Aliens

Mitridāts VI Eipators (121./120.-63.g.pmē.)

Pontas valsts ķēniņš no 121./120. līdz 63.g.pmē. un arī Bosporas valsts ķēniņš no 107. līdz 63.gadam.

Radniecība. Dēls - Farnaks, nākamais Bosporas valsts ķēniņš.

Dzīvesgājums.
Dzimis 132.g.pmē.
Faktiski bijis Pontas valsts ķēniņš jau kopš 111.g.pmē, bet oficiāli kāpis tronī 121.g.pmē.

Kari pret skitiem. Divas reizes sūtīja karaspēku uz Krimu lai neļautu Skitu valstij sagrābt Hersonu. Skitu karaspēks ar ķēniņu Palaku priekšgalā cīnījās pret Hersonas pilsētu. Cieta sakāvi no Diofanta komandētās pontiešu armijas, ko Hersonai palīgā bija atsūtījis Pontas ķēniņš Mitridāts VI Eipators. Palaks ar Roksolānu atbalstu drīzumā uzbruka otro reizi, taču arī šoreiz skitus sakāva no Pontas atsūtītais karaspēks. Vēlāk Hersonu atdeva pontiešu ķēniņam Mitridātam VI Eipatoram. Karā ar Mitridātu IV Eipatoru (ap 108.-107.g.pmē.) skiti cieta sakāvi un šā kara laikā gāja bojā arī skitu ķēniņš Skilūrs. Tādējādi Skitu valsts atzina sevi par Mitridāta VI pakļautu.

Kļūšana arī par Bosporas ķēniņu. Bosporas ķēniņa Perisada V valdīšanas laikā Bospora valsts izjuta stipru spiedienu no Krimas skitiem un Piekubaņas sarmatiem. Perisads V nolēma atdot varu Pontas ķēniņam Mitridātam VI. Trešo reizi karaspēku uz Krimu pontieši sūtīja ar mērķi apspiest Bosporas skitu sacelšanos Saumaka vadībā. Pēc sacelšanās apspiešanas (pēc citiem datiem sacelšanās uzliesmoja varas nodošanas brīdī) Bosporas ķēniņš Perisads V nodeva Mitridāta VI Eipatora rokās Bosporas valsts pārvaldi no 107.g.pmē., tādejādi Mitridāts VI iekļauts arī Bosporas valsts sarakstā ar nosaukumu "Pontas." Pēc sacelšanās apspiešanas var nonāca Mitridāta VI rokās. Līdz ar to atkarībā no Mitridāta IV Eipatora nonāca teju vai visas Melnās jūras grieķu pilsētas. Mitridāts VI pakļāva arī Mazo Armēniju un Kolhīdu.

Pagrimums sākas pēc tam, kad 88.g.pmē. salā iebruka Romas ienaidnieka Pontas ķēniņa Mitriāda VI karaspēks, kurš nogalināja 20 000 salas iedzīvotājus. 

Cīņa pret Romas ekspansiju. Mitridāts VI bija viens no ievērojamākajiem un veiksmīgākajiem Romas pretiniekiem, kurš Trīs karos spēja visai veiksmīgi pretoties romiešiem, karojot pret Romas republikas to laiku izcilākajiem karavadoņiem - Sullu, Lukullu un Pompeju. Nodibinājis draudzīgas attiecības ar barbariem (skitiem, sarmatiem, trāķiešiem u.c.), Mitridāts VI Eipators nodrošināja savas armijas papildinājumu ar sabiedroto karavīriem. Cenšoties stāties pretī Romas impērijas ekspansijai, mēģināja pakļaut Kapadokiju, Galateju un Bitīniju.
Bitīnijas ķēniņš Nikomēds III Evergēts un Mitridāts VI Eipators 106.g.pmē. iekaroja un sadalīja Patlagoniju, bet 102.-100.g.pmē. iekaroja Kapadokiju, bet 95.g.pmē. pēc pavēles no Romas šīs zemes bija spiesti atbrīvot.
Pirmais karš pret Romu (89.-84.g.pmē.) sākās veiksmīgi, romieši tika izdzīti no Mazāzijas un Mitridāts VI Eipators ieņēma arī Grieķiju. 88.g.pmē. Pontas ķēniņa Mitridāta VI karaspēks iebruka Dēlas salā, kur nogalināja 20 000 salas iedzīvotājus.
Tomēr pēc tam romiešu armija Sullas vadībā piespieda Mitridāta VI Eipatora karaspēku atkāpties. Tomēr Dardānā noslēgtais miers saglabāja Mitridātam VI Eipatoram tā galvenos īpašumus.
Otrais karš pret romiešiem (83.-81.g.pmē.). Periodu pēc tā Mitridāts VI Eipators izmantoja, lai sagatavotos Trešajam karam.
Trešais karš pret Romu (74.-63.g.pmē.). Sākās ar to, ka Mitridāts VI Eipators sagrāba Bitīniju. Kara laikā pret romiešiem ķēniņa dēls Farnaks stājās nodevīgā militārā savienībā ar romiešu karavadoni Pompeju pret savu tēvu, tādejādi nodibinot savu varu lielākajā Bospora valsts daļā (izņemot Fanagoriju). Karš norisa ar mainīgām sekmēm, taču 65.g.pmē. Pompeja Lielā karaspēks galīgi sagrāva Mitridāta VI Eipatora armiju pie Nikopoles.
Nobēdzis uz Pantikapeju, Mitridāts VI Eipators mēģināja organizēt jaunu karagājienu pret Romu. Tomēr grieķu pilsētu sacelšanās izjauca šos plānus. Nevēlēdamies nonākt ienaidnieka gūstā, Mitridāts VI Eipators pats atņēma sev dzīvību 63.g.pmē. Pēc tam romieši ieņēma Pontu, kuras rietumu daļa tika pievienota Romas republikas Bitīnijas provincei, bet rietumdaļa kļuva par Romas vasaļvalsti, ko atdeva valdīšanā Farnakam.

Mitridāts IV un NLO. Plūtarhs savā grieķu vēsturē (varbūt "Hellāda no Perikla līdz Aleksandram"?) apraksta gadījumu, kad 73.g.pmē. netālu no Dardaneļu jūras šauruma, kur kaujai gatavojušies romieša Lukullas un Bosporas ķēniņa Mitridāta IV armijas: "...Kā piepeši pilnīgi negaidīti debess atvērās un tapa redzams liels ugunīgs ķermenis, līdzīgs mucai, kas treaucās lejup starp abām armijām. Šīs parādības sabiedēti, pretinieki izšķīrās bez kaujas."

Aplūkojamie objekti.
Mitridāta kalns. Laikam tieši šim ķēniņam ar godu nosaukts kalns pie mūsdienu Kerčas (toreiz Pantikapejas). Saskaņā ar leģendu kalnā turēts ķēniņa zelta zirgs.

Saites.
Pontas valsts ķēniņi (337,/336.-37.g.pmē.).
Bosporas valsts ķēniņi (480.g.pmē. - IV gs. 70.gadi).
Senā Grieķija.