Aliens

Ziemeļamerika

Kontinents rieteņu un ziemeļu puslodē, kas kopā ar Dienvidameriku veido pasaules daļu Ameriku.

Raksturlielumi.
Platība - 20 360 000 km2, kopā ar salām - 24 250 000 km2, tie ir 16% visas pasaules sauszemes.
Iedzīvotāji - 343 000 000 (1975.g.), tie ir 8,7% visas pasaules iedzīvotāju.
Garums - 7600 km.
Platums - 6400 km.

Ģeogrāfija.
Galējie punkti: Z - Mērčisona rags 71o50' Z platuma;
                          D - Marjatas rags 7o12' Z platuma;
                          R - Velsas prinča rags 168o05' R garuma;
                          A - Sentčārlza rags 55o40' R garuma.
Dienvidu daļā Panamas zemes šaurums to savieno ar Dienvidameriku, ZR - Beringa jūras šaurums to atdala no Eirāzijas, ziemeļos  ir Ziemeļu Ledus okeāns (Čukču, Boforta, Bafina, Linkolna, Grenlandes jūras un Hudzona līcis), austreņos - Atlantijas okeāns (Labradoras, Karību jūras un Meksikas līcis), rieteņos - Klusais okeāns (Beringa jūra un Aļaskas, Kalifornijas līči).
Ziemeļamerikai pieder arī Grenlande (platība - 2 175 600 km2), Kanādas Arktiskais arhipelāgs, Vestindijas salas, Ņūfaundlenda, Bermudu salas, Aleutu salas, Aleksandra arhipelāgs, Karalienes Šarlotes salas, Vankūvera u.c. salas.
Krasta līnija ap 60 000 km. ZA un ZR krasti stāvi, daudz fjordu, DR - taisni nomatu krasti; ziemeļos - zemi abrāzijas krasti; DA - lagūnu un limānu, akumulācijas krasti.
Lielākās pussalas - ziemeļos - Būtijas un Melvila; austreņos - Labradoras, Floridas, Jukatanas; rieteņos - Kalifornijas, Aļaskas un Sjūarda pussalas.

Atklāšana un izpēte. Pēdējā leduslaikmetā, kas sākās apmēram pirms 115-120 tūkst. gadu, milzīgie ledāji pārklāja Ziemeļameriku vēl tālāk uz dienvidiem nekā Eiropu, sasniedzot Ohaijas un Misisipi upju satekas rajonu.
Jautājums par Ziemeļamerikas pirmo apdzīvotību ir ārkārtīgi interesants. Apmēram pirms 20 tūkst. gadu pirmie ieceļotāji no Āzijas – mednieki-vācēji šķērsoja Beringa šaurumu, kas tajā laikā bija sauszeme, daļa no Beringijas. Kādu laiku tie pavadīja Beringijā un tad, pirms aptuveni 15 000 gadu strauji izplatījās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, ne vēlāk kā pirms 14 000 gadu, sasniedzot Čīli.
Ilgu laiku uzskatīja, ka senākie iedzīvotāji ienākuši pār Beringa zemes strēli un ir Klovisas kultūras pārstāvji 11 600 gadu atpakaļ. Tomēr atradumi Peidžladsonas apmetnē Floridas pavalstī 2016.gadā, kas datēti ar 14 550 gadu senu pagātni, liek mums tos atzīt par pašlaik zināmajām senākajām cilvēku atstātajām liecībām Ziemeļamerikā.
Pirmie no eiropiešiem Ziemeļameriku sasniedza vīkingi.
Ziemeļamerikas eiropiešu kolonizācija. 1583.gadā angļi sagrāba Ņūfaundlendu, pirmo angļu kolonijas Virdžīniju nodibināja 1607.gadā. XVI gs. 80.gados sers Volters Rolijs nodibināja pirmo britu koloniju Ziemeļamerikā. Pēc veiksmīgiem kariem pret Holandi XVII gs. Anglija sagrāba vairākas kolonijas Ziemeļamerikā.
1707.gadā notika Anglijas un Skotijas apvienošanās vienā karaļvalstī - izveidoja Lielbritāniju. Pēc tam jau Lielbritānija iesaistījās karā par Spānijas mantojumu (1701.-1714.g.) un sagrāba Gibraltāru kā arī jaunas teritorijas Ziemeļamerikā.
Pēc Septiņgadu kara (1756.-1763.g.) Lielbritānija atņēma Francijai Kanādu un nodibināja kundzību Ziemeļamerikā.
XVII gs. angļu ceļotājs Henrijs Hudzons ceļotājs veica četras ekspedīcijas uz Arktiku, meklējot Ziemeļrietumu jūras ceļu no Atlantijas okeāna uz Kluso okeānu. Hudzons sasniedza Grenlandi, atklāja Ziemeļamerikas upi, līci un šaurumu, kurus pēcāk nosauca viņa vārdā.
Pēc Ziemeļamerikas Neatkarības kara (1775.-1783.g.) Lielbritānija zaudēja 13 kolonijas Ziemeļamerikā, tāpēc tā aktivizēja koloniālo darbību citos reģionos.

Saites.
Zeme.