Aliens

Džainisms, džainisti

Mācība, kas radusies Indijas ziemeļos vairākus gadsimtus pirms budisma rašanās, un V gs. izplatījās visā Indijā.

Džainisti paši saka, ka īstenībā šī mācība ir simtiem tūkstošu gadu veca. Saglabājušies vesela rinda pirmsbudisma tekstu, kas ir fantastiski. Šai mācībā detalizēti ir izskaidrota neticami komplicētā karmas teorija. Džainismam bija antibrahmaniska ievirze.

Rašanās un vēsture. Džainisms kā mācība radās dažus gadsimtus pirms budisma Indijas ziemeļos un V gs.pmē. izplatījās visā Indijā un kādu laiku bija valdošā. Paši džainisti gan apgalvo, ka viņu mācība ir vairākus simtus tūkstošu gadus veca, bez tam šo mācību cilvēkiem atstājušas Debesu būtnes. 
Pētnieki uzskata, ka šī reliģija radusies tirgotāju apmetnēs Indas ielejā. 
599.g.pmē. ķēniņiene Trišala dzemdējusi dievu pārstādītu embriju un pasaulē nāca puisēns vārdā Mahavīra, nākamais džainisma pamatlicējs, kas mira 477.g.pmē. 
Džainismam bija antibrahmaniska ievirze, tas neatzīst kastu sistēmu un upurēšanas kultu. Džainisma mācība radusi atspoguļojumu Gandija ētikā, jo viņš piederēja pie Gudžarātas tirgotāju kastas, kurā džainisma tradīcijas bija ļoti stipras. 
IX gs. hinduisms Indijā nomāca budismu, taču džainisms izdzīvoja integrēts hinduistu tradīcijās.

Laika skaitīšana. Šī laika skaitīšanas sistēma džainiem palikusi nemainīga vairākus tūkstošus gadu. Iesākumā to bija iedibinājušas Debesu Būtnes.

    Samaija – pats mazākais laika sprīdis. Atbilst laikam, kurā atoms veic vienu apgriezienu. 
    1 avalika – satur neskaitāmus samaija. 
    1 muhurta – satur 1 677 216 avalika jeb 48 mūsu minūtes. 
    1 ahoratra – satur 30 muhurtas jeb tieši viena diennakts (1440 minūtes). 
    1 pakša – satur 15 ahoratras jeb 0.5 mēneši. 
    1 masa – satur 2 pakša jeb 1 mēnesi. 
    1 aijana – satur 6 masa jeb pusgadu. 
    1 purvanga – satur 16 800 000 aijanas jeb 8 400 000 gadu. 
    1 purva – satur 8 400 000 purvangas jeb 8 400 000 X 8 400 000 gadu.

Vispār, nojūgties var! Džainistu skaitīšana beidzas ar 77 zīmju skaitli. Lai novērtētu tik lielus laika posmus, tiek izmantoti jēdzieni salīdzināmi ar mūsu gaismas gadu, kura lineārais garums ir 9 500 000 000 000 km.

Džainistu kosmogoniskie priekšstati.
Visums. To var izmērīt. Mērvienība radžu – tas ir attālums, kādu veic Dievs, lidojot 6 mēnešus. Vienā sekumdē Dievs veic 2 057 152 jodžana.

Zemes atmosfēra. Zemi apņem trīs slāņi, dažāda blīvuma. Blīvuma pakāpi raksturo šādi: kā ūdens, kā vējš un kā smalks vējš (atmosfēra, troposfēra un stratosfēra). Augstāk par tiem atrodas pilnīgi tukša telpa.

Ārpuszemes dzīvība. Tas, ka tā eksistē, džainistiem ir pats par sevi saprotams. Pēc viņu uzskatiem Visums ir gaužām pilns ar visvisādām dzīvības formām. Pie tam tās ir izvietotas nevienmērīgi, ārkārtīgi nevienmērīgi. Lai gan augu un zemāko dzīvnieku valsts ir gandrīz uz visām planētām, tikai uz dažām ir saprātīgas būtnes.

