Fluvioglaciālie nogulumi
- Detaļas
- Publicēts 27 maijs 2025
- Autors Redaktors
Tekošo ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi, glaciālo nogulumu tips.
Tie uzkrājas gan pašā ledājā, gan plaisās, caurkusumos un citās virsas iedobēs - iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi, gan arī no ledus brīvās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai arī ledāja tiešā tuvumā - ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi.
Iekšledāja nogulumus veido dažādas pozitīvās akumulatīvā reljefa formas - osus, kēmus, fluvioglaciālos vaļņus, masīvus.
Ārpusledāja nogulumus veido tikai līdzenumu formas - senleju pseidoterases, fluvioglaciālās terases un deltas, sandrus.
Fluvioglaciālie nogulumi sastāv no ledāja nestā morēnas materiāla, ko kusanas ūdeņi pārvietojuši un sašķirojuši. Laukakmeņi, oļi, grants un smilts akumulējas galvenokārt straumju gultnēs, bet aleirīta un māla daļiņas - ledāja kušanas ūdeņu baseinos. Straumju nepastāvīgā hidroloģiskā režīma ietekmē nogulumu sast'vs un uzbūve krasi un bieži mainās. Fluvioglaciālie nogulumi plaši izplatīti apledojumu rajonos.
Latvijā nozīmīgas grants atradnes veido pleistocēna apledojumu fluvioglaciālie nogulumi.
