Dienvidāfrikas Republika
Valsts pašā Āfrikas dienvidu galā.
Iedzīvotāji. Zulusi (dumazulu cilts), cvani, sesoto, bušmeņi, congi.
Galvaspilsētas. Tādas īstenībā Dienvidāfrikas republikā ir trīs - Pretorijā mīt izpildvara, Blūmfonteinā - tiesu vara, bet Keiptaunā - likumdevēju vara.
Valodas. 11 oficiālās, tas esot visvairāk pasaulē - sesoto, u.c.
Ģeogrāfija. Daļu robežas ar Namībiju veido Oranžas upe - garākā upe Dienvidāfrikā. Dienvidāfrikas Republikas teritorija pilnībā ietver Lesotas karaļvalsts teritoriju.
Vēsture. Pēc Vīnes kongresa (1814.-1815.g.) Lielbritānija kā Napoleona I Bonaparta uzvarētāja ieguva arī Kāpu (Dienvidāfrikā) un Holandei atņēma Labās Cerības ragu. Pētījumus Dienvidāfrikā, Limpopo baseinā veica angļi E.Smits 1835.gadā, S.Ernskains 1868.gadā un Dž.Eltons 1870.gadā.
Tā kā Dienvidāfrikas Savienības iedzīvotāju vairākums bija izceļotāji no Anglijas, tad tā izcīnīja iekšēju pašpārvaldi (domīniju) 1910.gadā. Dienvidāfrika (tāpat kā Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda u.c.) sāka attīstīties kā angļu kapitālisma aizjūras filiāle - tajās attīstījās rūpniecība, veidojās spēcīga nacionālā buržuāzija un strādniecība.
Aparteīda režīms (1948.-1991.g.). Realizēja segregāciju valsts iedzīvotāju vidū - nēģeru nodalīšanu no baltajiem.
Južins Tērblanšs 1973.gadā nodibināja politisku organizāciju „Būru pretošanās kustību” (AWB). Tā vēlējās panākt neatkarīgu būru valsts izveidi DĀR.
1994.gada 10.maijā par DĀR prezidentu kļuva Nelsons Mandela. Šo amatu viņš ieņēm 5 gadus, līdz viņa vietā stājās Thabo ???.
1996.gadā Keiptaunas anglikāņu draudzes arhibīskaps D.Tutu tika iecelts par Patiesības un samierināšanas komisijas vadītāju un kritizēja arī Āfrikāņu nacionālā kongresa kaujinieku vardarbību.
2021.gada beigas DĀR izcēlās kroņgripas paveids, nosaukts par omikronu, kas deva cerības, ka vīruss zaudē spēku, lai arī kļuvis daudz lipīgāks.
Daba. Valstī ir purvāji, tuksneši, krūmāji, pļavas, kalni, klintis un subtropu meži.
Interesanti par Dienvidāfrikas Republiku.
- Dienvidāfrikā atrodas pats garākais nepārtrauktais vīna maršruts pasaulē.
- Dienvidāfrika ir pats lielākais gaļas audzētājs Āfrikā.
- Galda kalns - viens no senākajiem kalniem pasaulē.
- Dienvidāfrika ir vienīgā valsts pasaulē, kur mersedesu automašīnas tiek ražotas ar stūri labajā pusē.
- Blūkrānas tilts ir pati augstākā vieta pasaulē, no kuras nolēkt ar gumiju.
- Rovos Rail - pats dārgākais vilciens pasaulē.
- Dienvidāfrikā dzīvo četri no septiņiem pašiem ātrākajiem zīdītājiem uz Zemes - Dienvidāfrikas lauva, antilope gnu, gepards un springboks.
- Pats lielākais un vecākais maratonskrējiens pasaulē "Biedru maratons" norisinās starp Durbanu un Pītermarcburgu Kvazulunatālā.
- Drakensbergas kalnos var pabraukāties ar slēpēm un ar dēli.
- Dienvidāfrikā saražo 2/3 Āfrikas elektroenerģijas.
- Dienvidāfrikā atrodas 80% Āfrikas dzelzceļu.
- No Dienvidāfrikas nāk lielākā daļa makadami riekstu.
