Armēnijas ķēniņi (~2492.g.pmē.-391.g.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Divas Haikazūnu (Haykazuni) patriarhu un ķēniņu dinastijas (2492./2107.-331.g.pmē.).
Haikazūnu patriarhu dinastija (~2492.-748.g.pmē.). Haykazuni. Dibinājis armēņu Nahapetu patriarhs (Nahapet-patriarch), aiz viņa seko daudzi tā pēcteči, kas uzskaitīti Mikaēla Čamčjana (Mikael Chamchian) „Hronoloģiskajās tabulās” (Chronological Tables), kas gan ne vienmēr atbilst armēņu tradicionālajai hronoloģijai (arī tā sākas ar Diutsaznamartas uzvaras gadu).
Haiks (~2492.g.pmē.).
Armenaks (2026.-1980.g.pmē.). Armenak. Haika dēls.
Aramajs (1980.-1940.g.pmē.). Aramaiyis. Armenaka dēls.
Amasis (1940.-1908.g.pmē.). Amasia. Aramaja dēls.
Gegams (1908.-1858.g.pmē.). Gegham, Gelam.
Sisaks. Sisak. Gegama dēls.
Arma (1858.-1827.g.pmē.). Arma. Sisaka dēls.
Arams (1827.-1769.g.pmē.). Aram. Armas dēls.
Arajs Gegetsiks (1769.-1743.g.pmē.). Aray Geghetsik. Arama dēls. „Skaistais,” „krietnais,” „devīgais.”
Kardoss (1743.-1725.g.pmē.). Kardos, Aray. Araja Gegetsika dēls.
Anushavan Sosanwer (1725.-1662.g.pmē.). Kardos dēls.
Paret (1662.-1612.g.pmē.). Anušavana Sosanvera dēls.
Arbak (1612.-1568.g.pmē.). Pareta dēls.
Zawan (1568.-1531.g.pmē.). Arbaka dēls.
Parnak (1531.-1478.g.pmē.). Zavana dēls.
Sur (1478.-1433.g.pmē.). Parnaka dēls.
Honak (vai Hawatak) (1433.-1403.g.pmē.). Sura dēls.
Vashtak (1403.-1381.g.pmē.). Honaka dēls.
Haykaka I (1381.-1363.g.pmē.). Vaštaka dēls. „Hetu sarakstā” (Hittite accounts) pazīstams kā Hukans (Hukkanas – 1380.-1360.g.pmē.).
Ambak (1363.-1349.g.pmē.). Haikaka I dēls.
Arnak (1349-1332.g.pmē.). Ambaka dēls.
Shawarsh (1332.-1326.g.pmē.). Arnaka dēls.
Norayr (1326.-1302.g.pmē.). Šavarša dēls.
Vstam (1302.-1289.g.pmē.). Noraira dēls.
Kar (1289.-1285.g.pmē.). Vstama dēls. „Hetu sarakstā” (Hittite accounts) atzīmēts kā Karani (Karanni – XIV gs.pmē.).
Gorak (1285.-1267.g.pmē.). Kara dēls.
Hrant (1267.-1242.g.pmē.). Goraka dēls.
Yndzak (1242.-1227.g.pmē.). Hranta dēls.
Glak (1227.-1197.g.pmē.). Indžaka dēls.
Horoy (1197.-1194.g.pmē.). Glaka dēls.
Zarmayr (1194.-1180.g.pmē.). Horoja dēls.
? Shawarsh II (1180.-1137.g.pmē.). Zarmaīra dēls.
Perch (1137.-1102.g.pmē.). Šavarša II dēls.
Arbun (1102.-1075.g.pmē.). Perča dēls.
? Perch II (1075.-1035.g.pmē.). Nav minēts kā dēls.
Bazuk (1035.-985.g.pmē.). Perča II dēls.
Hoy (985.-941.g.pmē.). Bazuka dēls.
Husak (941.-910.g.pmē.). Hoja dēls.
? Ambak II (910.-883.g.pmē.). Nav minēts kā dēls.
Kaypak (883.-838.g.pmē.). Ambaka II dēls.
? Parnawaz (838.-805.g.pmē.). Nav minēts kā dēls.
? Pharnak II (805.-765.g.pmē.). Nav minēts kā dēls.
Skayordi (765.-748.g.pmē.).
Patriarhu dinastijas beigas un kēniņu dinastiju sākums.
Haikazūnu Armesuprijas (Arme-Supria (Nairi)) ķēniņu dinastija (~850.-331.g.pmē.). Laikā no 850.-600.g.pmē. Urartu (Ararata) valsts. Laikā no 550.-331.g.pmē. bija Persijas vasaļu ķēniņi.
Paroyr (748.-700.g.pmē.). Nav teikts kā dēls viņš ir. Pēc citiem avotiem viņš tomēr valdījis ~600.g.pmē.
Hracheay (700.-678.g.pmē.). Paroira dēls.
Pharnawaz (678.-665.g.pmē.). Hračeaja dēls.
Pachoych (665.-630.g.pmē.). Farnavaza dēls.
Kornak (630.-622.g.pmē.). Pačoiča dēls.
Pharos (622.-605.g.pmē.). Kornaka dēls.
Haykak II (605.-569.g.pmē.). Farosa dēls.
Yerwand Sakawakeats (569.-565.g.pmē.). Haikaka II dēls. Saukts par „Īsi valdījušo?” (Shortlasting).
Tigrans I Lielais (565.-520.g.pmē.). Jervanda Sakavaketa dēls.
Vahagn (520.-493.g.pmē.). Tigrana I Lielā dēls.
Arawan (493.-475.g.pmē.). Vahagna dēls.
Nerseh (475.-440.g.pmē.). Aravana dēls.
Zare (440.-394.g.pmē.). Nerseha dēls.
Armog (394.-385.g.pmē.). Zares dēls.
Bagam (385.-371.g.pmē.). Armoga dēls.
Vahan (371.-351.g.pmē.). Bagama dēls.
Vahe (351.- 331.g.pmē.).
Līdz ar ķēniņa Vahes un viņa pēcteču nāvi Gaugameļu kaujā 331.g.pmē. beidzās Haikazūnu dinastija.
Armēnijas ķēniņi saskaņā ar "Hetu sarakstu."
~1500.-1200.g.pmē. eksistēja Pala, Alzi (Aghdzniq?), Dirgu, Halitu valstiņas.
~1200.-800.g.pmē. eksistēja Araratas cilšu savienība un Nairi, Supria, Tuaratsi, Musasir, Sangibutu, Erikuahi, Katarza, Lusha, Diauhi u.c. valstiņas.
Cilšu savienība un Hayasa (Atsi) valsts eksistēja Eifratas baseina augšdaļā laikā no ~1450.-1100.g.pmē.
Valsts ar galvaspilsētu Ani-Kamah (Kummaha).
Karanni (~1400.-1380.g.pmē.). Armēņu avotos dēvēts par Kar-Hayk Nahapet dinastijas pēcteci.
Hukkana (~1380.-1360.g.pmē.). Armēņu avotos dēvēts par Haykaka I, Hayk Nahapet dinastijas pēcteci.
Maria (~1360.- 1350.g.pmē.).
Annia (~1350.-1330.g.pmē.).
Mutti (~1330.-1320.g.pmē.).
Nezināmi ķēniņi (~1320.-.850.g.pmē.).
Šī valstiņa ap 850.gadu iekļauta Urartu (Ararata) valstī.
Mazā Armēnija un Pārējā Armēnija (Armenia Minor, Lesser Armenia).
~1100.-520.g.pmē. Suhmi reģions (of Suhmi).
Laikā no ~520.–331.g.pmē. Persijas pakļautībā.
322.–120.g.pmē. neatkarīga armēņu valsts ar galvaspilsētu Ani-Kamah.
120.g.pmē.–63.g.mē. Pontas valsts sastāvā.
63.g. Romas impērijas sastāvā kā Pirmā un Otrā Armēnijas provinces.
Kapadokijas ķēniņi (XVI gs.pmē.-17.g.mē.). Armēņi tos uzskata par saviem ķēniņiem un Kapadokiju par senu armēņu zemi.
Urartu ķēniņi (~860.-590.g.pmē.). Vanas (Biaynili) ķēniņvalsts (~860.-590.g.pmē.) ar galvaspilsētu Tušpā (mūsdienu Vana). Ķēniņu tituls - erili („karalis”).
Arams (~860.-846.g.pmē.). Aramu.
Sardurs I (~846.-820.g.pmē.). Tēvs – Lutpiri. Salmanazāra III (858.-824.g.pmē.) laikab.
Išpuins (~820.-810.g.pmē.). Ishpuini. Sardura I dēls. Šamšiadada V (823.-811.g.pmē.) laikab.
Menua (810.-781.g.pmē.). Man. Išpuina dēls.
Argišti I (781.-760.g.pmē.).
Sardurs II (760.-730.g.pmē.). Argišta I dēls.
Rusa I (730.-714.g.pmē.). Sardura II dēls.
Argishti II (714.-685.g.pmē.). Rusa I dēls.
