Aliens

Salvadora

Valsts Centrālamerikā.

Nosaukums. XVI gs. zemes pilnais nosaukums bija "Mūsu Kunga Jēzus Kristus, pasaules glābēja, province" (Provincia de Nuestro Senor Jesus Cristo, El Salvador Del Mundo). Skaidrs, ka to lietot bija sarežģīti, un palika tikai "Pestītājs" (El Salvador).

Galvaspilsēta - Sansalvadora.
Nauda. Koloni - nosaukti Amerikas atklājēja vārdā, uz viena kolona monētas aversa attēlots Kristobals Kolons. Plaši gan izmanto ASV dolārus, pie tam valstī plaši apgrozībā iet amerikāņu monētas.

Vēsture. Pirmie konkistadori Salvadoras teritorijā ieradās 1521.gadā, kad spāņu admirālis Andress Niņjo ieradās Fonsekas līcī.
Pedro de Alvarado ekspedīcija (1524.g.). 1524.gadā dziļāk Salvadoras teritorijā devās konkistadori Pedro de Alvarado vadībā. Kopumā konkistadori bija vīlušies, jo te nebija daudz zelta. Liela sadursme spāņiem ar vietējiem kuskatleku indiāņiem notika pie Acajutlas pilsētas, spāņi tika sakauti un pats Alvarado ievainots. Spāņi mēģināja savu veco viltību ar jātniekiem un zirgiem, kas citur indiāņos izsauca sausnmas, taču šeit tas neiedarbojās. Kamēr Alvarado kala turpmākos plānus, kuzkatleki uzbruka vēlreiz un sagrāba spāņu ieročus. Alvarado savā uzpūtībā nosūtīja pie indiāņiem vēstnešus, prasot atdot ieročus un atzīt Spānijas karaļa virsvaru. Indiāni izsmējīgi atbildēja: "Jums vajag ieročus? Nāciet un paņemiet!" Alvarado vēl sūtīja savus cilvēkus vest sarunas, taču indiāņi tos nogalēja un spāniem galu galā nācās atgriezties Gvatemalā.
Gonzālo de Alvarado ekspedīcija (1525.g.). Tālāk ar Kuzkatlānas (tā toreiz nosauca Salvadoru) iekarošanu nodarbojas iepriekšējā konkistadora brālis Gonzalo de Alvarado, kuram veicās labāk. Indiāņu spēkus bija krietni paplucinājušas eiropiešu ievazātās slimības. 1525.gadā tika pakļauti Salvadoras rieteņi - te dzīvoja pipili. Tika nodibināta Sansalvadora. Tikām nākamie indiāņi - lenkas, dikti cīnījās pret spāņu iekarotājiem, bet arī tiem 1537.gadā nācās atkāpties kalnos un spāņi te nodibināja Sanmigelu.
Konkistadoru laikos ar iebrucējiem nikni cīnījies kāds indiāņu vadonis - Atlakatls.
Spānijas varā. Tie bija 300 gadi. XIX gs. sākumā arī salvadorā, kā jau visā Centrālamerikā, sākās neatkarības kustība. 
1821.gadā Salvadora ieguva neatkarību no Spānijas un pievienojās Meksikas impērijai, to salvadorā pieņemts uzskatīt par neatkarības gadu. Jau 1823.gadā tā pameta Meksikas impēriju, bet pilnīgi patstāvīga kļuva tikai 1842.gadā.
Centrālamerikas Federālā republika (1821.-1841.g.). Sevī apvienoja tagad 5 neatkarīgas valstis - Hondurasu, Gvatemalu, Salvadoru, Nikaragvu un Kostariku. Par tās prezidentu bija Francisko Morasāns. 
1842.gadā Salvadora kļuva par neatkarīgu valsti.
Diktatoru laiks (1930.-1979.g.). 
1932.gadā zemnieku sacelšānās uz dažām dienām pārņēma visus valsts rieteņus. Tā laika valsts prezidents Ernandess Martiness sacelšanos apspieda 10 dienās, bojā gāja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. 
La Matanza - "Lielais slaktiņš." 1932.gadā miermīlīga mītiņa laikā nogalināti vairāk nekā 30 000 Salvadoras indiāņu. Solot atklātas godīgas sarunas, valdība indiāņus-zemniekus ielūdza uz lielu publisku laukumu, kur tos nogalināja. Tomēr patiesībā šāds viens liels slaktiņš nemaz nav noticis - laika gaitā daudzi mazāki asiņaini slaktiņi cilvēku apziņā saplūduši kopā vienā, un kā tādu to tagad atspoguļo dažādā izzinošā literatūrā. Nežēlība tiešām apbrīnojama - nogalināja pilnīgi visus, pat bērnus un mājdzīvniekus.
Vēlāk Martinesu Hondurasā nodūra paša šoferis, kura tēvs bija gājis bojā viņa diktatūras laikā.
1960.gadā Managvā (NIkaragva) tika parakstīts Centrālamerikas kopējā tirgus līgums, kura dalībniece 1962.-1972.gados un kopš 1978.gada bija arī Salvadora. Tas stājās spēkā 1961.gadā un paredzēja dalībvalstu tirdznieciski ekonomisko integrāciju, muitas barjeru atcelšanu līguma ietvaros un vienotu muitas politiku tirdzniecībā ar trešajām valstīm.
Futbola karš (1969.g.). Šis slavenais karš izcēlās starp Salvadoru un Hondurasu kā ieganstu izmantojot futbola maču.
1979.gadā notika kārtējais valsts apvērsums. Labēji noskaņotā armija atbildēja jaunajai huntai ar "netīro karu" - neskaitāmām civiliedzīvotāju slepkavībām. Ik mēnesi tika nogalināti ap 800 īstu vai iedomātu kreisi noskaņotu cilvēku, tā cīnoties pret komunismu. 
Pilsoņu karš (1980.-1992.g.). Pēdējais piliens bija Sansalvadoras bīskapa Oskara Romero nogalināšana, ko 1980.gadā nošāva dievkalpojuma laikā. Bīskapa bērēs bija ieradušies ap ceturtdaļmiljonu cilvēku, tajās uzspridzināja bumbu, bija apšaude un bojā gāja vēl 30. Ar to arī sākās pilsoņu karš, kas ilga veselus 12 gadus.
1981.gada 11.decembrī izkāva Elmozotes ciema iedzīvotājus kādus 7 vai 8 km no Perkinas. Upuru skaits 8-9 simti cilvēku. To izdarīja pulkvedis Monterosa ar savu Atlakatla bataljonu.
Pilsoņu karā gāja bojā ap 70 000 cilvēku, bet viens vai pat divi miljoni emigrēja - galvenokārt uz ASV, kur salvadoriešu emigrantu vidū radās banda - Mara Salvatrucha.
2001.gadā Salvadora atteicās no savas naudas, tās funkciju sāka pildīt ASV dolārs.
No 2021.gada 7.septembra kā oficiāls maksāšanas lidzeklis Salvadorā atzīts bitkoins, līdztekus ASV dolāram. Salvadora ir pirmā tāda valsts pasaulē.
Lai likvidētu mafiju un bandas, Bukele divkāršoja armijas apjomu. Šodien Salvadora ir drošāka valsts nekā Kanāda, ASV un daudzas citas. Agrāk tā bija visbīstamākā valsts Latīņamerikā. 

