Aliens

Martirologs, kristiešu mocekļi

Martirologs - kristiešu mocekļu saraksts.
Stāstu krājums, kas vēsta par kristietības pirmo gadsimtu mocekļiem, kuri gājuši bojā, cīnīdamies par ticību pret pagānismu.

Viduslaikos bija pazīstami vairāki tādi stāstu krājumi. Vēlāk martirologi uzņemti baznīcas kalendārā, kur stāsti par mocekļiem mijas ar svēto dzīves aprakstiem.

Pirmais kristiešu moceklis bija pats Jēzus Kristus. Savu Zemes gaitu laikā Kristus teicis saviem sekotājiem: "Ja vajāja mani, vajās ari jūs." Tai pat laikā viņš apsolīja lielu balvu par to: "Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem." (Lūkas ev., 6-23)

Valsts varas attieksme pret kristīgo baznīcu bija nežēlīga un mūsu ēras sākumā pēcapustuļu kristieši cīnījās par izdzīvošanu. Daudzi kristieši ticibas vārdā cieta lielas mocības un pieņēma pat nāvi. 

Otrs senākais moceklis bija Stefans. Par evaņģēlija sludināšanu kristietības pretinieki izstiepa viņu ārpus pilsētas un nomētāja ar akmeņiem. Tas esot noticis ap 35.gadu.

Apustuļu mocekļu nāve. Mokpilnā nāvē gāja bojā gandrīz visi apustuļi, tikai apustulis Jānis nomira dabiskā nāvē.
Pirmais no apustuļiem mokpilnu nāvi pieņēmis apustulis Jēkabs (apustuļa Jāņa vecākais brālis). Viņu sodīja 44.gadā pēc Jūdejas ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles. Mokpilnā nāvē mira arī apustulis Matejs. Baznīcas leģenda stāsta, ka 60.gadā Etiopijas pilsētā Nadarā viņš ticis pienaglots pie zemes un tam tikusi nocirsta galva. Pseidoapustuli Pāvilu Romā sita krustā kājām gaisā. To esot izdarījuši pēc paša upura lūguma, jo viņš pats uzskatījis, ka nav cienīgs mirt tieši tādā pašā veidā kā Pestītājs. 

Vissenākais kristiešu moceklis, par kuru saglabājušās vēsturiskas ziņas, ir vergs pūnietis Namfāns no Madahuras. 

I gs. beigās parādījās svēto mocekļu kults. Par kulta objektiem sāka kļūt arī atsevišķi cilvēki, kas savas kristīgās pārliecības dēļ tikuši mocīti un nogalināti, - tā sauktie Svētie Mocekļi. Saskaņā ar baznīcas vēsturē rakstīto, par tādiem esot kļuvuši tūkstošiem jaunās ticības piekritēju.

Tomēr kritiķi pauž, ka šādu cilvēku nemaz tik daudz bijis neesot un baznīcas dati ir viltoti. Viltojums esot ļoti vienkāršs - tā kā latīņu valodā "moceklis" ir martyr, tad jebkurš apbedījums, kura kapuplāksnē tika pamanīts burts "M," tika pasludināts par mocekļa apbedījumu. Tā kā romiešiem arī vārdi "karavīrs," "mēnesis" u.c. sākās ar burtu "M," tad arī "mocekļu kapu" sanāca daudz. 

Līdzko 202.gadā tika izdots Septīmija Sevēra edikts pret kristīgo mācību, prokonsuls Minūkijs Timiniāns pavēlēja saķert sešus ticīgos, kuru mocekļu nāve pieminēta „Svētās Perpetujas un Felicitas mocībās.” Mocekļi nāca no neliela ciema un piederēja dažādiem sociāliem slāņiem: Perpetuja – pagānu nobiļa 22 gadus vecā meita, Felicita un Revokāts – vergi, Saturniks, Sekunds un Saturs – viszemāko kārtu ļaudis. Pēc Kartāgas tiesas sprieduma viņus iemeta pie plēsīgiem zvēriem un pēcāk nobeidza ar gladiatoru zobeniem.

Agrīnās kristietības teologs Tertuliāns, kas dzīvojis ap 160.–220.gadu, kādā savā darbā rakstīja, ka “...jo vairāk mūs nogalina, jo mūsu kļūst vairāk. Mocekļu asinis ir kristiešu sēkla" un "...mocekļa asinis ir septiņi jauni kristieši."

Bieži mocekļus iecēla svēto kārtā. Jau pirmajās kristietības desmitgadēs radās viņu godināšanas tradīcija - mocekļu nāves dienās ticīgie savācās pie to atdusas vietām un noturēja dievkalpojumus. III gs. jau parādījās vispārēja mocekļu pieminēšanas tradīcija. IV-V gs. Baznīca šo nozari jau sāka reglamentēt.

Daudzu  mocekļu sodīšanas laikā notikuši brīnumi, kā, piemēram, gadījumā ar Kristoforu vai Smirnas Polikarpu. Citi kristietības vēsturnieki stāsta par to, kā sodāmie ar prieku devušies mocībās un nāvē. "Sludinātāji [nāvē] gāja jautri, viņu sejās bija svētlaimes un slavas spiedogs; važas likās kā cienījamas rotaslietas - tā ligavām piestāv ar zeltu izšūtas drēbes. No tiem nāca Kristus smarža; daži pat domāja, ka tie ieziedušies ar mirrēm." (Eisēbijs, "Baznīcas vēsture") Iespējams, potenciālie mocekļi bija nonākuši kādā reliģiskā ekstātiskā stāvoklī.

Jūdu mocekļu saraksts.
      Cakarijs.

Kristiešu mocekļu saraksts (martirologs).
      Agnese.
      Bārbara, Sv.
      Fabiāns (?-250.g.).
      Ignācijs Dievnesis, Antiohijas.
      Justīns Martīrs (~100.-163./165.g.).
      Kalliksts (?-222.g.).
      Klements I (?-101.g.).
      Neofīts (?-303.g.).
      Perpetuja.
      Polikarps, Smirnas.
      Prisciliāns, Avilas.
      Revokāts.
      Sebastjāns.
      Sekunds.

Musulmaņu mocekļu saraksts.
      Huseins.

Saites.
Kristietība un kristieši.