Aliens

Klovisas kultūra

Angliski - Clovis culture.
11 600 gadu sena akmens laikmeta kultūra Ziemeļamerikā, kuras pirmie artefakti tika uzieti 1929.gadā pie Klovisas pilsētiņas.

Atrašanas vieta. ASV, Ņūmeksikas pavalsts, Klovisas pilsētiņas apkārtnē.

Atrašana un izpēte. 19 gadu vecais Ridžlijs Vaitmens 1929.gadā uzgāja smalki apstrādātus šķēpu uzgaļus pie Klovisas pilsētas Jaunmeksikas pavalstī ASV.
Šim atklājumam sekoja apjomīgi izrakumi, kuros arheologi atrada vēl vairāk šādu škēpu uzgaļu un ļoti daudz mamutu kaulu. Ar radioaktīvā oglekļa metodi noteica kaulu vecumu - 13 500 gadu. Tobrīd tās sanāca kā vecākās liecības par cilvēka klātbūtni Amerikā. No tā izdarīja secinājumu, ka lielo zvēru mednieki bija pirmie amerikāņi un tagadējo Ziemeļamerikas indiāņu priekšteči. Šāds uzskats valdīja ilgu laiku.
Patlaban zinātnieki izrakuši gandrīz vai 16 000 Klovisas kultūrai raksturīgu šķēpu uzgaļu. Lielākā daļa no tiem (vairāk nekā 3/4) atrasti ASV austrumos.
Strauji izplatījusies, tikpat strauji arī izzudusi Klovisas kultūra joprojām ir pētījumu objekts.

Teorijas radīšana. Pamatojoties uz Jaunmeksikas izrakumiem, kā arī līdzīgiem atradumiem citās Ziemeļamerikas vietās un pat šur tur Dienvidamerikā, zinātnieki XX gs. 30.gados nosprieda, ka Klovisas kultūra Amerikā bijusi pirmā. Saskaņā ar šo teoriju mamutu mednieki pa zemes šaurumu no Āzijas ceļojuši uz Aļasku pēdējā ledus laikmeta beigās pirms apmēram 13 500 gadiem. Tolaikm ledāji bija atkāpušies, tāpēc cauri iepriekš ledus klātajiem Ziemeļamerikas klajumiem bija izveidojies koridors, ko izmantoja lielo zvēru mednieki, lai apgūtu jaunas teritorijas. Medījot mamutus, kamieļus un zirgus, Klovisas kultūras pārstāvji dažos gadsimtos izplatījās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. 
Klovisas kultūras izplatība labi atbilst Beringijas hipotēzei - izplatīta ļoti plašā teritorijā uz dienvidiem no ledāja, tās senākie paraugi datēti ar 13,2-13,1, jaunākie – 12,9-12,8 tūkstošiem gadu. Beringijas teorijai labi atbilst gan ģeogrāfiski, gan hronoloģiski.
Šī teorija, ka Klovisas kultūra bijusi pirmā, gadu desmitiem bija vienīgā atzītā par to, kā Amerikā bija ieradušies cilvēki. Pēdējos 10-20 gados tā palēnām tiek pārskatīta, jo radušies daudz senāku kultūru atradumi.

Apraksts. Vesela kolekcija noasinātu uzgaļu, kurus var piestiprināt drotikiem un vālēm. Tikuši izmantoti medībām.

Vecums. 11 500 gadu.

