Artašess I Lielais (189.-159.g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Arī Artaksijs. Sengrieķiski - Άρταξίας, angliski - Artaxias I.
Artašesīdu dinastijas dibinātājs un pirmais tās ķēniņš no 189. līdz 159.g.pmē.
Radniecība. Tēvs - Zariadrija (Zarē).
Dzīvesgājums. Kopš 200.g.pmē. stratēģis (sparapet). kopš 200.g.pmē.
Kāpis Lielās Armēnijas tronī 189.g.pmē.
Vadīja armēņu sacelšanos pret Seleikīdiem, kad tos kaujā pie Magnēzijas 190.g.pmē. sakāva romieši. Artašess I pasludināja Lielarmēnijas neatkarību un nodibināja Artašesīdu dinastiju.
Artašess I un Hanibāls. Pēc Antioha III sakāves kaujā pie Magnēzijas uz Artašesa I galmu atbēga kartāgiešu karavadonis Hanibāls, un viņa galmā kļuva par padomnieku. Plīnijs un Strabons raksta, ka tieši Hanibāls izvēlējies vietu, kur celt Artašatu un arī izplānojis jauno galvaspilsētu.
Pēc Artašesa galma Hanibāls bija spiests bēgt uz Vitīniju.
Valsts nostiprināšana. Būtiski nostiprināja un izpleta savus valdījumus, pakļaujot gandrīz visu Armēnijas kalnieni. Daudzajos karos ķēniņš un viņa aristokrātija kļuva bagāti.
170.-160.g.pmē., kad Armēnijā intensīvi tika celtas pilsētas, viņš nodibināja un iekārtoja Artašatu, uz kuru pārnesa galvaspilsētu no Armavīras.
Aplūkojamie objekti.
Artašata. Dibinājis un uzcēlis ķēniņš Artašess I 170.-160.g.pmē. Šeit atradās viņa pils un valsts galvaspilsēta. Armēņu vēsturnieks Horenācijs par to raksta tā: "Artašesa ved turpu, kur saplūst Erashas un Mecamoras ūdeņi, un tur, iemīļojis pauguru, ceļ pilsētu un nodēvē to savā vārdā - Artašata." Artašata bija arī armēņu helēniskās kultūras centrs. Horenācijs šai sakarā pavēsta, ka Artašesa I valdīšanas laikā še bijušas Anaītas (Artemīdas) un Tīra (Apolona) svētnīcas ar šo dievību apzeltītām bronzas statujām.
Saites.
Armēnijas ķēniņi.