Aliens

Baski

Ārkārtīgi senas izcelsmes pirmtauta, tagad pārsvarā dzīvo Basku zemē ziemeļu Spānijā un pieguļošajā Francijas teritorijā. Ilgstoši ved bruņotu nacionālās atbrīvošanās cīņu pret spāņu un franču apspiedējiem. 

Uzskata, ka baski ir tieši Akmens laikmeta ļaužu pēcteči, kas apdzīvojuši kontinentālo Eiropu un Britu salas 40–3 tūkstošus gadu atpakaļ. iespējams, tieši šādi cilvēki ir gleznojuši Laskas alas zīmējumus, uzbūvējuši Karnakas megalītu svētnīcu.
Ģenētiski baski ir radniecīgi ainiem Japānā, rapanujiešiem Okeānijā un, iespējams, arī svaniem Gruzijā. Tāpat uzieta to saistība arī ar senajiem Ziemeļķīnas iedzīvotājiem, kur uzietas mumificētas atliekas ar nemongolīdiem vaibstiem.

Britu dēkainis Filips Bīls minējis, ka basku zvejnieki savulaik esot atklājuši ceļu uz Ameriku.

ETA dibināšana. ETA dibināšana un darbība. Organizācija ETA (Euskadi Ta Askatasuna) jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. ETA-s mērķis ir nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas DR, kur mīt tauta, kas runā Eiropas vissenākajā valodā, kuras pirmsākumi meklējami tūkstošiem gadu pirms romiešu ierašanās.
50.gados organizācijā bija daudz Franko pretinieku. Ap 1965.gadu organizācija kļuva marksistiski ļeņiniska. Šī mācība ir kustības pamatā arī vēl šodien, lai gan galvenais ir Basku valsts nodibināšana. 
1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi vairāk nekā 850 cilvēkus. 1973.gadā ETA nogalināja premjerministru un potenciālo Franko pēcteci Luisu Karrero Blanko. 
E.H.L.Penja pievienojās ETA 1980.gadā. Kā jauns cīnītājs viņš piedalījās Revolucionārā nodokļa (Kale Borroka) iekasēšanā no uzņēmējiem, ieguva naudu kustības aktivitātēm. 1983.gadā viņu apcietināja par nelegālo darbību Francijas pilsētā Bajonā. Atbrīvojies no apcietinājuma, Penja turpināja savu darbību. 
2005.gadā Francijas tiesa aizmuguriski piesprieda 8 gadu cietumsodu par sadarbībām ar kriminālām organizācijām. Izmeklētaji domā, ka Penja kustības vadību uzņēmās 2006.gadā, pusotru gadu pēc iepriekšējā līdera Mikela Alvizu aresta. Laikam šai laikā organizācijā norisa cīņa par varu, jo uzbrukumi bija pierimuši jau kopš 2005.gada sākuma. 2006.gada 24.martā nemiernieki paziņoja par „beztermiņa pamieru.” Pēc Alvizu aresta ETA 2–3 gadus veltīja organizācijas pārstrukturēšanai. 
Par viņa specializāciju kļuva sprāgstvielu izgatavošana un spridzināšana: viņš izglītojis daudzus spridzinātājus – Ikeru Aguirri. Aguirre uzspridzināja furgonu Madrides Barahasas lidostas noliktavā ar diviem tajā snaudošiem ekvadoriešiem 2006.gada decembrī. Šo sprādzienu uzkata par vienu no pirmajiem paša Penjas izplānotajiem.
Penja pavēlēja atsaukt pamieru un sākt jaunus uzbrukumus. Pēdējā laikā ETA spridzināšanas Spānijā notika gandrīz vai ik nedēļu, bez tam par tiem vairs iepriekš nebrīdināja kā bija pieņemts agrāk. 
2008.gadā pirms marta vēlēšanām sievas un bērnu acu priekšā tika nogalināts kāds bijušais sociālists, kas bija mainījis politisko pārliecību.
2008.gada 21.maijā Bordo pilsētā Francijas dienvdos arestēja ETA vdītāju Fransisko Havjeru Lopezu Penju kopā ar vēl trm biedriem. Policija viņu meklēja kopš 1983.gada. Šā notikuma dēļ no Mali valsts Āfrikā steigšus atgriezās Spāijas Iekšlietu ministrs Alfredo Peress Ruvalkavs. Policijas rokās Penju noveda pārlieku uzticēšanās bijušajam Andoainas pilsētas mēram Hosē Antonio Barandjaranam, kuru policija izsekoja pēc politiķa ierašanās Bordo. 
Pētnieki atzīmē, ka pēdējā laikā kustība zaudē popularitāti basku vidū. 
2008.gada 22. vai 23. jūlijā spāņu policija arestēja 8 basku cīnītājus, tā iznīcinot vienu no visspējīgākajām basku kaujas vienībām. Aizturēto vidū ir arī Biskajas šūniņas vadītājs Arkaitss Goikoetksa, kuru vaino 3 policijas virsnieku un sociālistu domnieka nogalināšanā jau pēc 2007.gada jūnijā izsludināto pamieru. 
Oficiāli slēgta basku nacionālistu avīze Egin. Spānijā aizliegta basku nacionālistu partija Herri Batasuna, kas tiek uzskatīta par ETA politisko spārnu. Nesen Spānijā no ieslodzījuma atbrīvots partijas „Batasuna” līderis Arnaldo Otegi, kurš cietumā bija pavadījis nedaudz vairāk par gadu. Viņš bija ticis apcietināts „par terorisma glorificēšanu” un par ETA ilggadējā līdera Hosē Migela Benara Ordenanas slavēšnu piemiņas dievkalpojumā 2003.gadā. 
2008.gada novembrī aizturēja ETA līderi Migelu de Garikoicu Aspiasu Rubinu ar iesauku Čeroki.
2008.gada 8.decembrī Francijas policija arestēja trijus basku kaujiniekus, no kuriem vienu - 31 gadu veco Aicolu Irjondo uzskata par jauno ETA militāro līderi. Pie aizturētajiem uzieti ieroči un viltoti dokumenti. Arests notika pēc kāda uzņēmēja slepkavības Basku reģionā iepriekšējā nedēļā. Tas bija pirmais ETA uzbrukums pēc Čeroki aizturēšanas.
2011.gada 20.oktobrī paziņoja, ka izbeidz gandrīz 40 gadus ilgušo bruņoto cīņu par neatkarību. Pa šo laiku vainota vairāk kā 800 nāvēs. Šī ir pirmā reize, kad grupējums atteicies no turpmākas vardarbības lietošanas.

2012.gada oktobra vēlēšanas Spānijā. Tajās uzvarējusi Basku nacionālistu partija (PNV - līderis Inaki Urkula), kas ieguvusi 25 no 75 vietām reģionālajā parlamentā. Ar 21 vietu tai seko kreisi orientēta separātistu koalīcija, kura ietilpst aizliegtās ETA dalībnieki. Iespējams, ka baski gatavosies referendumam par neatkarību.

Saites.
Basku zeme.