Aliens

Tuvo Austrumu neolīta apmetnes

Par šādu kultūru nākas runāt tādēļ, ka beidzamajās gadu desmitgadēs uziets liels daudzums neolīta laika apmetņu ar kopējām kultūras iezīmēm. Ģeogrāfiski apmetnes ir izvietotas DA Turcijā, Ziemeļirākā un Ziemeļsīrijā. Hronoloģiski tās pieder pie laika posma pēc Lielajiem plūdiem, kas risinājušies ap 9500.g.pmē. 
Tādējādi, iespējams, šīs kultūras gadījumā mums ir darīšana ar cilvēkiem, kas pārcietuši Lielos plūdus un mēģinājuši organizēt savu dzīvi pēc šīs milzīgās katastrofas tieši kalnainajos rajonos, jo zemienes vēl aizpildīja dubļainas ūdeņu straumes. 

Priekšstati. Daudzām senajām (neolīta laika) tautām bija priekšstats, ka tieši ziemeļi bijuši Zemes radīšanas vieta un dvēseles pēcnāves ceļojuma galapunkts.Tādēļ daudzas tautas jau pēc viņiem, babilonieši, žīdi iesākumā, lūdzās ar seju uz ziemeļiem. 
Austrumu puse tika uzskatīta par dzīvības avotu, bet ziemeļu – par nāves. 

Kulta būves. Pamatā tās orientētas pēc ass ziemeļi-dienvidi. 

Grifa kults. Zīmējumos, kas uzieti pilsētā, daudzviet grifi attēloti teriantropā veidā - kā maisīti ar cilvēku – grifi ar kājām, kurām ir locītavas. Grifu attēlojumi raksturīgi visām senajām Ziemeļmezopotāmijas neolīta kultūrām. Tādi uzieti Čatalhudžukā, Nevaličorā, Gebeklitepē un Džerfelahmarā. Gebeklitepē un pie Nevaličorā tika uzietas visai primitīvas cilvēkputnu figūriņas. 
Šanidāras alā Zagrosas kalnos tika uzieti dažādu plēsējputnu nogrieztie spārni. Tika skaidrs, ka šie spārni bija ar nodomu apglabāti pēc izmantošanas kādos rituālos. Šo spārnu oglekļa analīze uzrādīja 8870.g.pmē. 
Spārnu izmantošanas jautājums nav skaidrs. Domājams, ka nogrieztos plēsējputnu spārnus sēja klāt cilvēkiem, kas izmainītas apziņas stāvokļos ceļoja uz citām pasaulēm. 

      Šanidāras ala. 
      Bonkuklas apmetne. Turcija.
      Čatalhudžuka. Turcija.
      Čeijeņutepesa.
      Džarma.
      Džemdetnasra. Irāka.
      Gebeklitepe. Turcija.
      Jarimtepes apmetne.
      Nevaličora.
      Karahantepe.
      Džerfelahmāra.