Aliens

Zelts

Metālu grupas elements.
Simbols - Au.

Cēlmetāls, bieži saukts par "dievu metālu."

Ķēniņa Zālamana raktuves.

Vēsture. Saskaņā ar Zakarijas Sitčina interesanto teoriju tieši zelts bija par iemelu tam, lai uz Zemes ierastos anunaku ekspedīcija tālās Nibiru planētas.
Tiek uzskatīts, ka vissenākie zelta izstrādājumi tikuši atrasti Zagrosas plakankalnē Taura kalnos. To vecums ap 6000 gadu.
To apstrādāja jau III g.tk.pmē. Indas ielejas civilizācija.
Senie ēģiptieši to uzskatīja par Ra dieva ādu.
Senie grieķi uzskatīja zeltu par ūdens un gaismas maisījumu.
Inki uzskatīja zeltu par dievu asarām, Saules simbolu, tieši tādēļ Saulei valtītā Korikančas svētnīca Kuskā ārpusē bija apšūta ar zelta plāksnēm no apakšas līdz augšai.

Zelts Latvijā. Senākā liecība par zelta apstrādi šodienas Latvijas teritorijā ir no sudraba darināta stopa sakta ar zelta platējumu, kas atrasta Katlakalna Pļavniekkalna arheoloģiskajos izrakumos 1901.gadā Antona Buholca (Anton Buchholtz) vadībā. Minētais piemineklis pieder zemgaļu kultūrai un situēts Daugavas lejtecē. Tas labi raksturo zemgaļu V–VI gadsimtā apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļas apbedīšanas tradīcijas.
Pļavniekkalna stopa sakta saistās ne tikai ar senākajām liecībām par zelta apstrādi Latvijas teritorijā, bet ir izcils metālmākslas paraugs. Tās pagatavošanā bez kalšanas ir pielietota virkne tehnisku paņēmienu kā plāšana, platēšana, štancēšana un filigrāns. Saktai uz pēdas un loka ir filigrāna šķērsrievoti gredzeni, starp kuriem ir zelta platējums ar izspiesto tīkliņa rakstu. Minētā rotaslieta tika lietota apmēram 100 gadu garumā – no apmēram 450. līdz 550. gadam. Šī saktu tipa izcelsme meklējama Austrumprūsijā, bet vēlāk tās izplatījās plašā teritorijā.

Zelta cena. Augstākā zelta cena bija ap 2011.gadu, kad viena Trojas unce maksāja 1900 ASV dolāru.
2019.gadā zelta cenai atkal bija rekords - 2000 ASV dolāru par Trojas unci.

Zelts mūsdienu ekonomikā. 1971.gada augustā prezidents Niksons „atsaistīja” ASV dolāru no zelta standarta, un noteica fiksētu zelta cenu – 35 ASV dolāri par vienu Trojas unci.
1972.gadā ASV devalvēja dolāru līdz 38 dolāriem par Trojas unci zelta.
1980.gada janvārī augstās naftas cenas, PSRS iebrukums Afganistānā un revolūcija Irānā tā ietekmēja zelta cenu, ka tā uzkāpa līdz 850 ASV dolāriem par Trojas unci.
1999.gada augustā tirgū valdīja bažas par ASV Centrālās bankas rezervju samazināšanos, un zelta ieguves kompānijas steigā izpārdeva zeltu bailēs, ka tā cena varētu kristies. 1 Trojas unce maksāja 251,7 ASV dolāri.
2005.gada 29.novembrī pirmo reizi kopš 1987.gada decembra 1 Trojas unces cena pārsniedza pustūkstoti dolāru un maksāja 501,5 ASV dolāri.
2008.gada 14.martā pirmo reizi ASV tirgus vēsturē zelta cena pārkāpa tūkstoš dolāru atzīmei (1 Trojas unce maksāja 1007,10 ASV dolāru).
2010.gada 14.oktobrī sasniegta patlaban augstākā zelta cena vēsturē – 1 Trojas unce maksā 1388,1 ASV dolāri.

Zelta daudzums pasaulē. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem patlaban pasaulē vajadzētu būt ap 170 000 tonnu zelta. Apmēram 27 000 tonnu zelta atrodas Vatikāna rīcībā - t.s. Vatikāna bankā, kas padara Romas Katoļu baznīcu par lielāko zelta īpašnieku pasaulē. 

Interesanti! Vieni no lielākajiem zelta uzkrājumiem pasaulē atrodas Indijas pilsoņu rokās - uzskata, ka indiešiem ir ap 20 000 t zelta. Indieši zeltu nodod mantojumā no paaudzes uz paaudzi.

