Abrazīvi, abrazīvā apstrāde, abrazīvie instrumenti
- Detaļas
- Publicēts 19 Aprīlis 2021
- Autors Redaktors
Abrasio - "nokasīšana" (latīņu val.).
Abrazīvi. Cieti ieži un minerāli, kā arī mākslīgi iegūtas vielas, ko lirto materiālu mehāniskajai apstrādei. Biežāk lietotie mākslīgie abrazīvi ir bora, volframa un silīcija karbīdi, elektrokorunds, sintētiskais dimants. Līdz XIX gs. lietoja tikai dabiskos abrazīvus - dimantu, korundu, pumeku, granītu, kvarcu, smirģeli.
Abrazīvus raksturojošas īpašības: cietība, stiprība, graudu veids, graudainība. Šo īpašību kopums nosaka, kādai mehāniskai apstrādei (griešanai, slīpēšanai, pulēšanai) , kada izstrādājuma pagatavošanai un kādam darba režīmam abrazīvs ir lietojams.
No abrazīviem pagatavo abrazīvos instrumentus, slīpēšanas pulverus, slīpēšanas pastas, suspensijas.
Abrazīvos instrumentus pagatavo no sasmalcinātiem abrazīviem materiāliem un saistvielas. Lieto neorganiskas (keramika, magnija silikāti) un organiskas (bakelīts, glifāls, vulkanīts) saistvielas. Abrazīvo instrumentu veidi: slīpripas, slīpēšanas galviņas, segmenti, galodas, slīpēšanas papīri (smilšpapīri).
Abrazīvā apstrāde - metāla, minerāla, stikla, koka, plastmasas u.c. materiāla mehāniska apsrāde ar abrazīvajiem materiāliem vai abrazīvajiem instrumentiem.Abrazīvo instrumentu graudi griež īsas skaidas (skrāpē), tie var strādāt ar vislielākajiem griešanās ātrumiem. Ar rupjgraudainiem instrumentiem var nogriezt prāvus metāla slāņus, ar smalkgraudainajiem var izdarīt vissmalkāko virsmas nogludināšanu.
Galvenie abrazīvās apstrādes veidi ir slīpēšana, honēšana, pulēšana, asināšana.
Abrazīvajā apstrādē lieti cietus noteiktas formas instrumentus, lokanus instrumentus un nesaistītus abrazīvus materiālus pulveru, pastu vai suspensiju veidā. Apstrādē ar suspensiju (abrazīvo šķidrumu) pretkorozijas šķidrumā suspendētu abrazīvu pulveri (parasti elektrokorundu) ar spiedienu raida pret apstrādājamo virsmu. Virsmas mikroiedobumus aizsargā šķidruma kārtiņa, bet mikroizciļņus abrazīvie graudiņi nogriež, uzkaldinot arī plānu virskārtiņu. Šo metodi lieto iekšēju un ārēju fasonvirsmu galīgai apdarei, ja tās apstrādāt ar parastajām metodēm (pulēšanu, slīpēšanu) ir tehnoloģiski sarežģīti. Viļņainību u.c. makrodefektus šī metode nenovērš.
Saites.
Akmens apstrāde.
