Čemurziežu dzimta
- Detaļas
- Publicēts 17 Augusts 2017
- Autors Redaktors
Umbelliferae, arī Apiaceae.
Divdīgļlapju klases dzimta.
Ap 300 ģintīm, 3000 sugas.
Izplatīti visā pasaulē galvenokārt mērenajās joslās.
Raksturojums. Lakstaugi tropos, subtropos arī krūmi, nelieli koki, bieži ar sulīgu sakni. Lapas pamīšas, galvenokārt šķeltas vai dalītas, ar makstīm. Stumbrs parasti dobs. Ziedkopa - salikts, reti vienkāršs čemurs vai galviņa. Ziedi sīki, parasti divdzimumu. Auglis - skaldauglis. Daudzos čemurziežos ēteriskās eļļas un sveķi.
Dzimtā daudz dārzeņu un garšaugu - burkāni, lapu kārvele, pētersīļi, selerijas, dilles, pastinaki, koriandrs, ārstniecības augu - anīss, fenhelis.
Dilles.
Burkānu ģints.
Fenheļu ģints. 5 sugas.
Ķimenes.
Velnarutks.
Latvijā. 30 ģintis un 35 sugas.
Mežos, krūmājos, grāvmalās, ceļmalās bieži gārsas, ķimenes, noragas (Pimpinella), Sibīrijas latvānis, rūgtdilles (Peucedanum), suņuburkšķi (Anthriscus), zirdzenes (Angelica), dižzirdzenes (Archangelica), kārveles (Chaerophyllum), retāk dziedenītes.
Upju krastos, grāvjos, dīķos bieži platlapu cemere (Oenanthe aquatica). Pie čemurziežiem pieder indīgākie Latvijas augi 0 indīgais velnarutks un plankumainais suņstobrs.
Valsts aizsardzībā jūrmalas zilpodze un lielā zvaigznīte.
Kā dārza bēglis sētmalās retumis ārstniecības lupstājs.
Saites.
Augi.
