Satelīts TESS 35 gaismas gadu attālumā atklājis par Zemi mazāku citplanētu
- Detaļas
- Publicēts 02 Augusts 2019
- Autors Laika Ceļotājs
Satelīts TESS atklājis par Zemi mazāku citplanētu riņķojam ap M tipa sarkanu pundurzvaigzni L98-59, tikai 35 gaismas gadu attālumā no Zemes. Zvaigznes L98-59 masa ir tikai viena trešā daļa no mūsu Saules masas.
Citplanētas L98-59b lielums ir tikai 80% no Zemes izmēra un vienu apgriezienu ap savu zvaigzni tā veic 2,5 dienās, saņemot no tās 22 reizes lielāku starojumu, nekā Zeme saņem no Saules. Divas citas jaunatklātās citplanētas L98-59c un L98-59d ap sarkano punduri attiecīgi apriņķo 3,7 un 7,5 dienās. Šīs divas planētas ir lielākas par Zemi – to radiusi attiecīgi ir par 1,4 un 1,6 reizes lielāki, nekā Zemes radiuss.
Taču L98-59b nav pati mazākā atklātā citplanēta. Tikai 210 gaismas gadu attālumā atrodas citplanēta Kepler-37, kuras lielums ir vien viena trešā daļa no Zemes izmēra un tā ir tikai 20% lielāka par mūsu Mēnesi.
Raksts par atklājumu publicēts žurnāla “The Astrophysical Journal” jaunākajā izdevumā.
TESS citplanētu meklēšanai izmanto tranzīta metodi. Tomēr, kaut arī tas ir pats labākais veids, lai atklātu citplanētas, šī metode nav pietiekami efektīva, kad jāmeklē par Zemi mazākas citplanētas ar cietu virsmu. Tāpēc fakts, ka TESS atklāja nevis vienu, bet pat trīs citplanētas, apliecina tā instrumentu tehniskās iespējas un jutīgumu.
“Atklājums ir izcils TESS tehniskais un zinātniskais panākums,” - sacīja NASA Godāra kosmisko lidojumu centra un SETI institūta astrofiziķis Veslins Kostovs (Veselin Kostov).
Diemžēl, neviena no jaunatklātajām citplanētām nav piemērota dzīvības pastāvēšanai, vismaz tādas, kādu zinām uz Zemes. Ūdens uz tām nevar pastāvēt šķidrā veidā. Citplanētas L98-59b, kas atrodas vistuvāk zvaigznei, virsmas temperatūra ir 330 grādi pēc Celsija. Tomēr patīkams, atsvaidzinošs vēsums nevalda arī uz citplanētām L98-59c un L98-59d, kuras no zvaigznes atrodas attālāk – to virsmas temperatūra attiecīgi ir 230 un 130 grādi pēc Celsija skalas.
Visas trīs atklātās citplanētas atrodas tā saucamajā “Venēras zonā,” kas ir attāluma diapazons no zvaigznes, kur planētai ar sākotnēji Zemei līdzīgu atmosfēru rodas siltumnīcas efekts, tādējādi pārvēršot to Venērai līdzīgā atmosfērā (Sk.: Spēcīgs elektriskais vējš “izsūc” planētu okeānus un atmosfēras., atklajumi.lv, 01.08.2016.)
Savu izmēru dēļ L98-59d varētu būt vai nu Venērai līdzīga pasaule vai Neptūna mini versija ar akmens kodolu, ko apņem blīvs gāzveida apvalks.
Tomēr, neskatoties uz to, vēl arvien pastāv iespēja, ka šīs planētas varētu būt potenciāli apdzīvojamas. Un pašreizējie pētījumi varētu sniegt atbildēs uz eksistenciāli svarīgiem jautājumiem par šīm un citām akmens citplanētām ap netālām sarkanajām pundurzvaigznēm, piemēram, Proxima B un septiņām Trapist sistēmas planētām (Sk.: Ap aukstu, sarkanu pundurzvaigzni atklāj riņķojam trīs Zemes tipa citplanētas, aliens.lv, 25.05.2016. un TRAPPIST-1: NASA atklāj lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām potenciāli apdzīvojamā zonā, atklajumi.lv, 27.02.2017.).
Fakts, ka ap zvaigzni L98-59 atklātās trīs citplanētas atrodas relatīvi netālu no Zemes, padara šo sistēmu par pateicīgu kandidātu pastāvīgiem novērojumiem. Turklāt jāņem vērā, ka M tipa sarkanās pundurzvaigznes ir visizplatītākais zvaigžņu tips Visumā – mūsu Piena ceļa galaktikā tās veido trīs ceturtdaļas no kopējā zvaigžņu skaita.
Jaunākie pētījumi apliecina, ka tieši šīs klases zvaigžņu apdzīvojamības zonā ir vislielākās izredzes atrast planētas ar cietu virsmu. Tāpēc zinātnieki vēlās uzzināt vairāk par šo zvaigžņu planētu sistēmām. Viņus interesē arī tas, vai, ņemot vērā saņemto radiācijas daudzumu, akmens planētas ap šīm zvaigznēm spēj saglabāt savu atmosfēru.
“Ja uz Sauli skatītos no L98-59, tad Zemes un Venēras tranzīts varētu likt mums domāt, ka abas planētas ir gandrīz identiskas, taču mēs zinām, ka tā nav. Mums vēl arvien ir daudz jautājumu par to, kāpēc uz Zemes radās dzīvība, bet uz Venēras ne. Ja mēs varēsim atrast un izpētīt līdzīgas citplanētas tām, kas atklātas riņķojam ap zvaigzni L98-59, tad dažus no šiem noslēpumiem būs iespējams atklāt,” - sacīja NASA Godāra kosmisko lidojumu centra astrofiziķis, pētījuma līdzautors Džošua Šlīders (Joshua Schlieder).
Astronomi pauž cerību, ka, turpinot pētījumus, šajā sistēmā izdosies atrast vēl citas planētas. Ņemot vērā to, ka trīs atklātās citplanētas atrodas “Venēras zonā,” jebkura cita planēta, kura riņķo ap zvaigzni aiz šīs zonas, iespējams, varētu būt apdzīvojama.
Ilgākā laika posmā veikti šo tālu pasauļu novērojumi varētu palīdzēt astronomiem izveidot ap tuvākajām zvaigznēm riņķojošo akmens citplanētu katalogu. Kad 2021.gadā sāks darboties Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, tas izmantos savas uzlabotas infrasarkanās attēlveidošanas iespējas, lai iegūtu detalizētāku informāciju par šo planētu atmosfēru (Sk.: Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki, aliens.lv, 14.10.2014. un Astronomi atklāj, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai ir atmosfēra, atklajumi.lv, 09.07.2017.).
Jācer, ka šie apvienotie pūliņi galu galā palīdzēs zinātniekiem noteikt, vai netālu no Zemes ir apdzīvojamas citplanētas (Sk.: Divas potenciāli Zemei līdzīgas planētas atklātas riņķojam ap netālu zvaigzni, aliens.lv, 10.07.2019.).