Rusa II (685.-645.g.pmē.). Argišta II dēls.
Sardurs III (645.-640.g.pmē.). Rusa II dēls.
Sardurs IV (640.-625.g.pmē.).
Erimena (625.-605.g.pmē.).
Rusa III (605.-590.g.pmē.).
Mēdiešu okupācija ap 590.g.pmē.
Urartu ķēniņi pēc G.Hanamirjana (G.Khanamirian).
Arame (859.-845.g.pmē.).
Lutipri (845.-835g.pmē.).
Sarduri I (835.-825.g.pmē.).
Ishpuini (825.-810.g.pmē.).
Menua I (810.-788.g.pmē.). Menua kanāls.
Inushpua (788.-786.g.pmē.).
Argišti I (786.-764.g.pmē.).
Sarduri II (764.-735.g.pmē.).
Rusa I (735.-713.g.pmē.).
Argishti II (713.-685.g.pmē.).
Rusa II (685.-645.g.pmē.). Cēlis Umešini kanālu Ararata ielejā. Tas sākas no Ildarunas upes (šodien Razdanas upe) un turpinās līdz šosejai, kas savieno Erevānu ar Ečmiadzinu.
Sarduri III (645.-635.g.pmē.).
Asīrijas pakļautībā (643.-639.g.pmē.).
Sarduri IV (635.-625.g.pmē.).
Rusa III (625.-600.g.pmē.).
Risa IV un Menua II (600.-590.g.pmē.).
Mēdijas okupācija.
Tzopk (Sophena).
Mazā Armēnija (~322.-189.g.pmē.).
Arsham (~240.-220.g.pmē.). Satraps.
Kserkss (Xerx) (~220.-190.g.pmē.).
Zareh (Zariatr) (~190.-160.g.pmē., ķēniņš no 189.g.pmē.).
Mehrujan (Mitrozaban) (~160.-130.g.pmē.).
Lielarmēnija (94.g.pmē.–37.g.mē.).
Artan (~90.-70.g.pmē.)
Sohem (~54.-23.g.pmē.)
Partiešu varā 37.-387.g.
No 387.g. kā Bizantijas province (Trešā un Ceturtā Armēnijas provinces)
Greater Armenia
Yervanduni (Orontides) dynasty (about 401.-200.g.pmē.).
Satraps of Ayrarat, since 220 Seleucide satraps of Greater Armenia
Capitals: Armavir, since about 300 - Yervandashat.
Yervand I (Orontes) (~401.-344.g.pmē.).
Yervand II(~344.-331.g.pmē.). Jervanda I dēls.
331.-321. Maķedonijas okupācija.
Neoptolem (323.-321.g.pmē.). Armēnijas satraps.
Mihran (321.-317.g.pmē.).
Yervand III (Eroart) (317.-260.g.pmē.).
Sam (260.-.243.g.pmē.).
Arsham (Artavaz) (243.-228.g.pmē.). Sama dēls.
Kserks (Xshayarsha) (228.-212.g.pmē.). Aršama dēls.
Abdisar (212.g.pmē.). Kserksa brālis.
Yervand IV (Oronts?) (212.-200.g.pmē.). Abdizāra brālis.
200.g.pmē. Seleikīdu okupācija.
Artašesīdu dinastija (189.g.pmē.-52.g.mē.). Galvaspilsētas: Artsšata kopš 166.g.pmē., Tigranakerta 77.-69.g.pmē. Ķēniņu tituls - Karalis (tagavor).
Artašess I Lielais (189.-159.g.pmē.).
Zariadrija (?).
Tigrans I (159.-123.g.pmē.). Artašesa I dēls.
Artavazds I (123.-95.g.pmē.). Tigrana I dēls.
Tigrans II Lielais (95.-56./55.g.pmē.).
Artavazds II (56./55.-34.g.pmē.).
Aleksandrs (34.-33./32.g.pmē.). Marka Antonija dēls.
Artašess II (33./32.-20.g.pmē.). Artavazda II dēls.
Tigrans III (20.-10.g.pmē.). Artašesa II brālis.
Tigrans IV (10.-5.g.pmē.) (4.g.pmē.-1.g.mē.). Tigrana III dēls.
Erata (līdzvaldītāja 10.g.pmē.-10.g.mē.). Tigrana IV māsa vai atraitne?
Artavazds III (5.-4.g.pmē.). Artašesa II dēls.
Artavazd (troņa pretendents 1-2.g.).
Ariobarzāns (2.-4.g.). Artabaza dēls, Atropatēnas ķēniņš.
Artavazds IV (4.-6.g.). Ariobarzāna dēls.
Tigrans V (6.-10.g.pmē.). Artavazda IV mazdēls.
Vonons (10.-15.g.). Partijas ķēniņš, kuru neatzina ne Roma, ne Partija.
Orods (15./16.-18.g.pmē.). Partiešu ķēniņa Artabana III dēls.
Artašess III (Zenons) (18.-34.g.). Pontas ķēniņa Polemona dēls.
Aršaks I (34.-35.g.). Vonona brālis.
Mitridāts (35.-37.g.). Ibērijas ķēniņa Farsmana I vecākais brālis. padzina gajs, bet Klaudijs atjaunoja tronī
37.-47.gadam partiešu okupācija.
Mitridāts (47.-51.g.). Otru reizi.
Radamizds (51.-52.g.). Hradamist. Mitridāta brālēns. Sagrāba varu.
Aršakūnu dinastija (52.-428.g.). Arsacide. Galvaspilsēta Artašada, no apmēram 200.g. - Vagaršapata, no 338.gada - Dvina. Lielās Armēnijas karaļi.
Trdats I (52.-60.g.pmē.). Pirmo reizi.
Tigrans VI Kapadokijas (60.-63.g.pmē.). Romas vasalis.
Trdats I (63.-75.g.). Otru reizi.
Nezināms ķēniņš (~75-100.g.pmē.). Vairāki avoti kā ķēniņu min Sanatruku.
Aškadārs (~100.-114.g.). Axidares. Partiešu ķēniņa Pakora II dēls.
Partamasīrs (114.g. prefekts līdz 116.g.). Aškadāra brālis.
Pirmā romiešu okupācija (114.-116.g.). Legāts Lucius Catilius Severus.
Sanatruks I (116.g.). Partamasīra dēls.
Partamaspats (116.-117.g.). Partiešu ķēniņa Hosrova dēls.
Vologez I (117.-136./137.g.). Vagharsh I. Partijas ķēniņš.
Sohems (Romas vasalis 137.-.161.g.). Partamaspata mazdēls.
Bakurs (161.-163.g.). Pakor. Partiešu ķēniņš.
Otrā romiešu okupācija (163.-166.g.).
Sohems (166.-178.g.). Otru reizi.
Sanatruk II (178.-193.g.). Sohema dēls.
Vagharshak II (193.-217.g.).
Trdats II (217.-238.g.). Trdats II. Vologeza V dēls.
Hosrovs I Lielais (238.-253.g.).
Sasanīdu okupācija (253.-293.g.). Persiešiem izdevās nogalināt Armēnijas ķēniņu Hosrovu I Lielo un sagrābt Armēniju savā varā. 293.gadā sasanīdus no Armēnijas padzina Hosrova I Lielā dēls, kas atnāca uz Armēniju romiešu leģiona priekšgalā.
Trdats III (293.-330.g.).
Hosrovs II Kotaks (Īsais) (330.-338.g.). Krievu enciklopēdijā 276.g. un 282.-287.g. Trdata III dēls. 278.gadā no troņa gāzuši irāņi. 282.gadā tronī atjaunojis imperators Kars, bet 287.gadā to nogalināja sasanīdu sūtīts algotnis. Pēc viņa nāves Lielajā Armēnijā valdīja viņa dēls Trdats III, ko iecēla romiešu imperators Diokletiāns. Atkal atjaunotā Artašata bija Armēnijas valsts politiskais un kultūras centrs līdz ķēniņš Hosrovs III (330.-338.g.) 335.gadā pārcēla galvaspilsētu uz Dvinu.
Sanatruks (prefekts 330.-331.g.).
Tirans (Tigrans) (338.-.351.g.). Sanatruka dēls. Nogalināts ap 360.g.
Aršaks II (351.-367.g.).
Paps (367.-374.g.).
Farandzema (reģente 367.-369.g.). Papa māte.
Varazdat (374.-.378.g.). Farandzemas brālēns.
Valaršaks (378.-386.g.). Papa dēls.
Zarmanduksta (378.-386.g.). Valaršaka māte.
Hosrovs III (386.-387.g.). Varazdata dēls. Krievu enciklopēdijā aka, ka tieši šis ir "Īsais." Vedis sīvu cīņu par centrālismu pret feodāļu eparātismu. Kopā ar romiešu imperatoru Konstantīnu Lielo piedalījās karos pret sasanīdiem. Pazīstams ar plašu celtniecību. Savu rezidenci pārnesa no Artašatas uz Dvinu.
387.gadā Armēnija sadalīta starp Persiju un Bizantiju.