- Dienvidāfrikā dzīvo strauss - lielākais pasaules putns.
- Dienvidāfrikā dzīvo arī pasaules augstākais dzīvnieks - žirafe.
- Dienvidāfrikā dzīvo pasaules mazākais zīdītājs - pundurстроптивка.
- Dienvidāfrikas ūdeņos dzīvo pats lielākais pasaules reptīlis - ādainais bruņurupucis.
- Dienvidāfrikā mīt vislielākā un lēnākā antilope pasaulē - Ēlanda antilope.
- Dienvidāfrikas piekrastes ūdeņos sastopama tīģerhaizivs.
- Dienvidāfrikā mīt pats smagākais lidojošais putns - Hori drofa.
- Dienvidāfrikas raktuvēs iegūst apmēram 1/5 daļu visa pasaules zelta.
- Dienvidāfrokā mīt ap 900 dažādu sugu putnu, kas ir ap 10% no visu pasaules putnu.
- Dienvidāfrikā ir izgudrota baseinu automātiskā tīrīšanas sistēma Kreepy Krauly, CAT Scan, eļļa Q20, špaktele Pratly, drošā šļirce Smartlock.
- Dienvidāfrikā ūdens no ūdensvada ir trešais tīrākais pasaulē, dzeršanai derīgs.
- Dienvidāfrika bija tikai viena no divām ASV aizrobežu valstīm, kurā uzņēmums General Motors ražoja hammerus.
- Dienvidāfrika labprātīgi atteicās no savas kodolapbruņošanās programmas.
- Savulaik par pašām senākajām cilvēka paliekām, kuru vecums tiek lēsts uz 160 000 gadu, tika uzietas Dienvidāfrikā.
- Dienvidāfrika ir vienīgā valsts pasaulē, kurā notiek pasaules čempionāti regbijā un kriketā.
- SABMiller tiekuzskatīta par lielāko alus darītavu pasaulē pēc saražotā alus apjoma.
- Pasaulē ir tikai 6 puķu karaļvalstis un Dienvidāfrikā atrodas viena no tām - Finbosa.
- Dienvidāfrikas rieteņu šahtas 4 km dziļumā ir dziļākās pasaulē.
- Katrs pietais pieaugušais Dienvidāfrikā apmeklē trenažieru zāles vai veselības klubus ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
Likumdošana. DĀR atļauta marihuānas lietošana nemedicīniskiem nolūkiem.
Aplūkojamie objekti. Dienvidāfrikā atrodas vismaz 8 pasaules mantojuma objekti.
Keiptauna.
Johanesburga. Valsts lielākais ekonomiskais un finanšu centrs.
Durbana. Te saplūst afrikāniskais, eiropeiskais un indiskais. Okeāna bangu šalkoņa un metropolītisks rosīgums.
Daiera sala. Te var peldēt kopā ar haizivīm. Tiesa gan, jūs ievieto metāla būrī un tad nolaiž pie izsalkušajām haizivīm. Laikā no aprīļa līdz augustam. Mazākās haizivis varot izspraukties cauri režģim.
Blaidriveras aiza. Trešā vieta pasaulē (pēc dziļuma?), bet vislielākā "zaļā" aiza pasaulē.
Tugela ūdenskritums. Otrs lielākais (augstākais?) pasaulē.
Labās cerības rags. Pirmais to apbrauca Portugāļu jūrasbraucējs Bartolomeo Diašs 1487.gadā (?).
Bouderas pludmales pingvīnu kolonija.
Groot Constancia. Vecākā vīna darītava Jaunajā pasaulē(???) un slavenākā Dienvidāfrikā, vīnu degustācija.
Rietumkāpas aizsargājamās teritorijas.
Sibidu ala.
Dīpklofas grota. Te uzietas 62 000 gadu vecas ornamentētas strausa olu čaumalas.
Blombas ala. Vieni no vissenākajiem cilvēka simboliskās domāšanas pierādījumiem.
Bušmeņa aiza. Dabas rezervāts Ciedru kalnos, kurā saglabājušies bušmeņu klinšu zīmējumi.
Transvālas province.
