Astroarheoloģija
Astroarheoloģijas tēvs ir sers Normans Lokjērs (1836.-1920.g.) ar 1894.gada darbu The Dawn of Astronomy. Galvenais atklājums ir tas, ka visi senie tempļi ir tikuši stingri orientēti uz debess pusēm. Ņemot vērā tādas konsekventas izmaiņas kā Zemes ass slīpuma (1 grāds 7000 gados) un precesijas (Zemes riņķošanas atpalikšana par 1 grādu 72 gados) izmaiņas, ir iespējams noteikt seno būvju celšanas laiku un arī to sekojošās pārbūves laikus, jo, laikam ritot, orientācija vairs neatbilst esošajai situācijai un celtnes tiek pārbūvētas.
Astroarheoloģija kā zinātniska metode tika sākta atzīt tikai XX gs. beigās.
Lūk piemērs ass slīpuma atkarībai no laika:
500.g.pmē. – ap 23.75 grādi
1 000.g.pmē. – ap 23.81 grādi
1 500.g.pmē. – ap 23.87 grādi
2 000.g.pmē. – ap 23.92 grādi
2 500.g.pmē. – ap 23.97 grādi
3 000.g.pmē. – ap 24.02 grādi
3 500.g.pmē. – ap 24.07 grādi
4 000.g.pmē. – ap 24.11 grādi
Līvija Stečīni teorija. Šis itāļu pētnieks uzskata, ka pārsvarā visi senie reiģiskie centri tikuši būvēti pēc stingras shēmas veselu grādu attālumā no etalona. Par etalonu viņš uzskata kādu „galveno Ēģiptes meridiānu”, kas dalījis Senās Ēģiptes valsti divās vienādās daļās pa garumu. Tādējādi Ēģiptes pirmsdinastiskais centrs Behdeta atradās Nīlas deltā uz šī galvenā meridiāna, ar platumu 31gr.30’. Memfisa – pirmā Apvenotās Ēģiptes galvaspilsēta arī atradās uz šī paša meridiāna. Tās platuma grādi – 29gr.51’, tieši 6 grādi uz ziemeļiem no tropika.
Arī Delfi atrodas 7 grādus uz ziemeļiem no Behdetas, bet Dodona – 8 grādus no Behdetas.
Citi arheoastronomi.
Boils Somervils.
Džeralds Houkinss.
Aleksandrs Toms.