Aršaks (387.- 391.g., līdzvaldītājs kopš 378). Papa dēls.
391.gadā Bizantija anektēja Armēniju.
Austreņu Armēnijas ķēniņi.
Vramshapuh (387.-414.g.). Varazdata dēls.
Hosrovs III (414.-416.g.). Vramšpuha brālis.
Shapuh (416.-420.g.). Persijas ķēniņa Jazdegirda I dēls.
Artašess IV (Ardashir) (423.-428.g.). Vramšapuha dēls.
428.g. persiešu aneksija.
Armenia's vassal states
Aghvanq (Caucasian Albania) (about 250 - 530)
Capital: Kapaghak before 450
Vachagan I (about 250 - 280)
Vache I (about 280)
Urnayr (about 360 - 380)
Artzvagen (about 420 - 450)
Vache II (about 450 - 461)
461 - 487 Persian occupation
Vachagan III Barepasht (the Kind) (487 - 510)
Gurgen (about 530)
About 530 Persian occupation
Armenia. Naharars (princely lords)
Title: Naharar (grand duke, lord of principality), ishxan (prince, lord of country), ter, tanuter, or nahapet (patriarch, lord).
Mamikonean dynasty (about 250 - 852)
Lords of Taron (Taruberan) and Tayq, hereditary sparapets (commanders-in-chief). Capital: Oshakan.
Ancestor and the founder of the house - Mamik (Mamkon) (about 250 - 280)
Artavazd, son (about 280 - 310)
Vache, son (about 310 - 337)
Artavazd, son (337 - 345)
Vardan, son (345 - 360)
Vasak, brother (360 - 367)
Mushegh, son (367 - 374, sparapet until 375)
Vache, brother (prince 374 - 375)
Manvel, brother (375 - 387)
Artasges (Ardashir), son (387 - 410)
Hamazasp, brother (about 410 - 430)
Vardan, son (about 430 - 451, sparapet since 432)
Mangnos, son (451 - 480)
Vahan, cousen (480 - 505)
Vard, brother (505 - 508)
Artavazd, brother (508 - 540)
Vardan Karmir (the Red), nephew (about 540 - 572)
Manvel, brother (sparapet 555 - 572)
son (about 575 - 585)
Mushegh, brother (about 585 - 620, marzpan 591 - 593)
Mushegh, son (about 620 - 640)
Tiran, son (about 640 - 650)
Hamazasp, brother (about 650 - 658)
Grigor, son (658 - 685)
unknown (about 685 - 700)
unknown (about 700 - 720)
Grigor (about 720 - 749)
Mushegh, son (749 - 761)
Samvel, son (761 - 774)
Mushegh, brother (774 - 775)
Artavazd, nephew (775 - 797)
Qurdik, son (797 - 836)
Grigor, newphew (836 - 52)
Artzruni dynasty (about 320 - 1022)
Armēņu ķēniņu saraksts:
Tigrans II ( 95.- 56.pmē. )
Biogrāfija. Šī ķēniņa laikā Lielarmēnjas valsts sasnedza savu vislielāko varenību, tā pletās no Kaspijas līdz Vidusjūrai.
Lords of Great Albak and kings of Vaspurakan. Capital: Hadamakert.
Ancestor and founder of the house - Sanasar.
Vache (about 320 - 340)
about 340 - 350 transferred to the crown
Shavasp, son of Vache (about 350 - 355)
Merujan, son (about 355 - 371)
Babken (Babik), son (about 371 - 410)
Vache, son (about 410 - 430)
Mershapuh, son (about 430 - 460)
about 460 - 680 unknown naharars
Grigor (about 680 - 705)
Vahan, son (about 705 - 742)
Sahak, son (742 - 768)
Hamazasp, son (768 - 786)
Gagik, son (786 - 798)
Hamazasp, son (798 - 826)
Ashot, son (826 - 52) (859 - 875)
Gurgen, brother (852 - 853)
Vasak Kovaker, son (854)
Gurgen Apupelch, son of Ashot (854 - 857)
Grigor Derenik, brother (857 - 859) (875 - 885)
Ashot (Sargis), son (885 - 904)
Gagik abu Mirvan (regent 885 - 897)
Gagik, son (904 - 936, since 908 king of Vaspurakan)
Gurgen, brother (co-ruler 904 - 916)
908 - 1022 kings of Vaspurakan (see below)
Branch in Karin and Sasun
about 1020 - 1160 unknown ishxans
Qurd Artzruni (about 1160 - 1190)
Sadun Artzruni (about 1190 - 1210)
Sherbaruk (about 1210 - 1230)
Sadun Artzruni (about 1230 - 1260)
about 1260 Hulaguid occupation
Syuni dynasty (about 280 - 940)
Lords of Syuniq (Sisakan). Capitals: Shagat and Baghaberd.
Ancestor and founder of the house - Sisak, son of Gegham, grandson of Amasia Haykazuni.
Bakur (about 280 - 310)
Vaghinak (about 310 - 330)
Andovk (about 330 - 370)
Babken (Babik) (about 370 - 400)
Sam Gnthuni (about 400 - 410)
Vaghinak (about 410 - 430)
Vasak (about 430 - 451)
Varaz-Vahan (452 - 460)
Babken (Babik) (about 460 - 480)
Vram (about 480 - 491)
Vasak (492 - 503)
Achir (about 503 - 515)
Babken (about 515 - 535)
Ohan (about 535 - 554)
Vagug (554 - 555)
Grigor (about 555 - 565)
Vahan (about 565 - 590)
Vram (about 590 - 594)
Supan (Stephanos) (594 - 596)
Sargis (596 - 598)
Sahak (598 - 608)
608 - 621 Persian occupation
Grigor Nonirak (621 - 637)
Hrahat (637 - 653)
Xoran (653 - 680)
Qurd (about 680 - 698)
698 - 750 unknown naharars
Artr-Nerseh (about 750 - 780)
Vasak (about 780 - 810)
Sahak (about 810 - 832)
Grigor Supan I, son (832 - 851)
Vasak Gabur (Weak), son (851 - 859)
Vasak Ishxanik, son (859 - 909)
Grigor Supan II, brother (in Gugarq 859 - 912/913)
Smbat (Sahak), son (909 - 940)
about 940 - 1220 unknown lords
about 1220 - 1530 Proshian (Xaghbakian) princes
Branch in Eastern Syuniq (Sisakan)
Pilipos (Philip), son of Vasak (about 825 - 848)
Babken, son (848 - 849)
Vasak Ishxan, brother (849 - 885)
Ashot, brother (885 - 914)
Smbat, son (914 - 920)
Vasak, son (920 - 963)
Smbat, cousen (963 - 998, king since 970)
970 - 1166 kings of Syuniq (Orbelians) (see)
Bagratuni (Bagratide) dynasty (about 220 - 1045)
Lords of Sper (Shirak, Ayrarat) and hereditary aspets of Armenia. Capital: Daroynq.
Yenanos (- about 30 b.c.e.)
Bagarat
Smbat (about 220 - 250)
Trdat, son (about 250 - 270)
Bagrat, son (about 270 - 290)
Smbat, son (about 290 - 320)
Bagrat, son (about 320 - 350)
Smbat, son (about 350 - 380)
Sahak, brother (about 380 - 386)
Hamazasp, son (about 386 - 410)
son (about 410 - 430)
Sahak, son (about 460 - 483)
Smbat, son (about 483 - 510)
son (about 510 - 540)
son (about 540 - 580)
Smbat Victorious, son (about 580 - 617, marzpan of Gurgan about 600 - 608,
marzpan of Armenia 610 - 613)
Varaz-Tirots, son (617 - 628, marzpan 628 - 635, died 643)
Varaz-Sahak, nephew (628 - 646)
Smbat, son (646 - 672)
Ashot, son (672 - 689)
Smbat Byuratian, son (689 - 726, ishxan 691 - 711)
Ashot the Blind, son (726 - 748, ishxan 732 - 748, died 762)
Sahak, brother (748 - 771, ishxan 755 - 761)
Smbat, son of Ashot the Blind (771 - 775, ishxan 761 - 775)
Ashot, son of Sahak (775 - 782)
Smbat, son (782 - 804, ishxan 785 - 804)
Ashot Msaker (Meateater), son (804 - 824)
Smbat Xostovanol (Confessor), son (824 - 855)
Ashot, son (855 - 886, in 886 - 890 king)
886 - 1045 kings of Shirak (see below)
Branch in Taron
Bagrat Ishxanats-ishxan, son of Ashot Msaker (824 - 852)
Ashot, son (858 - 878)
Davit Arkayik (Little King), brother (878 - 895, co-ruler since 858)
Gurgen, son (895)
895 - 901 Sajid occupation
Grigor Tornik, grandson of Bagrat Ishxanats-ishxan (898 - 923)
Bagrat Pancratius, son (923 - 935)
Ashot II, brother (about 935 - 965)
Grigor, son (about 965 - 968)
Bagrat, brother (co-ruler about 965 - 968)
968 to Byzantium
Kamsarakan dynasty (about 320 - 800)
Lords of Arsharuniq (Shirak, Ayrarat). Capital: Marmet.
