Aliens

Kukaiņi, kukaiņu klase

Sistemātika. Pieder posmkāju tipam, traheātveidīgo apakštipam.

Izcelšanās. Laika periodā starp devonu un karbonu pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu.
Krīta periodā pirms 100 miljoniem notika krīta perioda sauszemes revolūcija - vidējā un vēlā Krīta perioda posms, kad, laikā pirms 125 līdz 80 miljoniem gadu notika salīdzinoši ļoti strauja daudzveidīgu ziedaugu, insektu, reptīļu, zīdītāju un putnu sugu veidošanās. 

Raksturojums. Kukaiņu klase ir neticami daudzveidīga. Tā aizņem 2/3 no visas dzīvnieku pasaules un zoologiem ir pazīstamas 800 000 kukaiņu sugas. Kukaiņiem bija nesalīdzināmi vairāk laika attīstībai uz Zemes nekā jebkurai citai dzīvai būtnei. Tāpēc arī tie ir visveiksmīgākie un pielāgoties spējīgākie.

Kukaiņu sabiedrību organizācija. Tiem novērojamas augstas organizācijas pazīmes: darba dalīšana un sociālā hierarhija bišu saimēs vai skudru pūžņos. Skudras darbojas kā īsti fermeri, govju vietā turot laputis kā mājdzīvniekus. Laputis izdala lapu nektāru, ko skudras izmanto pārtikā. Dažas skudru sugas no papīram līdzīga materiāla būvē aizsargapvalkus augu kātiem uz kuriem ganās viņu laputis. Skudras pārnēsā laputis no viena auga uz otru un ziemas mēnešos pat sargā to pēcnācējus, novietojot to oliņas pazemes inkubatoros. Tādējādi skaidrs, ka skudrām piemīt augsta inteliģence.
Iespējams, kukaiņu sabiedrība varēja attīstīties vēl komplicētākās sabiedrības formās. Taču izskatās, ka noticis kāds īssavienojums un kukaiņu attīstība ir apstājusies.  
Interesanti, ka kukaiņi nedzīvo ūdenī.

Kukaiņu maņu orgāns ir fasetacis.

Kukaiņu dzimumdimorfisms. Kukaiņiem (arī zirnekļiem) mēdz būt, ka mātītes ir lielākas par tēviņiem. 

Vislielākā kukaiņu daudzveidība uz Zemes šobrīd ir Amazones baseinā. 

Kukaiņu klases iedalījums.
      Augutu kārta.
      Circeņprusaku kārta.
            Bruņutu apakškārta.
      Ērču kārta.
            Bruņērču apakškārta.
      Protūru kārta.
      Kolembolu kārta.
      Diplūru kārta.
      Spāru kārta.
      Prusaku kārta.
      Strauteņu kārta.
      Taisnspārņu kārta.
            Circeņu apakškārta.
                  Circeņu dzimta.
                  Sienāžu dzimta.
      Spīļastu kārta.
      Ķērpjutu kārta.
      Blakšu kārta.
      Blusu kārta.
      Divspārņu kārta.
            Bišmušu dzimta.
      Maksteņu kārta.
      Tauriņu kārta.
      Dūrējutu kārta.
      Grauzējutu kārta.
      Plēvspārņu kārta. Lapsenes.
      Tīklspārņu kārta.   
      Tripšu kārta.   
      Vaboļu kārta.
                  Ādgraužu dzimta.
      Viendienīšu kārta.
      Zvīneņu kārta.

Bišveidīgo virdzimta (3 apakšdzimtas):
      Kameņu apakšdzimta (2 ģintis).
            Kameņu ģints.
            Parazītkameņu ģints.
      Medusbišu apakšdzimta (1 ģints).
            Medusbišu ģints.      

Degunradžvabole.
Mārīte. Divpunktu mārīte.
Parkšķis.

Raksti.
Pirmo reizi izdevies novērot dabīgās atlases darbību kukaiņu savvaļas populācijā.

Saites.
Entemoloģija un entemologi.