Ozoli, ozolu ģints
- Detaļas
- Publicēts 23 Marts 2018
- Autors Redaktors
Quercus.
Latvijas dižākais koks, pasaulē ir ap 530 ozolu sugu un vēl daži desmiti šķirņu.
Latvijā savvaļā aug tikai parastais ozols (Quercus robur), pārējās te augošās ozolu sugas ir introducētas.
Rieksti (ozolzīles) ir gudrības un labklājības simbols, sēkla jaunai ozolu audzei, vitamīnu avots dzīvniekiem un vērtīgs izejmateriāls gardas kafijas pagatavošanai.
Ozoliem patīk smilšaina augsne, bet ne pārāk mitra vieta. Ja saknes pastāvīgi atradīsie mitrumā, tad dēsts var sākt nīkuļot un aizies bojā.
Ozolam ir izteika mietsakne.
Vēsture. Latviešu mitoloģijā ozolu parasti uzskata par Saules koku (Dzīvības koku, Pasaules koku).
Sengrieķu mitoloģijā laimīgu laulāto pāri Filaimonu un Baukīdu dievi pēc nāves pārvērta par ozolu un liepu.
Parastais ozols. Quercus robur. Izaug liels, var sasniegt 40 m augstumu un pat 800 gadu vecumu. Tam ir vērtīga koksne. Tā augļi - ozolzīles, no kurām agrāk cilvēki darināja kafiju un pasniedz ar pienu vai saldo krējumu.
Ozolzīles ir bagātas ar tanīniem un miecvielām, kas uzlabo gremošanas trakta darbību un veicina vielmaiņu.
Ozolzīļu kafija. Veselas un nebojātas zīles attīra no čaumalām, sagrauzdē un pēc tam samaļ. Tad tās aplej ar verdošu ūdeni un pievieno nelielu šķipsniņu sāls. Kad biezumi nostājas, pievieno kādu kafijas saldinātāju, piemēram, medu.
Satrupējušā ozola koksnē labprāt dzīvo briežvaboles.
Aplūkojamie objekti.
Latvijas lielākais ozols. Tas aug Limbažu rajona Vidrižu pagastā Aģes upes krastā - 5,5 m apkārtmērs, apmēram 250 gadu vecs. Ar nelielu pārsvaru tas uzvarējis otro Latvijas lielāko ozolu - Šarlotes dižozolu (Dienvidkurzeme, Vecpils pagasts). Aģes ozols iekļauts pārgājienu maršrutā "Spēkozols," kura maršrutā var sastapt veselus 8 dižozolus.
Tamme-Lauri dižozols. Igaunijas resnākais dižozols - 700 gadu vecs un 8 m apkārtmērā. Atrodas Urvastes senlejā Dienvidigaunijā
Ozolu salas Naudas bedre.
Dundagas Naudas ozols.
Apmēram 1000 gadu vecs ozols aug Spānijā.
Interesanti ozolkoka atradumi.
Ozolkoka bluķis Vecrīgā. Rātsnama būvbedrē tika uziets vismaz 3500 gadu vecs daļēji apstrādāts ozolkoka bluķis. Tātad jau tolaik Rīgas teritorijā dzīvojuši cilvēki un Rīga nemaz nav jaunāka par Romu.
Nospiedums civilizācijā.
Margaritas Stārastes grāmatiņa "Zīļuks."
Vietne Spekozols.lv.
Dabas aizsardzības pārvaldes reģistrs "Ozols."
Raksti.
Iegūts datējums Asaros atrastajam senozolam – koka vecums 2500–2700 gadi.
Saites.
Koki.