Kamsar (about 320)
Arshavir, son (about 320 - 340)
Nerses, son (about 340 - 365)
365 - 369 to the crown
Spandarat, brother of Nerses (about 369 - 385)
Gazavon, son (about 385 - 390)
Arahat, nephew (about 390 - 420)
Nerses (about 670 - 693)
Nerses (about 770)
Saharuni dynasty (about 320 - 625)
Lords of Saharuniq (Shirak, Ayrarat).
Zomn (about 320 - 345)
Mushk (about 345 - 350)
Sahak (about 350 - 369)
Bat, son (369 - 375, sparapet 375)
Davit (about 590 - 625, died 639)
Rshtuni dynasty (about 320 - 750)
Lords of Rshtuniq (Vaspurakan). Capitals: Axthamar and Vostan.
Most probably root back to kings Rusa of Ararat (Urartu)
Manuchar (Manachixr) (about 320 - 335)
Zora, brother (about 335 - 340)
Megundak, son of Manuchar (about 340 - 345)
about 345 - 360 to the crown
Tachat, son of Megundak (about 360 - 365)
Garegin (about 365 - 375)
Theodoros (Thoros) (about 615 - 654, ishxan 639 - 654)
Vard, son (654 - 705)
Xorxoruni dynasty (about 300 - 800)
Lords of Xorxoruniq (Tauruberan) and hereditary malxazs (royal guard) of the Armenian kings.
Ancestor and the founder of the house - Xor (Xoren), son of Hayk Nahapet
Garjuyl (about 300 - 320)
Manasp (about 320 - 340)
Vahan (about 340 - 360)
Garjuyl (about 360 - 390)
Suren (about 390 - 420)
Vagram (about 770)
Amatuni dynasty (about 300 - 800)
Lords of Aratz (Vaspurakan) and hereditary hazarapets (customs service) of Armenia. Capital: Oshakan.
Vahan (about 300 - 330)
Karen (about 330 - 340)
Vahan (about 340 - 350)
Zareh (about 350 - 369)
Kenan (about 370 - 390)
Vahan (about 450)
Shapuh (about 660)
Varaz-Shapuh (about 680 - 705)
Shapuh (about 750 - 778)
Andzevatsi dynasty (about 250 - 940)
Lords of Arberani (Vaspurakan).
Yeraxnavu (about 250)
Megar (about 350 - 370)
Gnel (about 370 - 374)
Xoren (about 374 - 390)
Shmavon (about 430 - 460)
Saxur (about 650)
Grigor (about 740 - 770)
Tachat (about 770 - 785, ishxan 781 - 785)
Gurgen (about 870 - 896)
Atom (about 896 - 940)
Persian marzpans (governors) of Armenia
Eastern Armenia. Residence in Dvin.
Vexmir-Shapur (428 - 442)
Vasak Syuni (442 - 441)
Artr-Xormizd (451 - 465)
Artr-Gushnasp (465 - 481)
Sahak Bagratuni (481 - 482)
Shapur Raya (483 - 484)
Antegan (484 - 485)
Vahan Mamikonian (485 - 505)
Vard (Batrik) Mamikonian (505 - 514)
Purzan (Buzan) (514 - 518)
Mejej Gnuni (518 - 548)
Gushnasp-Baxram (548 - 555)
Tan-Shapur (555 - 558)
Varazdat (558 - 564)
Suren (564 - 572)
Mihran-Mihrvandak (572 - 574)
Pilipos (Philipp) Syuni (574 - 576)
Taxm-Xosrov (577 - 580)
Varaz-Buzurg (Vzur)(580 - 581)
Pahlav (581 - 588)
Hrahat (Fravardin)(588 - 591)
Musheg Mamikonian (591 - 593)
Smbat Bagratuni Victorious (593 - 613)
Parsaenpat (613 - 16)
Namder-Gushnasp (616 - 619)
SHarablagan (619 - 624)
Rozbexan (624 - 628)
Varaz-Tirots Bagratuni (628 - 35, umer 643)
640 Arab occupation
Arab emirs (ostikans) of Armenia (640 - 878)
Eastern Armenia (al-Arminiya). Capital: Dvin (Dwin, Dabil).
Iyad ibn Ganm (640 - 641) - the first ostikan
…
Ibrahim (881) - the last ostikan
878 power transferred to the Armenian ishxans
Ishxans (princes) of Armenia (625 - 886)
Western (Byzantian) Armenia
Majej Gnuni (625 - 629)
Davit Saharuni (cyropalat 629 - 639)
640 Arab occupation
Eastern Armenia
Teodoros Rshtuni (639 - 654, factually since 630)
653 - 878 vassals of Chaliph
Musheg Mamikonian (654 - 655)
Hamazasp Mamikonian (655 - 658, cyropalat since 657)
Grigor Mamikonian (658 - 684)
Ashot Bagratuni (686 - 689)
Nerseh Kamsarakan (689 - 693)
Smbat Bagratuni Byuratian (693 - 726, cyropalat since 700)
Ashot Bagratuni Blind (732 - 748, factually since 726)
Grigor Mamikonian (748 - 750)
Musheg Mamikonian (750 - 755)
Sahak Bagratuni (755 - 761)
Smbat Bagratuni (761 - 775)
775 - 781 Arab occupation
Tachat Andzevatsi (781 - 785)
Smbat Bagratuni, son of Smbat Bagratuni (785 - 804)
Ashot Msaker (Meateater), son (804 - 824)
Smbat Xostovanol (Confessor), son (824 - 855)
Ashot Metz (the Great), son (855 - 890, king since 886)
Since 886 Armenian kingdom
States of Eastern Armenia
Armenian (Shirak) Kingdom (886 - 1045)
Eastern Armenia. Capitals: Dvin, since 961 Ani. Title: hayots thagavor (King of Armenia).
Bagratuni (Bagratide) dynasty
Ashot I Metz (the Great) (886 - 890, ishxan since 855)
Smbat I Martyr, son (890 - 914)
Ashot II Erkat (Iron), son (914 - 928, since 922 shahinshah)
Abbas I, brother (928 - 953)
Ashot III Oghormats (Blessed), son (953 - 977)
Smbat II Conqueror, son (977 - 990)
Gagik I (Shahinshah), brother (990 - 1020)
Ashot IV, son (1020 - 1041)
Hovhannes-Smbat, brother (co-ruler 1020 - 1041)
Vest-Sargis (regent 1041 - 1042, factually since 1020)
Gagiks II, son (1042 - 1045, in Sebastia 1045 - 1079). 1045.gadā Bizantija sagrāba Armēniju. Pēdējo no armēņu Bagratīdu dinastijas ķēniņiem Gagiku II aizturēja. Tā izbeidzās pastāvīgās Armēnijas vēsture.
Vagram Pahlavuni (regent 1042 - 1045)
Bizantijas okupācija (1045.-1064.g.).
Asits (1045.g.). Asit, Iasit. Vietvaldis 1045.gadā.
Kamens (1045.-1049.g.). Kamenas, Kekavmen. Vietvaldis 1045.-1049.gados.
Seldžuku okupācija (1064.-1196.g.).
Gruzīnu-armēņu atbrīvošanās cīņas (1196.-1261.g.). (Zaqarian princes) and rule Kingdom of Vaspurakan (908 - 1022)
Capital: Van. Artzruni dynasty.
Gagik (Xachik) Artzruni (908 - 936/943, naharar since 904)
Ashot-Derenik, son (936/943 - 953)
Hamazasp-Abusaxl, brother (953 - 972)
Ashot-Sahak, son (972 - 983)
Senekerim, son (983 - 1022, in Ceasaria till 1026)
Gurgen-Xachik, brother (in Andzevatsiq 983 - 1003)
1022 Byzantian occupation
Nikifor Komnin (Komian) (regent 1022 - 1027)
Kings of Ceasaria in Cappadocia
Senekerim Artzruni (1022 - 1026)
Davit, son (1026 - 1065)
Atom, son (1065 - 1083)
Abusahl, brother (co-ruler 1065 - 1083)
1083 Seljuk occupation
Oshin (1308-1320)
Kingdom of Kars (Vanand) (961 - 1065)
Capital: Kars.
Sparapets of Kars
Shapuh, son of Ashot I (892 - 904/905)
Ashot, son (905 - 925)
son (about 925 - 960)
Kings of Kars
Musheg, son of Abbas I (961 - 984)
Abbas, son (984 - 1029)
Gagik-Abbas, son (1029 - 1065, in Tzamndav 1065 - 1081)
1065 Seljuk occupation
Kingdom of Lori (Tashir-Dzoraget) (979 - 1450)
Capital: Lori. Bagratuni (Bagratide) dynasty
Kings of Tashir
Gurgen (Kyurike) I, son of Ashot III (979 - 989)
Davit I Anhoghin (Landless), son (989 - 1048)
Gurgen II, son (1048 - 1089)
Davit II, son (1089 - 1118, in Matznaberd till 1145)
1118 Seljuk occupation
Meliqs of Matznaberd
Davit II Bagratuni (1118 - 1145)
Gurgen III, son (about 1145 - 1185)
Abbas, brother (about 1185 - 1192)
Axsatan I, son (1192 - 1215)
Gurgen IV, son (1215 - 1258)
Pahlavan, nephew (1258 - 1260)
Tagiatin (1260)
Axsatan II (about 1260 - 1280)
about 1280 - 1450 unknown meliqs
about 1450 - 1801 meliqs of Armenia from the Meliqians dynasty
Kingdom of Syuniq (970 - 1091)
Capitals: Sisakan, since 1029 Kapan.
