Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Akmens apstrāde

Akmens kā ilglaicīgs būvmateriāls ir bijis visai nozīmīgs seno civilizāciju attīstībā. Neraugoties uz visai grūto apstrādi, tas plaši tika pielietots visā pasaulē, to iepriekš apstrādājot ar dažādām, tostarp mums vēl neizprastām, tehnoloģijām.

Vēsture. Akmens apstrāde cilvēces vēsturē sākās līdz ar senāko Akmens laikmeta posmu - paleolītu (sākās pirms 2,6 miljoniem gadu), kad senie Homo pārstāvji sāka gatavot pirmos primitīvos akmens darbarīkus - rokas cērtes. Tādas pirmo reizi uzgāja arheologs Līkijs Olduvajas aizā Austrumāfrikā. Pirmie instrumenti tika veidoti ar primitīvu akmens atšķilu metodi - t.i., sitot ar akmeni pa akmeni. Tādejādi izgatavotās rokas cērtes bija apdaudzīti akmeņi ar vienu vai vairākām daudz maz asām malām.
Pirms 1,6-1,4 milj. gadu dažviet parādās jaunas tehnoloģijas - radiālā nukleju skaldīšana, salīdzināma ar daudz vēlākiem paņēmieniem, kas zināmi vidējā paleolītā kā Levaluā tehnoloģijas, kad rīku izgatavotāji jau kontrolēja katru nākamo izgatavošanas posmu. Abpusējā rīku apstrāde jau skāra ne tikai rīku malas, bet arī rīku korpusu. Tā jau bija salīdzinoši augsta līmeņa abstraktās domāšanās attīstības liecība, jo cilvēku prātā pastāvēja visu darbību ķēde un veidojās priekšstats par gatavu produktu. 
Šādi pagatavotie Ašēlas tipa rīki principiāli atšķīrās no Olduvajas tipa rīkiem. Attīstījās dažādas skaldīšanas tehnoloģijas, kas ļāva iegūt sagataves gan mazo, gan lielo rīku gatavošanai. Tehniskās apstrādes metodes un specializētā pieeja asu malu (šķautņu) veidošanai redzamas arī pieaugošā rīku komplekta specifikā. Palielinājās gan rīku sortiments, gan apstrādes paņēmienu dažādība.

Āfrika.
Senā Ēģipte. Piramīdas Gīzas plato. Granīta sarkofāgi. Asuānas obeliski.
Etiopija. Viens no tādiem neizskaidrotiem akmens apstrādes paņēmieniem pielietots akmenslauztuvēs pie Aksūmas.

Āzija.
Bālbeka. Neapšaubāmi Āzijā pārsteidzošākais akmens apstrādes jomā ir apstrādāto akmeņu lielums, Bālbekai pieder vairāki apstrādāto akmeņu pasaules rekordi:
      1. Vislielākie trīs kādā celtnē iebūvētie akmeņi pasaulē – tā sauktie "trilīti" Bālbekas terases rieteņu sienā. Daudz neatpaliek arī citi akmeņi;
      2. Vislielākie cilvēka apstrādātie akmens bloki pasaulē – tādi ir veseli divi (viens no tiem - "Dienvidu akmens");
      3. Vislielākās kolonnas pasaulē – Jupitera tempļa kolonnas 2,20 m diametrā un vairāk kā 20 m augstumā.
Jeruzāleme. Lielais akmens pazemes ejā.
Indija. Melnā pagoda.

Okeānija.
Nanmadola, Lieldienu sala, Havaju salu un Jaunzēlandes megalīti.
Lielo akmeņu pārvietošanai Lieldienu salā (moaji) un Nanmadolā (bazalta bluķu) baltie senie cilvēki izmantojuši pārdabisku spēku mana, ko tie saņēmuši no sava dieva Ha-Mu-Ka.
Ar manas palīdzību esot uzcelta havajiešu rituālā platforma Kauai salā (Pu’uo Mahuka Heiau) vienas nakts laikā.

Dienvidamerika. Hronikās sniegtas ziņas, ka Dienvidmerikas poligonālie akmeņu kārtojami veikti ar kaut kāda auga sulas palīdzību - tā spējot padarīt akmeni mīkstu. Tam izmantojot sananga koka saknes, kas pazīstams ar savām antiseptiskajām īpašībām.
Kuska. Labas kvalitātes poligonālo akmeņu celtniecība.
Saksavamāna. Šeit sastopami celtniecībā izmantotie akmeņi, kas sasniedz 300 t svaru. Mūsdienu celtniecības speciālisti izrēķinājuši, ka jau 130 t smaga akmeņa pārvietošanai būtu nepieciešama 8450 strādnieku saskaņota darbība. Taču ņemot vērā apvidus kalnainību jāsecina, ka tāda cilvēku daudzuma spēka ideāla saskaņošana būtībā nemaz nav iespējama.
Olananaitamba.
Tiavanaka.
Pumapunka.
Šeit akmeņi apstrādāti tik kvalitatīvi, ka pasaulē tam vairs nav analoga.

Lielo akmeņu pārvietošana.
Tibetā uzskata, ka senie cilvēki milzīgus akmens bluķus spējuši pārvietot pa gaisu monotoni dziedot mantras un nonākot izmainītas apziņas stāvokļos (IAS).
Līdzīgi nostāsti figurē par Nanmadolas bazalta bluķiem.

„Koraļļu pils” Floridā.

Megalītiskais celtniecības stils. Saukts arī par „ciklopisko.”
Liksas senpilsēta Marokā.
Erebuni citadele Armēnijā.

Parasti akmens krāvumi.
Tādi novērojami jau Skotijā – tā saucamie brouči tiek sakrāmēti.

Raksti.
Sens monolīts liecina par cilvēku klātbūtni pirms 9500 gadiem Vidusjūrā nogrimušā arhipelāgā.

Saites.
Modernas akmens apstrādes pēdas senatnē.
Abrazīvā apstrāde un abrazīvie instrumenti.