Kaļpas – augstākās debesis jeb Dievu debesis. Tur ir lidojošās pilis, kustošas celtnes un citi brīnumi – debesu pilsētas viena virs otras. No pilsētu centriem uz visām pusēm lido neskaitāmas vimānas. Kad uz Zemi pienāk laiks doties kārtējam tīrtankāram, galvenajā debesu dievu pilī atskan zvanu skaņas, kas liecina, ka atlikušajās 3 199 999 debesu pilīs tāpat skanēs zvani. Drīz pēc tam Dievi aiz mīlestības pret savu sūtni, kā arī aiz ziņkāres, atlido uz Saules sistēmu un jaunā ēra ir sākusies.

Tirtankāri – pravieši vēstneši. Saskaņā ar džainisma mācību, ēra, kurā dzīvojam tagad, sākusies ap 2000.g.pmē. (pēc kristiešu kalendāra). Pirms tās bijušas daudzas citas. Šajā jaunajā ērā uz Zemi tiks nosūtīti kopumā 24 tīrtankāri. Šie pravieši var ierasties pasaulē jau kā pieauguši vai arī dzimstot kā bērni. Džainu reliģiskajiem līderiem zināmi praviešu vārdi un kādas biogrāfiskas nianses. 
Katrs no nākamiem praviešiem dzīvojis mazāk par iepriekšējo:

1. Rišabba – 1. pravietis. 8 400 000 gadu apakaļ, bijis īsts milzis un dzīvojis ļoti ilgi. 
2. Arištanemi – 21.pravietis. Augumā 10 elkoņu, dzīvojis 1000 gadu, bet pirms 84 000 gadu. 
3. Paršva – 22.pravietis. Augumā 9 elkoņi, dzīvojis 100 gadu. Miris ap 750.g.pmē. 
4. Mahavīra – 23.pravietis. Augumā 7 elkoņi, dzīvojis 72 gadi. Miris ap 500.g.pmē. Tas bijis valdnieka dēls, dzimis pēc tam, kad Debesu Būtne ievadīja embrionu tā mātes – princeses klēpī.

Karmas jēdziens. (Pēc Hemūta fon Glazenapa mācību līdzekļa). Ārkārtīgi sarežģīta sistēma. Džainu dabaszinību tekstos teikts, ka visniecīgākais punkts telpā ir atoms. Katrs atoms var savienoties un mijiedarboties ar citiem atomiem, veidojot skandhu, kura var aizņemt bezgalīgi daudz telpas punktu (tātad no diviem, piem. ūdeņradim, līdz miljoniem, piemēram DNS). Tātad atomu savienošanās rezultātā rodas visdažādākās vielas. Džainisti tās iedala 6 grupās:

· smalks-smalks = neredzams 
· smalks = vēl neredzamāks 
· smalks-rupjš = neredzams, taču sajūtams ar dzirdi un ožu 
· rupjš-smalks = lietas, kuras var redzēt 
· rupjš = lietas, kuras patstāvīgi var savienoties vienā veselumā (piemēram eļļa vai ūdens) 
· rupjš-rupjš = vielas, kuras bez palīdzības no ārienes, nespēj apvienoties (piem. akmens, metāli).

Tātad, pēc džainistu priekšstatiem, pat ēna un atspulgs spogulī ir materiālas dabas parādība. Tāda ir arī atbalss – tā rodas atomu berzēšanās rezultātā. Smalks-smalks viela var ieiet visās citās vielās, respektīvi, tās izmainīt. Viela vai matērija, iekļvusi kādā dvēselē, ārpusē manifestē sevi kā karma, tieši pateicoties šai vielai, notiek pārdzimšana. Tādējādi magnētisko lauku var uzskatīt par garu pie tam tādu garu, kas ietekmē matēriju. To ko mēs saprotam ar dvēseli, džainisti uzskata par smalko-smalko vielu, kas nesaraujami saistīta ar ķermeni, tāpat kā elektrons ar atomu.

Džainisma raksti. Saglabājušies vesela rinda pirmsbudisma teksu, kuri ir fantastiski. Šai mācībā detalizēti ir izskaidrota neticami komplicētā karmas teorija.