Orbelian (Orbeli) dynasty
Kings of Syuniq (Sisakan)
Smbat I (970 - 998, naharar since 963)
Vasak I, son (998 - 1019)
Smbat II, nephew (1019 - 1070)
Grigor I, brother (about 1070 - 1091)
1091 Seljuk occupation
State of the Shah-Armens (1098 - 1409)
Capital: Xlath (Khlat).
Muin ad-din Sukmen I ibn Artuk (1098 - 1105, in Xisn-Kayf since 1101)
Zahir ad-din Ibrahim, son (1105 - 1127)
Ahmad, son (1127 - 1128)
Nasir ad-din Sukmen II, brother (1128 - 1185)
Sayf ad-din Begtimur, son (1185 - 1193)
Badr ad-din Aksunkur, son of Nasir ad-din Sukmen II (1193 - 1197)
Xazar Dinari (pret. 1193)
al-Malik al-Mansur Muxammed, son of Sayfa ad-din Begtimur (1197 - 1206)
Izz ad-din Balban (1206 - 1107)
1207 Ayyubid occupation
States of Western (Minor) Armenia
Armenia Minor
Filaret Varajnuni (1070 - 1086)
1086 Seljuk occupation
Kesun
1. Basil Gox (1086 - 1112)
2. Basil Tga (Lad), son (1112 - 1116)
1116 to County of Edessa
Edessa (Urfa)
Toros (1094 - 1098)
1098 to County of Edessa
Armenian Kingdom of Kilikia (Cilicia) (1080 - 1375)
Capital: Sis. Titles: inqnakal (monarch) and thagavor hayots (King of Armenia)
Rubenian (Roubenid) dynasty
Ruben I (ishxan 1080 - 1092/1095)
Kostand (Konstantin) I, son (1092/1095 - 1099)
Toros I, son (1099 - 1123/1129)
Levon I, son (1123/1129 - 1137/1141)
1137/1141 - 1145 Byzantian occupation
Toros II, son of Konstand (1145 - 1167/1169)
Ruben II, son (1167/1169 - 1170)
Tovma (Thomas) (regent 1167/1169 - 1170)
Mlex (Milo), son of Levon (1170 - 1174)
Ruben III, nephew (1174/1175 - 1187)
Levon II, brother (1187 - 1219, factually since 1185, king since 1198)
Zabel (Izabella) Lusinian (Lusignan), daughter (1219 - 1226, died 1251)
Filipp, count of Antioch (regent 1219 - 1223)
Adam, senior of Gaston (regent 1219 - 1221)
Konstantin, baron of Lambron (regent 1219 - 1226)
Hethumian (Hetumid) dynasty
Hetum (Hayton) I, husband of Zabel (1226 - 1270, died 1271)
Levon III, son (1270 - 1289)
Hethum II, son (1289 - 1294) (1295 - 1296) (1298) (1299 - 1305)
Thoros III, brother (1294 - 1295)
Smbat, brother (1296 - 1298)
Konstantin II, brother (1298 - 1299)
Levon IV, son of Thoros III (1305 - 1307/1308)
Oshin, son of Levon III (1307/8 - 1320)
Levon V, son (1320 - 1342)
Konstantin III (Jivan Lusignan), cousin (1342 - 1343)
Gi (Gwidon) Lusignan, brother (1343 - 1345)
Konstantin IV, son of Levon V (1345 - 1363)
Levon VI Lusignan, son of Konstantin III (1363 - 1365) (1373 - 1375, died 1393)
Konstantin V, cousen (1365 - 1373)
Pierre I Lusignan, king of Cyprus (1368 - 1369)
1375 - 1504 Mameluque occupation
1504 Ottoman occupation
As a result of the dynastic marriaged the title of King of Armenia bacame the hereditary title of the House of Savoy.
Armenian Kingdom of Kilikia (Cilicia)
(according to G. Xanamirian)
Armenian Principality of Kilikia (Cilicia)
Rubenian dynasty
Ruben I (1080 - 1085)
Kostand I (1085 - 1100)
Toros I (1100 - 1129)
Leovn I (1129 - 1137)
1137 - 1145 under Byzantian rule
Toros II (1145 - 1169)
Mlex (1169 - 1175)
Ruben III (1175 - 1187)
since 1198 Kingdom of Kilikia (Cilicia)
Levon II (1187 - 1219)
Zabel (1219 - 1226)
Puatier dynasty
Philipp (1222 - 1224)
Hethumian dynasty
Hethum I (1226 - 1269)
Levon III (1269 - 1289)
Hethum II (1289 - 1296)
Smbat (1296 - 1298)
Kostand II (1298 - 1299)
Hethum II (1299 - 1301)
Levon IV (1301 - 1308)
Oshin (1308 - 1320)
Levon V (1320 - 1341)
Lusignan dynasty
Kostand III (1342 - 1344)
Hethumian dynasty
Kostand IV (1344 - 1363)
Kostand V (1363 - 1373)
Lusignan dynasty
Peter I (1368 - 1369)
Levon VI (1373 - 1382)
Cruched by the Mameluques
since 1375 titled Kings of (Cilician) Armenia
Jacques I (1382 - 1398)
Jean (Jeaneu) (1398 - 1432)
Jean I (1432 - 1458)
Charlotta (1458 - 1464)
Savoy dynasty
Ludovique (1459 - 1462)
Lusignan dynasty
Jacques II (1460 - 1473)
Jean III (1473 - 1474)
Conareau dynasty
Chatherine (1473 - 1489)
Eastern Armenia
Pharisos (about 830 - 984)
Capital: Pharisos.
Saxl, son of Smbat (about 830 - 70, since 837 batrik (prince))
Grigor-Hamam Barepasht, son (about 870 - 890)
Sahak Sevada, brother (about 890 - 910)
Artrnerseh, son (about 910 - 940)
Grigor-Hamam, brother (about 940 - 951/952)
Hovhannes-Senekerim, son (951/952 - 984)
984 Sheddadide occupation
Zaqarian dynasty (Yerkarabazuk, Mxargrdzeli) (1196 - 1261)
Ishxans of Eastern Armenia and rulers of Armenia. Capital: Ani.
