Aliens

Venēra, planēta

Saules sistēmas 2.planēta, kuras parametri - masa, izmēri, blīvums, un gravitācija ir vislīdzīgākie Zemei. 

Izpēte. Savu nosaukumu planēta ieguvusi no romiešu mīlestības un skaistuma dieves Venēras, jo senie astronomi kaut kādā veidā šo planētu uzskatījuši par skaistu.
Astrologi Venēru uzlūkoja kā planētu, kura dod cilvēkam maigumu, valda pār mīlestību un laulībām.
Venēra bijusi visai nozīmīga mūsu pašu senčiem, jo senie latvieši to sauca par Ausekli – Rīta zvaigzni.
Venēras kults simbolizēja dievu Miškoatlu Ziemeļmeksikāņu indiāņu-klejotāju ciltīm, no kuriem to pārņēma tolteki. Tie arī iemūžināja Venēru Tollanas piramīdās. Vienu tādu tie sauca par „Rīta zvaigzni” (Tlauiskalpantekutli) un attēloja kā cilvēka galvu atplestā čūskas rīklē.
1416.gadā, būdams izcils astronoms, timurīdu Ulugbeks Samarkandā uzcēla observatoriju. Tajā zinātnieki savāca tik daudz ziņu par Marsa un Venēras kustību, kā nekad agrāk.
Kad 1609.gadā itāļu astronoms G.Galilejs pavērsa pret debesīm teleskopu, cita starpā viņš atklāja arī Venēras fāzes.
Vēl XVIII gs. tika noteikts, ka Venērai ir atmosfēra. Vēlāk tapa zināms, ka planēta klāta ar necauspīdīgu mākoņu pārklāju.
Tādi apstākļi radīja daudz pieņēmumu un teoriju par dzīvības eksistenci uz Venēras. tas tika apspēlēts daudzos fantastikas romānos, kuros uz Venēras plauka dažādas dzīvības formas, ieskaitot saprātīgu. Ticība saprātīgai dzīvei uz Venēras bija nesatricināma līdz pat XX gs. 70.gadiem, kad uz Venēru palaistās automātiskās starpplanētu stacijas pierādīja, ka atmosfēras ķīmiskais sastāvs un planētas klimatiskie apstākļi (temperatūra paceļas pat līdz 500 Celsija grādiem!) nav labvēlīgi dzīvajiem organismiem.
Pēc mikroorganismu, kas spēj dzīvot darbojošos vulkānos, atklāšanas zemūdens vulkānos, atkal atdzima cerība tomēr uz Venēras atrast ko dzīvu atdzima.
Pētnieki līdz pat 1960.gadam cerēja uz Venēras atrast bagātu augu valsti. Šo aplamo priekšstatu izkliedēja tikai pirmie automātiskie starpplanētu lidojumi.
Pirmās trīs automātiskās stacijas, kas nosēdās uz Venēras – „Venēra-4,” „Venēra-5” un „Venēra-6” tika burtiski saspiestas planētas nedraudzīgajā atmosfērā.
Pavisam 14(?) kosmisko aparātu ir palaisti uz Venēru un tie gandrīz visi ir sasnieguši šo planētu (atšķirībā no Marsa, kur situācija ir gluži pretēja).
1970.gadā Venēra-7 nolaidās uz Venēras un kļuva par pirmo kosmosa kuģi, kas pārraidīja datus no citas planētas virsmas. Kosmosa kuģis bargajos apstākļos izdzīvoja 23 minūtes.
1982.gadā kosmiskā stacija „Venēra-13” pirmo reizi nosūtīja krāsainus Venēras attēlus. Tajos it kā pamanītas dīvainas radības – „Venēras skorpioni.” Tas gan stipri tiek kritizēts.

Diennakts garums – 243 dienas.

Uzbūve. Planētas garozā koncentrēti smagie un radioaktīvie elementi. No tās atmosfēras gandrīz neierobežotā daudzumā var iegūt oglekli, slāpekli un oglekļa savienojumus. Atmosfērā esot ļoti maz ūdens tvaiku.
Zinātnieki neizslēdz, ka uz planētas kādreiz bijuši okeāni un dzīvībai derīga vide. Tie iztvaikojuši kad planēta pārlieku pietuvojusies Saulei.
Iespējams, uz Venēras vēl notiek vulkāniskās aktivitātes. Tas izskaidrotu kādēļ ap planētu izveidojies sēra dioksīda mākonis.

Ģeogrāfija. Uz Venēras visas reljefa detaļas nosauktas sieviešu vārdos. Vienīgais izņēmums – Maksvela kalni.
Ir pierādījumi, kas liecina, ka reiz uz Venēras bijuši okeāni, kas izvārījušies un pārvērtušies tvaikos planētas virsmas augstās temperatūras dēļ.

Klimats. Uz planētas valda liels karstums - Venēras virsmas temperatūra ir ap 240 grādiem pēc Celsija skalas, tādēļ tur nav šķidrs ūdens. Ar atmosfēras garaiņiem pietiktu, lai Venēras virsmu pārklātu ar 3 cm ūdens kārtu. Venus Express savāktie dati liecina, ka pirms dažiem miljardiem gadu uz planētas bijušas ūdenskrātuves. Laika gaitā ūdens izgarojis, bet ultravioletais starojums sadalījis ūdens molekulas ūdeņradī un skābeklī.
Ar atmosfērā esošajiem ūdens garaiņiem pietiktu, lai pārklātu planētas virsmu ar 3 cm biezu ūdens slāni.
Venēras blīvajā atmosfērā ir aptuveni 100 reizes lielāks spiediens, nekā Zemes atmosfērā, un ir 10 000 – 100 000 reižu mazāk ūdens, nekā Zemes atmosfērā.

Elektriskais lauks. Īsti nezināmu iemeslu dēļ Venērai tas ir 5 reizes spēcīgāks kā Zemei.

Pētniecības misijas.
„Venēra” – padomju kosmisko aparātu sērija no 1.–15.numuram. Daļa no aparātiem nosēdušies uz planētas virsmas.
Venus Express – Eiropas Kosmosa aģentūras kosmiskā zonde. Darbojās no 2006.g.maija līdz 2007.g.decembrim. Ieguva fotoattēlus no planētas dienvidu puslodes.

Hipotēzes.
Venus Express savāktā informācija likusi domāt, ka Venēra pagātnē varētu būt bijusi draudzīgāka dzīvošanai.

Nospiedums civilizācijā.
Venēra. Ciems ar šādu nosaukumu pastāv Baltkrievijas Minskas apgabalā. Nosaukuma izcelsme nav zināma.

Raksti.
Spēcīgs elektriskais vējš "izsūc" planētu okeānus un atmosfēras.
 NASA plāno sūtīt izpētes aparātu flotili uz Venēru.

Saites.
Saules sistēma.