona meitai. Tā ir būvēta no milzīga izmēra akmeņiem." To pašu atkārtoja arī britu politiķis un senatnes pētnieks, anglis Roberts Vuds, kurš, kopā ar vēl diviem sava laika Oksfordas zinātniekiem un itāliešu arhitektu Batistu, Bālbekā nonāca 1750.gadu sākumā: "Šīs zemes iedzīvotāji, muhamedāņi, žīdi un kristieši, visi ir pārliecināti, ka Zālamans uzcēlis gan Palmīru, gan Bālbeku." Cits ceļotājs, šķiet francūzis Luijs Fransuā Kasē (Louis François Cassas), kas Sīriju apmeklējis XVIII gs. 80.gadu vidū, atzīmējis: "Bālbekas iedzīvotāji apgalvo, ka šī celtne ir ķēniņam Zālamanam kalpojušu džinu jeb ģēniju roku darbs."
      Zālamana gredzens. Esot bijis viņa gudrības ķīla. Ārpusē uz tā bijis uzraksts: "Viss pāriet." Galēja izmisuma gadījumā ķēniņš gredzenu noņēmis, un uz tā iekšpuses bijis rakstīts: "Arī tas pāriet."

Pēc šī ķēniņa nāves izraisījās žīdu sacelšanās, un viņa valsts ap 935.g.pmē. sabruka divās konkurējošās – Izraēlas valsti ziemeļos un Jūdejas valsti dienvidos.

Darbi. Zālamana spalvai tiek pierakstīti vairāki darbi no Bībeles Vecās derības.
„Zālamana gudrības grāmata.”
„Zālamans mācītājs.”
„Zālamana dziesmu grāmata.” Mīlas un precību poēzija.
"Zālamana psalmi."

Avoti.
Vecā derība/Tora. Tajās tēlots kā liels gudrinieks. Galvenais avots par Zālamanu ir „Pirmā ķēniņu grāmata” un „Otrā Laiku grāmata.”
Leģendas par Zālamanu bijušas plaši izplatītas Krievzemē.

Nospiedums civilizācijā.
      Zālamana salas. Pirmais no eiropiešiem Zālamana salas atklāja spāņu jūrasbraucējs A.Mendanjass de Nejra XVI gs. Tad arī tās nosauktas par Zālamana salām, jo spāņi apgalvoja, ka uzgājuši ķēniņa Zālamana zelta iegūšanas avotu.
      Ķēniņa Zālamana raktuves. Tādas nosauktas dažād''as pasaules vietā - Sinaja pussalā, Etiopijas austrumos u.c.

Nospiedums kultūrā.
      Hendelis tam veltījis oratoriju, bet Guno - operu.
      Redgārds. "Ķēniņa Zālamana raktuves."

Saites.
Žīdu ķēniņi (1020.-587.g.pmē.).
Zālamana lidaparāti.