Transvālas milzu pēda. "Dieva pēda." Viens no tādiem nospiedumiem atrodas Dienvidāfrikas provincē Transvālā Velda plato. 1912.gadā uz klints tika uziets cilvēka kreisās kājas pēdas nospiedums 1,3 garumā un 76 cm platumā. Milzīgā kāja bija iespiedusies klintī 15 cm dziļumā, turklāt granīts bija it kā apkusis.
Ferēniginga. Vereeniging. Vālas upes krastā, 1400 m vjl. Dzelzceļa mezgla. 169 000 iedz. (1970.g.). Dibināta 1892.gadā.
Mpumalangas akmens aplis. Tur ir muzejs.
Adatas rags. Tālākais Āfrikas dienvidu punkts.
Hluhluwe Valsts dabas parks. Lielā piecinieka un citu zvēru vērošana.
Krīgera Valsts dabas parks. Āfrikas vecākais dzīvnieku rezervāts.
Panorāmas ceļš. Ainavisks, ar ūdenskritumiem.
God's Window krauja. Skaisti skati.
Bourke's Pothholes. Neparasti klinšu baseini.
Blyde upes kanjons. Viens no Āfrikas dienvidu daļas iespaidīgākajiem skatiem.
Sansitija. Miljonāru izklaides vieta, kas uzcelta 1978.gadā gandrīz tukšā vietā vulkāna krāterī.
Bofutatsvāna. Bophuthatswana. Bantustāna DĀR, Kāpas ZA un Transvālas DR daļā. Bantustānas statuss piešķirts 1977.gadā. Platība ap 40 000 kvkm. 1,17 miljoni iedzīvotāju (1977.g.), pārsvarā cvani. Administratīvais centrs - Mabato. Dienvidu daļā pustuksnešos ganību lopkopība, ziemeļu daļā audzē kviešus un kukurūzu. Kalnrūpniecība - mangāna un platīna rūdas, azbesta ieguve.
Orandža.
Blūmfonteina. Bloemfontein. Pilsēta valsts centrālajā daļā, Orandžas brīvvalsts administratīvais centrs. Sākusi veidoties XIX gs. vidū. 148 300 iedzīvotāji (1970.g.). Orandžas universitāte (1855.g.), observatorija, Nacionālais muzejs, ZOO.
Tradīcijas.
Pats lielākais un vecākais maratonskrējiens pasaulē "Biedru maratons" norisinās starp Durbanu un Pītermarcburgu Kvazulunatālā (DĀR).
Dienvidāfrikas vīni. Chenin Blanc, Pinotage - var nopirkt Latvijā.
Brendijs. Nacionālais dzēriens DĀR. Šarantas brendiju uz Dienvidāfriku esot atvedis Jans van Rībeks, kas 1652.gadā dibinājis Keiptaunu. 1659.gadā Keoiptaunā tika izspiestas pirmās vīnogas. Vīnogu audzēšana uzplauka un 1672.gadā tika destilēts pirmais brendijs. Drīz vien tas bija uz visiem kuģiem, kas , kuģojot uz Indiju vai Indonēziju, pa ceļam piestāja Keiptaunā. Kad Dienvidāfrikā ienāca briti, brendija kvalitāte uzlabojās.
Jaunu nodaļu tā vēsturē ierakstīja uzņēmums KWV, kas uzlaboja vīna un brendija kvalitāti. Brendijs kļuva par masveida produktu, ko daudz patērēja nēģeri - tas nenāca par labu sociālajām problēmām.
Mūsdienāsbrendija vīnogu galvenais apvidus atrodas Briedes upes reģionā Vusterā un Robertsonā. Īpaši brendija ražošanai audzē galvenokārt Chenin Blanc un Colombard šķirnes vīnogas. Līdz XX gs. 80.gadiem ap 80% Dienvidāfrikā audzēto vīnogu bija baltās vīnogu šķirnes. To lielākā daļa tika izmantotas destilācijai. Mūsdienās, lai brendijam piešķirtu vairāk augļu aromāta, destilētāji izmanto arī citas, piemēram, Cinsault, Pinotage.
Lielākais vīnogu pasūtītājs ir KWV, jo šim uzņēmumam Vusterā pieder viena no lielākajām brendija ražotnēm pasaulē.
Saites.
Bušmeņi.
Būri.