„Švetambara,” džainistu svētie raksti, kas sadalīti 45 grupās ar ārkārtīgi sarežģītiem nosaukumiem:
    1. Vijahijanaptijanga – izklāsta džainisma mācības kodolu dialogu un leģendu formā.
    2. Anuttaraupapatikadašanga – stāsta par senajiem svētajiem, kuri spējuši sasniegt augstākās debesu pasaules.

"Purvagata" – krājums, kurā sakopotas visas iespējamās zinātniskā un pamācošā satura grāmatas:
    1. Utpada-Purva – tajā apskatītas dažādu vielu rašanās un sabrukšanas īpatnības (ķīmija).
    2. Virijapravada-Purva - tiek aprakstīta tādu substaņču darbība, no kurām sastāv dievi un augstākattīstītie no cilvēkiem.
    3. Pranavada-Purva – par ārstēšanas mākslu.
    4. Lokabindusara-Purva – tiek izklāstīta matemātika un tiek runāts par gaidāmo glābšanu.

Vēl džainisma reliģijā eksistē 12 tā saucamās Upangas, no kurām var uzzināt ne mazums interesanta par Sauli, Mēnesi u.c. debesu ķermeņiem, kā arī par visvisādām dzīvības formām, mītošām uz tām.

„Aupatika” – šeit tiek stāstīts, kā nokļūt dievu valstībā. Tiek uzskaitīti dievi-valdnieki („Prakirna” nodaļa, 7.grāmata).

Vēl ir vesela rinda seno tekstu, kuri zuduši. Džainisma sekotāji tic, ka teksti nav zuduši, un priesteris priesterim tos nodod mutiski. Taču arī tekstu zudība neskaitās nekas briesmīgs, jo pārdzimstot, mūsu pasaulē atgriežas senie pravieši, kuri pārzin šos tekstus. Saglabājušies tikai fragmenti, kuri izbrīna:

· kā ar maģisku spēju palīdzību var nokļūt tālās zemēs;
· kā radīt brīnumus;
· kā augus un metālus var pārvērst vienu otrā;
. kā var lidot pa gaisu.

Akāša. Cilvēkiem slēgta pasaule, kas atrodas ārpus mūsu pasaules senajā džainistu mitoloģijā.

Madhjaloka. "Vidējā pasaule," "Dzīvnieku pasaule." Saskaņā ar seniem džainistu mītiem, daļa Visuma - pasaule diska formā, kura centrā novietots apaļš paradīzes kontinents Džambudvipa ar zelta asi Meru kalnu.

Addhaloka. "Apakšējā pasaule." Viena no trim pasaulēm džainistu mitoloģijā, kas veido Visumu. Saskaņā ar džainistu priekšstatiem pasauli iedala "pasaulē" un "ne-pasaulē," kas sastāv tikai no telpas, kurā nav iespējams nokļūt.

Aplūkojamie objekti.
      Handagiras un Udajagiras alu svētnīcas. Vairāk kā 2000 gadu sens džainistu alu klostera komplekss Indijā, Orisas pavalstī.
      Zelta virsotne. (Sonagiri) Džainistu svētvieta ar 77 džainistu svētnīcām Ziemeļindijā, Madjas pavalstī.
      Gvalioras cietoksnis. Gwalior Fort. Indija, Madjas pavalsts. XV gs. kalnā celts cietoksnis, kura 10 m augstie mūri sargā svētnīcas un pilis. Te ir klintīs cirstas Gwalior džainu reliģijas skulptūras.
      Ranakpūras džainistu svētnīca. Radžastānas arhitektūras pērle. Viens no 5 džainistu reliģiskajiem centriem un arī viens no skaistākajiem svētnīcu kompleksiem Indijā.
      Badami. Indija, Karnātaka. Grandioza, pakava formas klints paceļas pār zaļas nokrāsas ezeru, kur VI-VII gs. Čalukajas ķēniņi izcirta iespaidīgu hinduistu un džainistu svētnīcu kompleksu.
      Spoguļu svētnīca. (Kanch Mandir) Džainu svētnīca Indorā (lielākā pilsēta Madjas pavalstī).

Saites.
Mahāvīra (599.-527.g.pmē.).
Reliģijas un reliģiozitāte.