Enkaustika
Enkaustikē (grieķu val.) no enkaiein ("iededzināt" - grieķu val.).
Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku.
Plašākā nozīmē - vaska glezniecība vispār.
Vēsture. Vasks par krāsu saistvielu aukstā veidā lietots jau XIV gs.pmē. Senajā Ēģiptē svētnīcu fasāžu gleznojumos.
V gs. pmē. Senajā Grieķijā vaska glezniecības tehniku pilnveidoja, izstrādājot klasisko paņēmienu - klāt krāsas karstas (no tās radies nosaukums), un izmantoja galvenokārt stājglezniecībā. Karstās vaska krāsas uzlika uz sasildītas koka virsmas ar nokaitētu bronzas lāpstiņu. Vēsturiskie avoti liecina, ka visi izcilākie sengrieķu gleznotāji strādājuši klasiskajā tehnikā.
IV gs.pmē. šā sarežģītā paņēmiena vietā sāka lietot vaska glezniecības auksto paņēmienu. Šādā veidā gleznoti Faijūmas portreti, kā arī Bizantijas ikonas (līdz XII gs.).
Mūsu dienās enkaustikas tehniku lieto ārkārtīgi reti, galvenokārt restaurācijas darbos.
Saites.
Vasks.