Zakare (Zaxariia) Yerkarabazuk-Mxargrdzeli (Longarms) (amirspasalar 1196 - 1216)
Ivane, brother (atabag 1196 - 1231)
Sargis (Shahinshah), son (1216 - 1248, factually till 1261)
Avag, son (1248 - 1250, atabag since 1231)
Zakare, brother (co-ruler 1248 - 1261)
Gontsa (Gvantsa), widow (1250 - 1253)
Hoshak, daughter (1253 - 1261, died 1268)
1261 - 1388 Hulaguid occupation
1388 - 1406 Timurid occupation
1406 - 1469 Kara-Koyunlu occupati on
1469 - 1501 Ak-Koyunlu occupation
1501 - 1828 Persian occupation
Gardman (about 530 - 852)
Capital: Partav
Aran (Arranshahik, Mihranian) dynasty Aran
Ancestor and the founder of the house: Aran, offspring of Hayk Nahapet
Mihran (Mir)(about 530 - 550)
Vardan I, son (about 550 - 570)
Varazman, brother (about 570 - 580)
Vardan II (SHushik), son (about 580 - 590)
Varaz-Grigor, son (about 590 - 610)
Varaz-Peroj, son (about 610 - 636)
Juansher (Jivanshir), brother (636 - 669)
Varaz-Trdat I, nephew (669 - 699)
Sheroye, son (699 - 705)
Gagik, son (about 705 - 740)
Nerseh, son (about 740 - 770)
Stepanos I, son (k. 770 - 790)
Varaz-Trdat II (about 790 - 821/822)
Stepanos II (821/2)
Artnerseh ibn Sahl (821/822 - 830)
Yesai (Apumuse), son (about 830 - 852)
852 Arab occupation
Meliqs of Gardman
Senekerim, son of Sevada (1091 - 1103)
Grigor II, son (1103 - 1166)
1166 - about 1530 unknown meliqs
about 1530 Persian occupation
Gandzak (Gyanca) khanate (about 1554 - 1804)
Capital: Gandzak
Persian khans (governors), until 1747 beglarbeks
Shahverdi-sultan Ziyad-oglu Kajar (about 1554 - 1570)
Sultan Ali-mirza, son of shah Taxmasp (1570 - 1577)
1588 - 1606 Ottoman occupation
Muxammed-khan ibn Xalil Ziyad-oglu (about 1606 - 1615)
Murshid Kuli-khan, son (about 1615 - 1620)
Muxammed Kuli-khan, son (about 1620 - 26)(about 1640 - 1650)
Daud-khan, nephew (about 1626 - 1640)
Murtaza Kuli-khan (about 1650 - 1660)
Ugurlu-khan I (about 1663)
unknown khans
1722 - 1730 rule of Armenian meliqs
Ugurlu-khan II (1730 - 1738)
Xaji-khan Chemishkezek (1743- 1747)
Shahverdi-khan (1747 - 1760)
Muxammed Xasan-khan (1760 - 1782) (1784)
Ibraxim Xalil-khan, khan Karabaxa (1782 - 1784)
Xaji-beg (1784 - 1787)
Javad-khan (1787 - 1804)
1804 annexed by Russia
Meliqs (princes) of Syuniq
Capital: Kapan
Meliqs of Tathev (about 1650 - 1722)
Meliq-Bagir (about 1690 - 1722)
Davit-bek (1722 - 1725)
Mxitar-sparapet (1725 - 1727)
Ayvaz-bek (1727 - 1730)
Meliq-Safrazian dynasty of Sisakan (Sisian) (about 1680 - 1780)
Meliq-Safraz (about 1680 - 1710)
Meliq-Parsadanian dynasty of Kapan (about 1630 - 1780)
Parsadan I (about 1630 - 1650)
Sarkis, son (about 1650 - 1670)
Palasan (Pali) I, son (about 1670 - 1690)
Parsadan II, son (about 1690 - 1724)
Palasan II, son (about 1724 - 2750)
Parsadan III, son (about 1750 - 1780)
Artsakh (Karabakh)
Meliqdom (principality) of Xachen
Hasan-Jalalian dynasty
Lords of meliqdom (principality) of Xachen, Catholicoi of Gandzasar (about 1240 - 1780)
Hasan Jalal-d ola (about 1240 - 1261)
Atabek, son (about 1261 - 1290)
unknown meliqs and catholicoi
Agbast (Atanas) (about 1420 - 1440)
Hovanes (about 1440 - 1460)
Saytun (about 1460 - 1480)
Velijan (about 1480 - 1510)
Xatyr (about 1510 - 1540)
Sargis (about 1540 - 1560)
Jalal-beg (about 1580 - 1610)
Hovhannes (about 1610 - 1634)
Grigor (1634 - 1657)
Petros (1657 - 1675)
Ieremia (about 1675 - 1700)
Simon ( about 1675 - 1701)
Yesai (1702 - 1727)
Nerses (1727 - 1763, since 1722)
Meliq-Grigor (factually about 1727 - 1750)
Hovhannes (1763 - 1780)
Israel (1763 - 1765)
about 1780 annexed by Persia
Meliqdom (principalityy) of Varanda
Metz-Ishxans of Varanda (about 1540 - 1603)
Mirza-khan (about 1540 - 1560)
Meliq-Pap, son (about 1560 - 1570)
Meliq-Avan, brother (about 1570 - 1590)
Meliq-Adam, son (about 1590 - 1603)
Meliq-Shahnazarian dynasty (1603 - 1810)
Mirza-beg (about 1603 - 1630)
Meliq-Bagi, son (about 1630 - 1670)
Meliq-Shahnazar, son (about 1670 - 1695)
Meliq-Bagir, son (about 1695 - 1725)
Meliq-Husein, son (about 1725 - 1736)
Meliq-Shahnazar, son (1736 - 1740)
brother (about 1740 - 1780)
Meliq-Jamshid, son (about 1780 - 1799)
Meliq-Jahanbaxshi, brother (1799 - 1810)
Meliqdom (principality) of Jraberd
Meliq-Israelian dynasty (about 1687 - 1790)
Meliq-Yesai (about 1687 - 1710)
Meliq-Allakuli-sultan, son (about 1710 - 1730)
Meliq-Mirza-khan, son (about 1730 - 1760)
Meliq-Allaverdi, son (about 1760 - 1790)
Atabekian dynasty (about 1814 - 1850)
Meliq Vani (1814 - 1848, died 1854)
Meliqdom (principality) of Gulistan
Meliq-Beglarian dynasty (about 1610 - 1799)
Kara-yuzbashi Abov (about 1610 - 1632)
Meliq-Beklar, son (about 1632 - 1650)
Meliq-Abov, son (about 1650 - 1690)
Meliq-Yesai, son (about 1690 - 1730)
Meliq-Tamraz, son (about 1730 - 1760)
Meliq-Abov, son (about 1760 - 1790)
Meliqdom (principality) of Dizak Meliq-Yeghanian dynasty (1716 - 1781)
Meliq-Yeghan (1716 - 1744)
Meliq-Aram, son (1744 - 1745)
Meliq-Yesai, brother (1745 - 1781)
Heads of Sghnaxs (Military strongholds)
Xachen (headquarters in Gandzasar)
Yesai Hasan-Jalalian, catholicos of Gandzasar (1721 - 1727)
Ivane Karapet (Hovhannes Karapetian) (1723 - 1728)
Varanda (headquarters in Kochiz-Avetaranots)
Meliq-Bagir (1721 - 1728)
Varanda (headquarters in Kochiz-Avetaranots)
Avan-yuzbashi (1721 - 1728, s 1724 khan)
Tarkhan-yuzbashi (1721 - 1728)
Dizak (headquarters in Togh)
Meliq-Yeghan (1721 - 1724)
Gulistan (headquarters in Jraberd)
Sarkis-yuzbashi (1721 - 1724)
Meliq-Yesai (1721 - 1726)
Karabakh khanate (1606 - 1822)
Persian governors
Administrative center: Shushi (since 1751)
Muhammed-khan (about 1606 - 1620)
Murshid Kuli-khan (about 1620)
Muhammed Kuli-khan (about 1620 - 1625) (about 1642 - 1650)
Davud-khan (1626 - 1642)
Murtaza Kuli-khan (about 1650)
Ugurlu-khan I (about 1663)
unknown khans
1722 - 1730 unilateral rule of Armenian meliqs
Ugurlu-khan II (1730 - 1748)
Panah Ali-khan (1748 - 1759)
Ibrahim Halil-khan, son (1759 - 1806)
Mollah Panah Vagif (vezir 1760 - 1797)
Mehti Kuli-khan, son (1806 - 1822) (1826)
1822 (final in 1828) annexed by Russia
Meliq-Shahnazarian dynasty of Gegharquniq (about 1480 - 1760)
Ishxan-mirza (about 1480 - 1510)
Meliq-Set, son (about 1510 - 1530)
unknown meliqs
Meliq-Shahnazar (about 1578 - 1608)
Paron-YAvri-beg, son (about 1608 - 1625)
Paron-Abov, brother (about 1625 - 1630)
Meliq-Palasan (about 1630 - 1640)
Paron-Meliq-beg (about 1640 - 1670)
Meliq-Mirza-khan (about 1670 - 1710)
Meliq-Sarkis, son (about 1710 - 1730)
Meliq-Manuchar, son (about 1730 - 1760)
Erevānas haniste un tās ķēniņi (1604.-1828.g.). Pastāvēja Austrumarmēnijā un tai bija persiešu cilmes ķēniņi.
Nahičevānas haniste (ap 1650.-1834.g.).
Naxijevan (Naxcavan) khanate (about 1650 - 1834)
Capital: Naxijevan
Persian governors
Haidar Kuli-khan (about 1751)
Kalbali-khan (about 1779)
Qerim-khan Qangarly (about 1810 - 1834)
1834 annexed by Russia
Eastern Armenia
1804.-.1918.g. Krievijas impērijas aneksēta.
1918.gadā no 22.04.-8.06. bija Transkaukāza Demokrātiskās federālās republikas daļa.
Pirmā Armēnijas Republika (28.05.1918-2.12.1920.g.), ar galvaspilsētu Erevānā.
Republikas premjerministri:
Ovaness Kvajaznuni (Hovhannes Qajaznuni - Igithxanian) (28.05.1918 - 19.06.1919)
Aleksandrs Ksatisjans (Aleksandr Xatisian) (21.06.1919 - 12.05.1920)
Amo Ohajanjans (Amo (Mher) Ohajanian) (13.05.- 25.11.1920)
Simons Vratsjans (Simon Vratsian) (25.11.- 2.12.1920)
Padomju okupācija - 2.12.1920.gada 2.decembrī.
