Aliens

Zirgi, zirgu ģints

Zirgu dzimtas (Equidae) ģints (Equus).

Vēsture. 500 000 gadu sens atradums Boksgrūvas senvietā Rietumsaseksā ir savvaļas zirga pleca kauls ar pusapaļu caurumu. Pēc speciālistu domām tas visticamāk varētu būt radies no metamā ieroča, iespējams, šķēpa trieciena, kura metējs savukārt varētu būt Heidelbergas cilvēks.
Senākais zirga attēlojums Eiropas antīkajā mākslā uziets H.Šlīmaņa izrakumu laikā Mikēnās.
IX gs.pmē. pirmie uz zirga jājošu karavīru vienības Tuvajos Austrumos ieviesa asīrieši, kuri šo prasmi bija aizguvuši no stepju klejotājiem. 
Senēģiptiešu faraona Senebkaja skeletam veiktā tiesu medicīnas ekspertīze atklāja, ka kaulu ievainojumu raksturs un izvietojums liecina, ka faraons, iespējams, pratis jāt uz zirga. Senebkaja kaulu analīze sniedz netiešus pierādījumus, ka senie ēģiptieši jāšanas uz zirga muguras prasmi apguva jau II Starpdinastiskajā periodā. 
Zirgu upurēšana bija zīmīga, prūšiem un lietuviešiem raksturīga apbedīšanas tradīcija, kas turpinājās aptuveni 1000 gadus, sākot no agrā dzelzs laikmeta un beidzoties tikai ar prūšu piespiedu un lietuviešu brīvprātīgo kristianizāciju XIII un XIV gadsimtā.
Uz Peru atbraukušie spāņu konkistadori atveda sev līdzi zema auguma Kordovas šķirnes zirgus, kas bija spēcīgi un izturīgi dzīvnieki. Tomēr viņiem šeit nācās grūti, jo kājas grima smiltīs. Tādēļ kā pielāgošanos tie paši izstrādāja t.s. "peruāņu soli" - viņi gāja it kā atrušinādami smilti, it kā rāpoja pa tuksnesi, tā kļūdami par aidiniekiem. peru aidiniekiem izstrādājās īpašs solis - viņi nevis vienkārši izmeta uz priekšu abas labās vai abas kreisās kājas vienlaicīgi, bet arī pasvieda tās sānis - it kā aizmeta smiltis, lai atrastu cietāku pamatu. Tā rezultātā radās savdabīga gaita - it kā peldoša, it kā dejojoša.

      Ēzeļu apakšģints.

Interesanti atradumi.
Boksgrūvas zirga kauls. Kā netieša, bet būtiska liecība, ka Heidelbergas cilvēks tomēr ir izgatavojis un izmantojis šķēpus, jāatzīmē arī atradums ar 500 000 gadu senatni datētā Boksgrūvas senvietā Rietumsaseksā – savvaļas zirga pleca kauls ar pusapaļu caurumu, kas pēc speciālistu domām visticamāk varētu būt radies no metamā ieroča, iespējams, šķēpa trieciena.

Zirgi un NLO. 1963.gada februārī Moe rajonā (Austrālija) fermeris Brjū ar dēlu ieraudzīja disku ar kupolu 7 m diametrā, kas pietuvojās viņu fermai un nolaidās virs lopu laidara 20-30 m augstumā. Tai pat brīdī laidarā esošie zirgi sāka celties uz pakaļkājām, bet govis salauza norobežojumus un vārtījās pa zemi. Pēc tam vēl vairākas dienas šos lopus nevarēja iedzīt tajā laidarā.

Raksti. 
Baltijas pagāni upurēja gan ērzeļus, gan ķēves un zirgus bēru rituāliem veda arī no Skandināvijas.

Saites.
Zirgu dzimta.