Zelta cena - zelts kā ekonomiskās stabilitātes garants. Gadu tūkstošiem tas uzskatīts par vienu no finansiālās drošības stūrakmeņiem. Gatavojoties vai sākoties krīzei, daudzi par savu naudu uzpērk zeltu.
Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka zelta cena aug pamatā divās situācijās: ekonomiskās nedrošības pieauguma gadījumā un inflācijas gadījumā.

Valstis un organizācijas ar pasaulē lielākajām zelta rezervēm:
      ASV - 8133,5 t (74,8%);
      Vācija - 3369,7 (70,01%);
      SVF - 2414 (nav datu);
      Itālija - 2451,8 (66,3%);
      Francija - 2436 (60,2%);
      Krievija - 2113 (18,5%);
      Ķīna - 1853,5 (2,4%);
      Šveice - 1040 (5,4%);
      Japāna - 765,2 (2,5%);
      Nīderlande - 612,5 (65,6%);
      Eiropas Centrālā banka - 504,8 (26,4%).

Zelta habi. Tās ir ASV un Lielbritānijas zelta glabātavas. To pakalpojumus konsekventi neizmanto 3 valstis - Ķīna, Krievija un Indija, tomēr lielākā daļa pārējo pasaules valstu savu zeltu glabā habos. ASV gan savas gan ārvalstu zelta rezerves glabā 4 glabātavās - Fortnoksā, Manhetenā, Vestpointā un Denveras monētu kaltuvē. Par tur notiekošajām operācijām sabiedrībai netiek sniegta gandrīz nekāda informācija.

Starp virkni valstu pastāv tā dēvēti zelta svopi, kuru ietvaros savstarpējos darījumus veic zeltā.

Vai zelts aug? Ģeologi ir pārliecināti, ka ķīmisko elementu pārvēršanās norisinās arī nedzīvajā dabā. Saskaņā ar Urālu ģeologa P.Koroļkova teikto, gandrīz visas rūdu rašanās vietas radušās pastāvīgas elementu pārvēršanās rezultātā. To skaitā ietilpst arī slavenās zelta atradnes Dienvidāfrikā, kurās jau vairāk kā pusgadsimtu iegūst 40% visas pasaules zelta.
„Zelts aug zem zemes,” - tā teica senatnē. Daži zeltrači tam tic arī šodien. Viņi uzskata, ja pēc daudziem gadiem nokāps pamestā šahtā, kur kādreiz iegūts zelts, tur atkal varēs atrast zeltu.
Arī Leonards da Vinči atzīmējis šo parādību: „Uzmanīgi paskatieties uz zelta atzarojumiem, un jūs ieraudzīsiet to galos jaunu atzarojumu asnus.”

Zelta raktuves.
Grasbergas raktuves. Pie Timikas pilsētas Jaungvinejā. 1.vietā pasaulē zelta ieguvē un 3.vietā pasaulē vara ieguvē. Rūdas izstrādā amerikāņi, bet nodokļi iet uz Džakartu.

Dienvidāfrikas raktuves. Te mūsdienās tiek iegūta 1/5 visa pasaules zelta.

Polijā zelta raktuvēs Silēzijā ierīkots pazemes muzejs, kurā katram ir iespēja izmēģināt laimi zelta skalošanā.
Tankavāras zelta raktuves. Bijušais zeltraču ciems Norvēģijā (varbūt Somijā), kur katrs šodien var pats izmēģināt laimi zelta skalošanā.

Balarata. Austrālijas Zelta drudža laiku pilsētiņa.
Tanakvāras zelta atradnes. Somijas vai Norvēģijas ziemeļos? Pats var paskalot zeltu.
Dolaučotas zelta raktuves. Dolaucoth. Velsa.
Ķēniņa Zālamana raktuves. Vispār jau mītiskka vieta, tāču raktuves ar tādu nosaukumu atrodas Etiopijas austrumos.

Izmantošana. Sakausējumā ar varu - tumbags, uziets senajā Peru.

Zelta izmantošana medicīnā. Tā kā zelts atstaro infrasarkanos siltuma starus, to var izmantot arī blakus esošo (vēža) šūnu uzkarsēšanai līdz temperatūrai, kurā tās iet bojā.

Aplūkojamie objekti.
II Pasaules kara laikā nacistu ierīkotajā pazemē Berlīne-2 bija arī Merkers - pazemes glabātuve Vācijas zelta rezervei un muzejiskām vērtībām.  

Interesanti, ka zeltu var iegūt ar sinepju auga palīdzību.
Vilka zvaigznājā Habla teleskops atklājis "Zelta zvaigzni," kuras sastāvā ir anomāli liels zelta daudzums.

Saites.
Ķīmiskie elementi.