Haizivis
- Detaļas
- Publicēts 04 Janvāris 2017
- Autors Redaktors
Haizivīm dzīves laikā var nomainīties līdz pat 50 000 zobu.
Haizivis nemainīgā veidā uz Zemes pastāv jau 150 miljonus gadu.
Grenlandes haizivis. Somniosus microcephalus. Viena no lielākajām mūsdienu haizivju sugām. Pieaugušas Grenlandes haizivis var sasniegt 5-6 m garumu un aptuveni 1000 kilogramu svaru. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Grenlandes haizivju mūža ilgums ir aptuveni 200 gadi, taču zinātniekiem izdevies atrast indivīdu, kura vecums bija 392 +/- 120 gadi (tātad minimālais vecums 272 gadi, bet maksimālais – 512). Šis atklājums padara Grenlandes haizivi par mugurkaulnieku ar garāko zināmo mūža ilgumu mūsdienās.
Carcharhinidae dzimta.
Rekvīmhaizivis.
Kruzuļhaizivs. Chlamydoselachus anguineus - reta haizivju suga.
Šos dzīvniekus tā sauc dēļ to savdabīgajiem, izteiktajiem žaunu lokiem. Tiem ir garš, čūskveida ķermenis un liela galva. Tās sastopamas Atlantijas un Klusajā okeānā. Lielāko dzīves daļu kruzuļhaizivis pavada dziļumā līdz 1500 metriem, peldot netālu no jūras dibena. Kruzuļhaizivij piemīt dažas primitīvas, evolucionāri senas anatomiskas īpašības, kādēļ to nereti dēvē par "dzīvo fosīliju." Pirmo reizi kruzuļhaizivi dzīvu, tās dabīgajā vidē izdevās ieraudzīt tikai 2004.gadā, to nofilmējot no dziļjūras aparāta Johnson Sea Link.
Lapsu haizivs. Alopias vulpinus.
Baltā haizivs. Esot visbīstamākā cilvēkiem.
Galapagu haizivs.
Vaļu haizivis.
Talisayan. Deravana arhipelāgs, Indonēzija. Te ir labas iespējas peldēties kopā ar cilvēkam draudzīgajām gigantiskajām vaļu haizivīm, kas mēdz sasniegt pat 15 m.
Peldēšana pa apli. Haizivis (arī bruņurupuči, roņi un pingvīni) mulsina biologus ar ilgstošu it kā nevajadzīgu peldēšanu pa apli. Biologi izteikuši hipotēzi, ka tāda kustība varētu būt saistīta ar to, ka tā dzīvnieki izmanto planētas magnētismu ceļa meklēšanā. iespējams, riņķošana palīdz sajust magnētisko lauku un noregulēt iekšējo kompasu.
Milzu haizivis.
"Želatīna haizivs." 9 m garu un vairāk kā 2 t smagu haizivi ar tīklu noķēra kāds zvejnieks Medardo Fiesta Ramiress 1977.gada decembra beigās Peru piekrastē Sanhosē ostas pilsētiņā. Sadalot izrādījās, ka haizivij ir pilnīgi balta un neticami trekna gaļa, kamdēļ jūrnieki tūdaļ to nodēvēja par "žalatīna." Tā arī tās gaļu neēda, bet sacirta gabalos un izmētāja pa piekrasti - arī putni to neēda. Noķeršanas rajonā bija redzētas arī citas lielas haizivis.
Aplūkojamie objekti.
Churaumi Aguarium. Pasaulē labākais akvārijs Okinavā (Japāna) - delfīni, mantas, rajas, lamantīni, jūras bruņurupuči, lielākā haizivju populācija un trīs milzīgas vaļu haizivis, kas ir okeanārija galvenās superzvaigznes.
Raksti.
Ilgdzīvošanas rekordisti: Grenlandes haizivis var nodzīvot 400 gadus.
Ķīnas piekrastē izskalotais "jūras pūķa" skelets, iespējams, pieder retai haizivij.
Saites.
Zivju klase.
Megalodoni.
