Aliens

Čarencs, Jegiše (1897.-1937.g.)

Armēniski - Եղիշե Չարենց. Īstā vārdā - Jegiše Sogomonjans.
Armēņu dzejnieks, komunisma dziesminieks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1897.gada 25.martā.
Agrīnajā lirikā - dzejoļu krājumā "Trīs dziesmas skumji bālajai meitenei" (1914.g.), poēmā "Zilacainā dzimtene" (1915.g.) ir krievu simbolisma ietekme.
Filozofiskā poēmā "Dantes leģenda" (1916.g.) atklāta I Pasaules kara traģika.
Kopš 1918.gada KP biedrs.
J.Čarencs pirmais armēņu literatūrā atsaucies uz Krievijas lielinieku Oktobra apvērsuma (1917.g.) notikumiem - romantiskās poēmas "Soma" (1918.g.) un "Trakojošie pūļi" (1919.g.).
Dzejoļu ciklā "Upuraltāris" (1918.-1920.g.) dzimtenes mīlestības motīvi. 
Revolucionārā heroika poēmās "Visiem, visiem, visiem" (1921.g.), "Vispoēma" (1922.g.), "Čarencnamē" (1922.g.).
Satīriskajā romānā "Nairi zeme" (periodikā 1922.-1925.g.) atspoguļots sarežģīts posms armēņu tautas dzīvē (1915.-1918.g.).
1924.-1925.gados sarakstījis V.Ļeņinam veltītas balādes un poēmas.
Dzejoļu krājums "Episkā rītausma" (1930.g.) - politiskās dzejas paraugs.
Pēdējā krājumā "Ceļa grāmata" (1933.g.) risināti filozofiski jautājumi.
Darbojies literatūras zinātnē. Tulkojis V.Majakovska, A.Puškina, J.V.Gētes, V.Vitmena u.c. autoru dzeju.
Lielinieku nogalināts Lielā terora gados 1937.gada 29.novembrī.

Uz Armēnijas Republikas 1000 dramu naudas zīmes vienā pusē bija Čarenca fotogrāfija un slavens citāts armēņu valodā no kāda viņa dzejoļa: "Ես իմ անուշ Հայաստանի արեւահամ բարն եմ սիրում" (Es mīlu Armēnijas saules saldo garšu).
Pāvests Francisks savas vizītes laikā Armēnijā 2016.gadā nolasīja fragmentu no šī Čarenca dzejoļa.

Saites.
Armēņu literatūra.