Kalnu Armēnijas Republika Zangezūrā (Syuniq)
before 26.04.1921 autonomous Republic of Syuniq
Heads of the Government:
Garegin Njdeh (Ter-Harutyunian) (25.12.1920 - 26.04.1921)
Simon Vratsian (26.04.1921 - 13.07.1921)
13.07.1921 Sovian occupation
Armenia (1920 - 1990) - the Second Republic
Sarkis Grigori Hambardzumian (01.1923 - 06.1925)
Sarkis Meliqsethi Xanoyan (06.1925 - 07.1927)
Sarkis Ivani Kasian (Ter-Kasparian) (07.1927 - 02.1931)
Armenak Ananian (02.1931 - 01.1935)
Sergey Nikolai Martikian (01.1935 - 5.12.1936)
Armenian SSR (Armenia) (29.11.1920 - 6.08.1990)
Capital: Yerevan (before 1936 Erivan)
30.12.1922 - 25.09.1991 part of the USSR
First Secretaries of the CC of the CP of Armenia (before 1952 CP(B)A)
Gevork Sargisi Alikhanian (secretary 12.1920 - 04.1921)
Sarkis Lukiani Lukashin (Srapionian) (secretary 04.1921 - 01.1922)
Ashot Garegini Hovhannisian (Hovhanisian) (26.01.1922 - 11.1927)
Hayk Ovsepian (11.1927 - 09.1928)
Haykaz Arkadii Kostanian (09.1928 - 24.05.1930)
Agasi Ghevondi Khanjian (24.05.1930 - 9.07.1936)
Amatuni Semyoni Amatuni (Vartapetian) (13.07.1936 - 21.09.1937)
Grigoriy Artemi Harutyunian (Arutinov) (24.09.1937 - 12.03.1953)
Suren Hakobi Tovmasian (12.03.1953 - 28.12.1960)
Yakov Nikitai Zarobian (28.12.1960 - 5.02.1966)
Anton Yervandi Qochinian (5.02.1966 - 24.11.1974)
Karen Seropich Demirchian (24.11.1974 - 21.05.1988)
Suren Gurgeni Harutyunian (21.05.1988 - 5.04.1990)
Vladimir Mihrani Movsisian (5.04. - 28.11.1990)
4.08.1990 the Communist parti is stripped of power
Chairmen of the Central Electoral Commissions, since 1938 Chairmen of the
Presidium of the Supreme Council of the Armenian SSR
Sarkis Grigori Hambardzumian (2.04.1922 - 24.06.1925)
Artashes Balashi Karinian (24.06.1925 - 07.1927)
Sarkis Ivani Kasian (Ter-Kasparian) (07.1927 - 02.1931)
Armenak Ananian (02.1931 - 12.01.1935)
Sergey Nikolai Martikian (14.01.1935 - 11.1936)
Gevork Anesoglian (12.1936 - 10.1937)
Matsak Petrosi Papian (11.1937 - 1.04.1954)
Shmavon Minasi Arushanian (1.04.1954 - 4.04.1963)
Nagush Xachaturi Harutyunian (4.04.1963 - 3.07.1975)
Babken Yesai Sarkisov (3.07.1975 - 3.12.1985)
Hrant Musheghi Voskanian (6.12.1985 - 3.08.1990)
Levon Hakobi Ter-Petrosian (4.08.1990 - 16.10.1991, prez. 16.10.1991 - 4.02.1998)
since 6.08.1990 Republic of Armenia
Chairmen of State Commissars (since 15.03.1946 Council of Ministers)
of the Armenian SSR
Akop Nurijanian (chairman of Revolutionary Committee 29.11 - 4.12.1920)
Sarkis Ivani Kasian (Ter-Kasparian) (chairman of Revolutionary Committee 4.12.1920 - 14.05.1921)
Aleksandr Fedori Myasnikov (Myasnikian) (chairman of Revolutionary Committee 16.05.1921 - 21.05.1922)
Sarkis Lukiani Lukashin (Srapionian) (21.05.1922 - 24.06.1925)
Sarkis Grigori Hambardzumian (24.06.1925 - 22.03.1928) (03. - 05.1937)
Sahak Mirzoi Ter-Gabrielian (22.03.1928 - 10.02.1935)
Abram Guloian (10.02.1935 - 02.1937)
Stepan Akopov (Hakobian) (05. - 21.09.1937)
Aram Sergei Piruzian (23.11.1937 - 31.03.1947)
Sahak Karpi (Karapeti) Karapetian (31.03.1947 - 09.1952)
Anton Yervanqi Qochinian (09.1952 - 6.02.1966)
Badal Hamayaki Muradian (6.02.1966 - 23.11.1972)
Grigoriy Ashoti Arzumanian (23.11.1972 - 17.01.1977)
Fadey Tatchati Sarkisian (17.01.1977 - 4.01.1989)
Vladimir Sureni Markariants (5.01.1989 - 6.08.1990)
Vazgen Manveli Manukian (6.08.1990 - 25.09.1991)
Republic of Armenia (1990 - present) - the Third Republic
Capital: Yerevan
Presidents
Levon Ter-Petrosian (16.10.1990 - 4.02.1998, chairman of the Supreme Soviet since 4.08.1990)
Robert Kocharian (interim President since 4.02.1998, President since 9.04.1998, reelected in 2004 - present
Prime Ministers
Vazgen Manukian (6.08.1990 - 25.09.1991)
Hrant Bagratian (interim 25.09.1991 - 28.11.1991) (12.02.1993 - 17.11.1996)
Gagik Harutyunian (28.11.1991 - 30.07.1992)
Xosrov Harutyunian (30.07.1992 - 2.02.1993)
Armen Sarkisian (18.11.1996 - 11.03.1997)
Robert Kocharian (19.03.1997 - 9.04.1998)
Armen Darbinian (10.04.1998 - 13.06.1999)
Vazgen Sarkisian (15.06.1999 - 27.10.1999)
Aram Sarkisian (3.11.1999 - 15.05.2000)
Andranik Margarian (s 15.05.2000 - present)
Nagorno Karabakh Republic (Artsakh)
(since 12.09.1990 - present)
Former province of Artsakh of historical Armenia, Meloqdoms of Khamsa and the Nagorno-Karabakh Oblast of the USSR.
Capital: Stepanakert
Chairmen of Supreme Council, since 22.12.1994 Presidents
Artur Mkrtchian (8.01. - 14.04.1992)
Georgiy Petrosian (interim 15.04.1992 - 2.09.1993)
Karen Baburian (4.09.1993 - 22.12.1994)
Robert Kocharian (President 22.12.1994 - 19.03.1997, Chairman of the State Defence Committee since 1.10.1993)
Arkadi Ghukasian (interim President since 20.03.1997, President since 1.09.1997 - present)
-------------------------------------------------
Urartu ķēniņi (ap 860.-590.g.pmē.) no Vanas valsts ar galvaspilsētu Tušpā.
Armu (ap 860.-846.g.pmē.).
Sardurs I (~846.-820.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Lutipri.
Biogrāfija. Uzcēlis Tušpas (Vanas) pilsētas cietoksni. Daži pētnieki uzskata, ka tieši Sardura I valdīšanas laikā Urartu valsts galvaspilsēta pārcelta uz Tušpu.
Ārpolitika. Karojis ar Asīriju, un, acīmredzot, nozīmīgi nostiprinājis Urartu valsti.
Avoti.
Salmanazāra III pieraksti. Laikabiedra asīriešu ķēniņa Salmanazāra III (858.-824.g.pmē.) pierakstos par 833.g.pmē. notikumiem minēts ar vārdu Seduri.
Sardura I celtniecības uzraksti. Tādi uzieti Tušpas (Vanas) pilsētas cietokšņa sienā asīriešu valodā.
Išpuini (ap 820.-810.g.pmē.) asīriešu ķēniņa Šamšiadada V (823.-811.g.pmē.) laikabiedrs.
Menua (810.-781.g.pmē.).
Radniecība. Dēls - Argišti I.
Argišti I (781.-760.g.pmē.).
Sardurs II (760.-730.g.pmē.).
Rusa I (730.-714.g.pmē.).
Ārpolitika. 714.g.pmē. cieta smagu sakāvi no Asīrijas ķēniņa Sargona II, kas sagrāba Musasīras pilsētu ar visiem urartu dārgumiem. Sargons II ar savām aktivitātēm centās nepieļaut Urartu valsts un Frīģijas militāro savienību.
Argišti II (714.-685.g.pmē.).
Rusa II (685.-645.g.pmē.).
Sardurs III (645.-640.g.pmē.).
Sardurs IV (ap 640.-625.g.pmē.).
Erimens (625.-605.g.pmē.).
Rusa III (605.-590.g.pmē.).
Ap 590.g.pmē. - mīdiešu okupācija.
Armēņu ķēniņi (320.-200.g.pmē.).
Oronts (ap 320.g.pmē.).
Sams (ap 260.g.pmē.).
Aršams (ap 260.-ap 230.g.pmē.).
Kserkss (ap 230.-ap 212.g.pmē.).
Oronts (ap 212.-ap 200.g.pmē.).
Artašesīdu dinastija (ap 189.g.pmē.-ap 330.g.). Ķēniņi saukti par tagavor - "ķēniņš" (armēņu val.). Nodibinājās pēc Seleikīdu persiešu padzīšanas no Armēnijas. Galvaspilsētas: no 166.g.pmē. Artašata, 77.-69.g.pmē. - Tigranakerta.
Artašess I Lielais (ap 189.-159.g.pmē.).
