Divas potenciāli Zemei līdzīgas planētas atklātas riņķojam ap netālu zvaigzni
- Detaļas
- Publicēts 10 Jūlijs 2019
- Autors Laika Ceļotājs
Potenciāli dzīvībai piemērotu citplanētu skaits netālu no Zemes ir lielāks, nekā zinātnieki līdz šim atļāvās domāt, teikts nesen žurnālā “Astronomy and astrophysics” publicētajā pētījumā. Pētnieku komanda, tēlaini izsakoties, “mūsu kosmiskajā pagalmā” atklājuši divas Zemes tipa citplanētas, kas turklāt atrodas tieši tādā zonā, kas pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz to akmens virsmām.
Šis pārsteidzošais atklājums veikts citplanētu meklēšanas projekta CARMENES ("Calar Alto high-Resolution search for M dwarfs with Exoearths with Near-infrared and optical Échelle Spectrographs”) ietvaros.
Abas nesen atklātās citplanētas riņķo ap Tīgārdenas (Teegarden) zvaigzni, kas no Zemes atrodas tikai nieka 12 gaismas gadu attālumā. Abas planētas izskatās ļoti līdzīgas Zemei un mums tuvākajām pasaulēm, sacīja pētnieki.
“Divas citplanētas līdzinās mūsu Saules sistēmas iekšējām planētām,” - savā paziņojumā teica Getingenes universitātes (Vācijā) Astrofizikas institūta pētnieks, pētījuma vadošais autors Matiass Zāhmeistars (Mathias Zechmeister). “Tās vienīgi ir tikai nedaudz smagākas par Zemi un atrodas apdzīvojamības zonā, kur ūdens var eksistēt šķidrā stāvoklī.”
Abas Zemei līdzīgās pasaules ap savu zvaigzni vienu apriņķojumu veic attiecīgi 5 un 11 dienās, ko viegli var salīdzināt ar mūsu iekšējo planētu orbītām. Piemēram, Merkurs vienu apli ap centrālo spīdekli veic 88 dienās.
Turklāt Tīgārdenas zvaigzne pieder sarkano pundurzvaigžņu M tipam, kas nozīmē, ka tā izstaro mazāk gaismas un enerģijas, nekā mūsu Saule. Tāpēc jebkurai šādas sistēmas potenciāli apdzīvojamai planētai jāatrodas ļoti tuvu savai zvaigznei, pretējā gadījumā ūdens uz tās sasaltu ledū un dzīvības pastāvēšana būtu neiespējama.
Tīgārdenas zvaigznes sistēmā, iespējams, ir vairāk planētu, jo ap daudzām zvaigznēm riņķo vairāk par divām citplanētām, pieņem pētījuma autori. Pētnieki cer atklāt vairāk citplanētas, izmantojot tā saukto “tranzīta” metodi, meklējot un pētot niecīgas zvaigznes spožuma svārstības, kuras varētu izraisīt citplanēta aizejot priekšā savam spīdeklim.
Pagaidām pētniekiem šādu “tranzītu” nav izdevies novērot, taču viņi atzīme interesantu ārēju kosmiskas ģeometrijas sakritību. Jebkurš potenciālais jaunatklāto pasauļu iedzīvotājs varētu atklāt Zemes esamību, izmantojot šo pašu “tranzīta” metodi. Tas tāpēc, ka no Tīgārdenas zvaigznes skatpunkta, Zeme, apriņķojot ap savu zvaigzni, aiziet Saulei priekšā tieši tādā leņķī, kas ļautu kādas svešas civilizācijas astronomam novērot Zemi šajā “tranzīta” momentā. Kas zina, varbūt pienāks diena, kad astronomi patiešām atklās Zemes dvīni ar okeāniem un kontinentiem, ar sarežģītu un daudzveidīgu dzīvību...
Avots:
space.com