Aliens

Sfinksas

Mitoloģiska būtnes sengrieķu mitoloģijā, spārnota, ar  lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.

Radniecība. Māte – Ehidna.
Tēvs un brālis vienlaicīgi – suns Orfs.

Apraksts. Grieķu mitoloģijā sfinksa bija neveiksmes un sabrukuma dēmons. Grieķiem sfinksa ir sieviešu kārtas radījums,  briesmonis ar sievietes galvu, lauvas ķermeni, ērgļa spārniem un asti, kas beidzas ar čūskas galvu. Saskaņā ar sengrieķu dzejnieka Hēsioda rakstīto sfinksa bija Ehidnas, Himēras vai kāda cita briesmīga neradījuma meita, kas nešaubīgi cēlusies no htoniskās – pazemes un tumsas – pasaules.
Tomēr, neraugoties uz draudīgo dabu, sfinksa kļuva par Senās Grieķijas polisas Hiosas simbolu, kā arī parādījās zīmogos un monētu aversos laikā no VI gs.pmē. līdz III gs.mē. 
Saskaņā ar leģendu kāda sfinksa apmetās grieķu Tēbu apkārtnē. Tā uzdevusi garāmgājējiem mīklu - "Kas no rīta staigā uz četrām kājā, dienā uz divām, bet vakarā uz trim." Neatbildējušos tā esot nežēlīgi nogalinājusi. Atminējumu "Cilvēks!" sniedzis Edips, tā atbrīvojot cilvēkus no šī briesmoņa.
Saskaņā ar dažiem avotiem sfinksai bijusi vēl viena mīkla: „Kas ir divas māsas, no kurām viena dzemdina otru un otrā – pirmo?” Atbilde bijusi "diena un nakts," bet mīta versija par divām mīklām nav tik populāra, kā pirmā.
Kad mīkla beidzot bijusi atminēta, sfinksa metusies lejā no klints un nonāvējusies. Otra stāsta versija vēsta, ka tā aprijusi pati sevi. Tādējādi Edipu šajā mītā var uzskatīt par robežfigūru vai slieksni, kas ar savu rīcību un atjautību simbolizē pāreju no vecās reliģijas uz jauno, kad sfinksas vietā stājās Olimpa dievi.

Sfinksa Gīzas plato. Pats senākais un monumentālākais zināmais sfinksas attēlojums.

Serapeona sfinksas. Skaitā 141 tādu uzgāja franču arheologs O.Mariets pie Serapeona (Sakāra), kur tās veidoja veselu aleju un no rādīja uz ieeju pazemes katakombās.

Saīsas sfinksa. No melna akmens, ar bārdu un ausīm, līdzīga Pānam.

Lībijas tuksneša Sfinksa. To esot uzgājuši 1952.gadā Lībijas tuksnesī. Tās iekštelpā bija pie griestiem uzkārti celtnieku ģindeņi.

Nospiedums civilizācijā.
      "Edips un sfinksa." Ž.O.D.Engra glezna. 1824.g. 

Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
Gīzas sfinksa.