Indas upe
- Detaļas
- Publicēts 17 Jūlijs 2016
- Autors Redaktors
Upe Tibetā, Indijā un Pakistānā, kuras ielejā radusies viena no senākajām planētas civilizācijām.
Raksturlielumi. Garums - 3181 km.
Baseins - 980 000 km2.
Gada notece - 121,4 km3.
Ģeogrāfija. Sākas Tibetā Kailasa grēdas nogāzēs ap 5300 m vjl.
Augštece (Singi) atrodas tektoniskā padziļinājumā, kurā aizas mijas ar plašām ielejām.
Lejpus Gilgitas ietekas laužas caur kalniem starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu.
Lejtecē šķērso tuksnešaino Indas-Gangas līdzenuma R daļu, veido daudzas attekas un, ietekot Arābijas jūrā, plašu deltu - ap 8000 km2.
Hidroloģija. Gultnes platums pie Atokas līdz 375 m, palos pie Deraismailhanas līdz 22 km.
Pietekas - Šaioka, Gilgita, Kabula labajā krastā; Satledža (lejtecē Pandžnada) kreisajā krastā.
Augštecē sniegūdeņu un ledāja ūdeņu pieplūde, vidustecē un lejtecē - musona lietus pieplūde. Pali no marta līdz septembrim, tad līdzenumā ūdens ceļas par 7 m, kalnos par 10-15 m. Vidējais caurplūdums pie Haidarabadas - 3850 m3/s, ļoti lielos palos līdz 30 000 m3/s. Sausuma periodos Indas lejtece dažkārt izsīkst, nesasniegusi jūru.
Inda gadā aiznes līdz deltai ap 450 000 000 t sanešu.
Saimniecība. Indas ūdeņus izmanto vairāk kā 11 000 000 ha apūdeņošanai.
Tarbelas HES.
Uzcelti 14 lieli aizsprosti, no tiem lielākais ir Sukuras aizsprosts. Plašas apūdeņošanas kanālu sistēmas.
Kuģojama līdz Deraismailhanai, ar seklūdens kuģiem - līdz Atokai.
Krastos Sukura, Haidarabada, deltā Karača (Pakistāna).
Saites.
Indas ielejas civilizācija.
