Aliens

Hominīni

Hominini.
Cilvēkpērtiķu (Hominidae) dzimtas apakšdzimta, kurā ir tikai cilvēks un tā senči, pēc atdalīšanās no cilvēkpērtiķiem.

Hominīni ir cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas (Hominidae) cilts, kurā apvienotas visas cilvēku sugas pēc nodalīšanās no tuvākās radniecīgās līnijas — šimpanžu cilts (Panini), vienkāršoti sakot, visas tās sugas, kas pārvietojas uz divām kājām. 

Hominīnu atradumi. Līdz šim visas hominīnu fosilijas, kas vecākas par 1,8 miljoniem gadu, bija atrastas tikai Āfrikas kontinentā. Kopš australopitēka fosiliju atrašanas Āfrikas dienvidu un austrumu daļā XX gadsimta vidū pieņemts, ka cilvēku attīstības šūpulis bijis Āfrikas kontinents.
Vēlāki atradumi šajos reģionos, piemēram, 1973.gadā atklātie Australopithecus afarensis piederošie pēdu nospiedumi Laetolā Tanzānijā, Āfrikas hipotēzi kā cilvēku agrīnās evolūcijas šūpuli nostiprināja. Sāka izplatīties uzskats, ka visticamāk hominīni ne vien radušies Āfrikā, bet arī palikuši tur ģeogrāfiski izolēti vairākus miljonus gadu, pirms tie sākuši izplatīties pa Eiropu un Āziju.

4,4 miljonu gadu vecais Ardipithecus ramidus no Etiopijas ir senākais zināmais hominīns, kura fosilijas saglabājušās pienācīgā stāvoklī.

Vecākā zināmā hominīna fosilija ir Sahelanthropus no Čadas. 

Raksti.
Stroncija izotopi atklāj agrīno hominīnu uzvedības modeļus.
Meža patvērums un hominīnu vide pirms 6 miljoniem gadu.

Saites.
Cilvēka evolūcija.