Tigrans I ( 159. - 123.g.pmē. )
Radniecība. Dēls - Tigrans II Lielais.
Artavazds I ( 123. - 95.g.pmē. )
Tigrans II Lielais (95.-56./55.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Tigrans I.
Biogrāfija. Šī ķēniņa laikā Lielarmēnijas valsts sasniedza savu vislielāko varenību, tā pletās no Kaspijas līdz Vidusjūrai.
1.gs.pmē. viņš kopā ar Kaukāza Albānijas ķēniņu Orisu un Ibērijas ķēniņu Artoku veda karadarbību pret romiešiem, kas bija iebrukuši Aizkaukāzā (Lukullas pārgājiens 69.-67.g.pmē. un Pompeja pārgājiens 66.-65.g.pmē.).
Artavazds II (55./56.-34.g.pmē.).
Biogrāfija. Nogalēts 30.g.pmē.
Aleksandrs (34.-33./32.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Marks Antonijs.
Artaksess (34.-20.g.pmē.).
Tigrans III (20.-ap 8.g.pmē.).
Tigrans IV (ap 8.-1.g.mē.).
Artavazds II (neilga valdīšana), troņa pretendents.
Ariobarzāns (2.-4.g.).
Artavazds III (4.-6.g.).
Tigrans V (īsa valdīšana).
Erato (īsa valdīšana). Tigrana V atraitne.
Neilgs sajukuma un bezvaldības periods.
Vonons (starp 11. un 16.g.), viņa valdīšanu neatzina ne Roma, ne arī Partiešu valsts.
Artašess (18.-ap 34.g.).
Aršaks (ap 34.-36.g.).
Mitridats (36.-51.g.).
Radniecība. Brālis - Farsmans I, Ibērijas (Kartli) ķēniņš.
Kad Ibērijas ķēniņš Farsmans I 35.gadā ar albāņu un sarmatu palīdzību iekaroja Armēniju, tad viņš ielika tās tronī savu brāli Mitridatu.
Padzinis no troņa Gajs, Klaudijs atjaunojis tā valdīšanu.
Radamists (~51.g.).
Radniecība. Tēvs - Farsmans I, Ibērijas (Kartli) ķēniņš.
Tēvocis - Mitridats (iepriekšējais ķēniņš).
Biogrāfija. Tēvs Farsmans I viņu ielika par Armēnijas ķēniņu pēc Mitridata. Tomēr radamists par ķēniņu nebija ilgi, jo pameta troni partiešu valsts spiediena un iekšējās sacelšanās dēļ.
Tiridats I (51.-60.g.). Viņa valdīšanas laikā varu ap 52. - ap 54.g. sagrāba Radamizds.
Tigrans VI Kapadokijas (60.-62.g.).
Aršakīdu dinastija (66.-428..g.). Armēņu ķēniņu dinastija (armēniski - Aršakuni), kas radnieciska partiešu Aršakīdu dinastijai. Dibinājis Tiridats I. partieši sūtīja savus troņa pretendentus ar obligātu romiešu sankciju. kad krita partiešu Aršakīdu dinastija, pie varas nākušie persiešu sasanīdi neatzina šos kā armēņu ķēniņus. Pēc Armēnijas sadalīšanas starp Romu un sasanīdu Persiju 387.gadā Aršakīdi kļuva par vasaļiem un armēnija zaudēja neatkarību. 428.gadā šīs dinastijas vara krita.
Tiridats I (63.-75.g.). otro reizi.
Biogrāfija. Nākdams tronī otro reizi, Tiridats I 62.gadā (oficiāli - 66.g.) nodibināja Aršakīdu dinastiju.
Ašhadars (ap 110.g.).
Partamasīrs (113.-114.g.).
Sanatruks (ap 115.g.).
Vologazs (116.-ap 140.g.).
Pakors (Bakurs) (ap 160.-163.g.).
Sohemoss (ap 163.-ap 175.g.).
Tiridats II (ap 215.g.).
Hosrovs I (217.-238.g.).
Biogrāfija. Aktīvi cīnījās pret sasanīdu persiešiem, par ko tik aiesaukts par "Lielo." Viņa valdīšanas laikā Armēnijā sāka veidoties feodālās attiecības.
Hosrovs II (276.g.).
Hosrovs II (282.-287.g.) - otro reizi.
Radniecība. Dēls - Tiridats III (nākamais ķēniņš).
Biogrāfija. 278.gadā to no troņa gāza sasanīdu persieši.
282.gadā to iecēla Armēnijas tronī Romas imperators Karrs.
287.gadā to nogalināja sasanīdu nosūtīts slepkava.
Hosrovs III (332.-338.g.).
Saukts arī par Kotak - "mazais," nelielā auguma dēļ.
Biogrāfija. Sīvi cīnijās par centralizētas valsts ieviešanu un pret feodāļu separatīvismu.
Kopā ar Romas imperatoru Konstantīnu I Lielo piedalījās cīņās pret sasanīdiem.
Pazīstams ar plašu celtniecību.
Savu rezidenci pārnesa no Artašatas uz Dvinu (izauga uz ziemeļiem no Artašatas).
Paps (368.-374.g.).
Biogrāfija. Armēnija ķēniņš no 368.-374.gadam. Cīnījās par Armēnijas neatkarību no Persijas un Romas.
Nāca pie varas ar romiešu atbalstu.
371.gadā sakāva persiešu armiju kaujā pie Dziravas un kļuva neatkarīgs no Persijas.
Veica baznīcas un militāro reformas - pakļāva baznīcu valstij, konfiscēja daļu baznīcas zemju un izdalīja to ķēniņa karavīriem. Papa valdīšanas laikā Armēnijas baznīca kļuva neatkarīga no Romas, un no tā laika armēņu baznīcas galva valkā katolikosa titulu.
Ar ķēniņa politiku neapmierinātie feodāļi ar romiešu palīdzību organizēja sazvērestību un nogalināja Papu.
Bagratīdu dinastija (886.-1045.g.). Armēņiem - Bagratuni. Sena un ietekmīga Armēnijas aristokrātu dzimta. Pirmās ziņas par bagratīdiem nāk no 1.gs.pmē., kur tie atradās aršakīdu dinastijas valdnieku galmā (1.-5.gs.). Bagratīdi ieņēma mantojamo aspeta amatu galmā - bija vainag-licēji un ceremonijmeistari. 4.gs. viņu pārvaldīšanā bija Kogovita apgabals. No tā laika arī auga bagratīdu ietekme Armēnijā. Arābu laikā (8.-9.gs.) bagratīdi pamazām pārņēma valdīšanā lielāko Armēnijas daļu, bet par viņu valdījumu centru kļuva Širaka. Bagratīdi ieguva "kņazu valdnieka" titulu un vadīja cīņu pret arābiem par armēnijas neatkarību. 886.gadā par Armēnijas ķēniņu kļuva Ašots I. bagratīdu valdīšanu atzina Arābu kalifāts un Bizantija.
Bagratīdi cīnījās par Armēnijas apvienošanu, paplašināja tās robežas. 961.gadā par valsts galvaspilsētu kļuva Ani, un valsts tika sāka saukt par Ani valsti.
Bagratīdi savu lielāko varenību sasniedza 10.gs. otrajā pusē līdz pat 11.gs.sākumam ķēniņu Ašota III, Smbata II un Gagika I valdīšanas laikā. 1045.gadā Armēniju sagrāba Bizantija un pēdējais bagratīdu ķēniņš Gagiks II tika aizturēts Bizantijā 1045.gadā. Pēc tam bagratīdu dinastija beidzās.
Ašots I Bagratuni (886.-891.g.).
Biogrāfija. Bagratīdu dinastijas dibinātājs. Arābu kalifāts atzina viņu par Armēnijas ķēniņu. Karoja ar feodāļiem, lai radītu centralizētu Armēnijas valsti.
Smbats I Bagraratuni (891.-914.g.).
Biogrāfija. Armēnijas ķēniņš no 891.-914.gadam.
Viņa politika bija vērsta uz Armēnijas atbrīvošanas pabegšanu no arābu kalifāta varas.
Ašots II Dzelžainais (914.-928.g.). Iesaukts par "dzelžaino" dēļ savas spītīgās cīņas ar arābiem.
Biogrāfija. Spītīgi cīnijās ar arābu iekarotājiem un armēņu feodāļiem, kas balstījās uz arābu kalifātu. Viņam izdevās padzīt no valsts arābus un nodibināt mieru. Kalifs dāvāja viņam titulu "Armēnijas šahinšahs," ar to atzīdams Širakas bagratīdu varu pār citiem armēņu ķēniņiem un kņaziem.
Ašots III Žēlīgais (953.-977.g.).
Smbats II.
Gagiks I.
Gagiks II (?-1045.g.).
Biogrāfija. Pēdējais bagratīdu ķēniņš un arī pēdējais armēņu ķēniņš vispār.
1045.gadā Bizantija sagrāba Armēniju, un tad Gagiks II tika aizturēts. Līdz ar to izbeidzās Armēnijas valsts patstāvība un armēņu ķēniņu dinastijas.
