Aliens

Korikanča, Korikančas svētnīca

"Vieta, kur atrodas zelts" (kečvu val.). lasīts arī tulkojums - „Zelta norobežojums.”
Galvenā pirmskonkistas laika indiāņu svētnīca Apakšējā Kuskā, veltīta Saulei.

Atrašanās vieta. Peru, Kuska, apakšējā Kuskas daļa, kas savulaik bijusi Inku dzimtas un  aristokrātijas dzīves vieta. Par Korikanču esot saukts arī viss svētnīcai piegulošais rajons.

Vēsture. Korikanča esot uzcelta uz Intivasas (Intiuasi) svētnīcas drupām. Tā bija neliela Saules svētnīca Kilki kultūrai, kas eksistēja Kuskas apkaimē vēl pirms inku ierašanās.
Pirmo godāšanas zāli te esot ierīkojis 8.Inka Virakoča.
Pirmskonkistas laikos svētnīca esot sastāvējusi no vairākām daļām: galvenā telpa bija Virakočam veltīta svētnīca, blakus Korikančā bija vēl arī 5 citas telpas, kas kalpoja kā svētnīcas – Mēnesim, Venērai, noslēpumainai Koiloras zvaigznei (bībele bildītēs – attēlota planēta Nibiru un tās orbīta), Pērkonam un Zibenim (Illa-Pa – dievišķo dusmu sūtņi, zibens un pērkona dievam) un Varavīksnei - inki uzsktija, ka tā rodoties no Saules.
Korikančas izlaupīšana. Kad 1533.gada novembrī Kusku iekaroja spāņu konkistadori, tie izlaupīja arī Korikanču, kur guva ārkārtīgi lielu laupījumu.
Pirmie ieradušies spāņi bija ļoti iespaidoti no saulē mirdzošā zelta tempļa. Viņi kļuva liecinieki nepārtrauktiem svētkiem un ceremonijām, sauca to par Saules templi, sagrāba to un izlaupīja - te tika iegūts ārkārtīgi daudz zelta. Tikai pirmā spāņu izlūkošanas vienība vien noņēma no 350 pēdu augstā dievnama sienām ap 700 (citos avotos - 600) apšuvuma zelta plākšņu - kopā tās esot svērušas 500 spāņu peso (ap 6 tonnām). Plākšņu garums bija 3-5 sprīži (1 sprīdis - 21 cm), tās tika pārkausētas Kahamarkā.
Saules disks no zelta dalīšanas izlozes rezultātā pienācās konkistadoram kareivim Mansio Sjerra de Legisamo, kurš to nospēlēja jau tai pašā vakarā. Jaunais saimnieks pārkausēja Saules disku stienī.
Korikančas pārbūve. Dominikāņi, kuri pirmie ieradās Kuskā, pārbūvēja šo templi par baznīcu 1533.gadā, daļēji izmantodami vecās struktūras. Tā piemēram, saglabājusies pusapaļa inku svētnīcas siena ar altāri (šis pusaplis līdzinās Mačupikčas Torreonam). Runā, ka baznīcā dzīvs iemūrēts viens no pēdējiem inku prinčiem. Jau pēc pārbūvēšanas vienalga šeit visu laiku norisa svētki - nu tie, vismaz oficiāli, tika veltīti Jēzum, Dievmātei un Svētajiem.