Secinājumi. Šis un līdzīgie atradumi, pirms 80 gadiem radīja teoriju par pirmatnējiem medniekiem, kuri pa Beringa zemes šaurumu 12 000 gadu atpakaļ ienāca Amerikā no Āzijas. Taču tie ir līdzīgi tā paša laika atradumiem R-Eiropā – Solutrejas kultūrai (20–15 000 gadu pmē.). Ilgu laiku tika uzskatīts, ka pirmie amerikāņi nākuši no šīs kultūras, kas nosaukta pēc pirmās atradumu vietas ASV Ņūmeksikas pavalstī pie Klovisas pilsētas. Kultūra tika atklāta 1929.gadā.
Šī kultūra izveidojusies pirms apmēram 11 600 gadiem. To raksturo unikāla akmens apstrādes tehnika. Tai skaitā ir viegli atpazīstami dubulti akmens asmeņi ar raksturīgu grāvīti, saukti par „Klovisas uzgaļiem.” Uzieti tika liels daudzums noasinātu uzgaļu, kas varētu būt tikuši pievienoti drotikiem un vālēm, izmantojami medībās.
Šie atradumi arī radīja versiju par ienācējiem no Āzijas pa Beringa šaurumu apmēram pirms 12 000 gadu.

Argumenti par:
      -  pirms 13 500 gadiem Āzija un Amerika patiesi bija savienota ar Beringa zemes šaurumu;
      -  Klovisas kultūras vecums ideāli saskana ar Beringa sauszemes tilta esamību;
      -  izdevīgs ledāju stāvoklis, kas ļāva ceļot pa zemes šaurumu.

Argumenti pret:
      -  nav atrasti pārliecinoši arheoloģiskie atradumi Aļaskā, Kanādā u.c. vietās no berinda zemes šauruma puses;
      -  daudzās Amerikas vietās uzieti senāki atradumi.

Klovisas dogmas apšaubīšana. Neskatoties uz daudzajiem atradumiem no senākajiem kultūras slāņiem Ziemeļamerikā (un arī Dienvidamerikā), konservatīvā zinātne ir atsacījusies noticēt vecākām kultūrām. Pret ceļojumu pa Beringa zemes šaurumu liecina kaut vai tas, ka Austrumsibīrijā nav uzietas nekādas Klovisas kultūras pēdas. Toties nepārprotamas līdzības parādījās pavisam citur.
Tā piemēram, doktors Brūss Bredlijs no Smitsona institūta Vašingtonā, kas pastiprināti interesējās par krama apstrādes metodēm cilvēces senvēsturē, uzgāja „Klovisas uzgaļu” nepārprotamo līdzību ar tādiem pašiem izstrādājumiem Solūtras kultūrā no DR Francijas kā arī ar Spānijas un Portugāles 17–20 000 gadu veciem atradumiem. Francijas muzejos, kuros atrodas tūkstošiem atradumu no Solūtras kultūras, viņš pārliecinājās, ka „Klovisas uzgaļi” pagatavoti tieši tādā pašā tehnikā kā eiropiešu.
Lai izmainītu konservatīvās zinātnes viedokli, ar to tomēr vēl bija par maz. Tādēļ mazliet līdzēja atradums Kaktushilā, ASV, Virdžīnijas pavalstī. Te tika atrasts divpusēji griezīgs uzgalis, kas bija precīzi izpildīts kā Klovisas tehnikā, taču izrādījās ievērojami vecāks – ap 11 600.g.pmē. Vēl līdzīgāks uzgalis izskatījās Solūtras kultūras darinājumam.
Pamatojoties uz šo divu kultūru līdzību un atradumu Kaktushilā, Brūss Bredlijs un viņa kolēģis, arī no Smitsona institūta, Deniss Stenfords izvirzīja hipotēzi, ka Rietumiropas iedzīvotāji laivās, pārvilktās ar dzīvnieku ādām, šķērsoja Atlantijas okeānu un apmetās uz dzīvi Jaunajā pasaulē. Tas noticis apmēram pirms 17 000 gadu vai agrāk.

Klovisas kultūras pirmējuma apšaubīšana.
      Pavisam citādā gaismā cilvēku senvēsturi Amerikā parāda Tomasa Lī atradumi Kanādā. 
      Solūtras kultūra Francijā.
      Kaktushilas atradumi.
      Peidžladsonas apmetnes atradumi Floridā. 14 550 gadu veci, tuvāk - šeit.

Saites.
Klovisas komētas hipotēze (2007.g.).