Svētnīcas izskats inku laikā. Pirmskonkistas laikos svētnīca esot sastāvējusi no vairākām daļām: galvenā telpa bija Virakočam veltīta svētnīca, blakus Korikančā bija vēl arī 5 citas telpas, kas kalpoja kā svētnīcas  – Mēnesim, Venērai, noslēpumainai Koiloras zvaigznei (bībele bildītēs – attēlota planēta Nibiru un tās orbīta), Pērkonam un Zibenim (Illa-Pa – dievišķo dusmu sūtņi, zibens un pērkona dievam) un Varavīksnei - inki uzsktija, ka tā rodoties no Saules.
Templis arī ārpusē bijis apšūts zelta plāksnēm no apakšas līdz augšai, kā nekā tieši zeltu inki uzskatīja par saules simbolu. Iekšā esot bijis milzum daudz lietu no zelta un dārgakmeņiem.
Saules/Inti svētnīca. Galvenā Korikančas svētnīca. Svētnīcas galvenā telpa bija veltīta Saulei (Saules dievam Inti?) - tās sienas no griestiem līdz grīdai bija noklātas ar zelta plāksnēm. Dziļumā rieteņu sienā atradās altāris ar milzīgu zeltā veidotu Saules diska attēlu, kas bija iegravēts milzīga izmēra zelta plāksnē, izrotāts ar dārgakmeņiem. No saules attēla uz visām pusēm stiepās stari un ugunīgas mēles. Saules atveida abās pusēs zelta troņos tika glabātas mirušo Inku mūmijas. Svētnīcas austreņu un rieteņu sienās bija izveidoti lieli vārti, lai Saules stari varētu iekļūt svētnīcas iekšpusē un rotāties Saules zelta diskā. Domājams, ka diska funkcija bija sekojoša: tas atstaroja Saules starus reizi gadā ziemas saulgriežos, kad tas iespīdēja krēslainajā templī. Pēc Millera aprēķiniem tas varēja notikt laikā, kad Zemes ass slīpums bija 24 grādi, t.i. pirms 4000 gadiem. Tas saskan arī ar Montesinosa vēsturisko Senās Valsts dibināšanas laiku 2500–2400 gadu atpakaļ.
Mūsdienās šeit katru gadu 24.jūnijā (Jāņos!) notiek "Saules svētki" (Ind Raimi). Kečvu indiāņi turpina pielūgt šo viņiem svēto vietu un svētki caurausti ar dziļu mistisku jēgu.
Mēness svētnīca. Viena no 6 Korikančas svētnīcām. Te atradās masīvs Mēness disks no sudraba. Gar svētnīcas sienām te sēdēja ķēniņu sievu mūmijas sudraba troņos.
Venēras svētnīca. Trešā no Korikančas kompleksa svētnīcām. Tās ēka(?) sastāvēja no 2 daļām un vēl joprojām saglabājusies apskatei.
Pērkona un zibens svētnīcas. Divas tādas.
Varavīksnes svētnīca. 
Korikančas dārzs. Pie tempļa bijis dārzs, kurā esošie augu, dzīvnieku un cilvēku atveidi bija veidoti no dārgmetāliem (zelta un sudraba) un dārgakmeņiem. Protams, ka to izlaupīja konkistadori.
Korikančas rituāli. Korikančas sienai piekļāvās augstākā priestera Viljaka Umu pils - tajā bija viņa māja un vēl 5 būves, kurās mitinājās priestera palīgi. Ēku jumti bija veidoti no baltiem salmiem, kuros iepītas zelta šņores.
Svētnīcas austreņu un rieteņu sienās bija izveidoti lieli vārti, lai Saules stari varētu iekļūt svētnīcas iekšpusē un rotāties Saules zelta diskā.
Korikančā tika godinātas (lai gan ne visu laiku) arī mirušo ķēniņu mūmijas, kas tika sasēdinātas ķēniņu zelta troņos gar svētnīcas sienām. Savukārt zelta troņi atradās uz paaugstinājumiem, kas bija pārklāti ar zelta pītām seģenēm.
Saules līgavu nams. Blakus Korikančai. Šeit tika savāktas meitenes no visas Kuskas, lai kalpotu Saules dievībai un inku ķēniņiem. Neviens parastais iedzīvotājs nedrīkstēja šeit ne kāju spert.
Upurēšanas vieta. Pa tā šaurajām renēm norecēja upurējamo dzīvnieku asinis un tās saglabājušās līdz pat mūsdienām. Te atradās arī mazs pagalmiņš, kurā atradās lielas no akmens izcirsts trauks - tajā tika brūvēts ķēniņu iemīļotais kukurūzas alus čiča. Laulību laikā šai traukā rituāli apmazgāja Inkas sievu.
Pēc vēsturnieka Garsilasio de la Vegas ziņām tempļa priekšā bijis laukums ar pirmšķirīga marmora kolonnām.

Aplūkojamie objekti.
      Pipuks. Niecīgs akmentiņš svētnīcas sienā, iekšpusē. Tūristu iemīļots.

      Kuskas naba. Korikančas pagalma vidū atrodas neparasts astoņstūrains akmens - "Nepiesegtais nabas akmens" (Kusko Kara Urumi). Kādreiz tas bijis nosegts ar 55 kg zelta un apzīmējis Tavantinsaijas valsts centru. Neviens gan tā īsti nezina, kā šis akmens te nokļuvis un kādas bijušas tā funkcijas. Iespējams, ka tam bijusi kāda nozīme kā Kuskas axis mundi.

Tradīcijas.
      Laikam arī Korikančā katru gadu 24.jūnijā (Jāņu dienā!) tiek svinēti Intiraima svētki. 

Saites.
Kuska.
Inku reliģija.