Aplūkojamie objekti.
Sansalvadora. Tās iesauka - "Vienas monētas divas puses" (Ciudad de las dos caras de la moneda). Milzīga, kājām neizstaigājama pilsēta. Ieņem 3.vietu pasaulē (2015.g.) slepkavību skaita ziņā.
Metropoles katedrāle. Te atdusas 1980.gadā nošautais bīskaps Oskars Romero.
Monumento a la Memoria y la Verdad. Kuskatlānas parkā ar desmitiem tūkstošu bojā gājušo vārdu.

Lalibertada. Ostas pilsētiņa. Tumši sarkano smilšu pludmalē piedāvā sērfingu.
Isalkas vulkāns. Viens no aktīvākajiem pasaules vulkāniem, ko aktivitātes dēļ mēdz saukt par "Centrālamerikas bāku."

Huajua. Gastronomiskais festivāls.

Perkina. 
Salvadoras revolūcijas muzejs. Bagāts militāro trofeju klāsts. Interesantākais eksponāts ir slavenā pulkveža Domingo Monterosas Bariosa helikopteris, ko gaisā uzspridzināja partizāņi. Partizāņi kaujas laukā pameta it kā radiostacijas Radio Venceremos raidītāju, kurā iekšā bija bumba. Apgalvo, ka tieši helikoptera krišanas vietā arī uzbūvēts šis muzejs.
Elmozote. Te notika slaktiņš 1981.gada 11.decembrī. Nodedzinātās baznīcas vietā tagad ir piemiņas akmens. 1992.gadā, beidzoties pilsoņu karam, iestājās vispārējā amnestija, un neviens par to netika sodīts. Salvadoras valdība par slaktiņu atvainojās tikai 2011.gadā.

Santaannas vulkāns. 2381 m. Augstākā virsotne Salvadorā. Izvirdis 2005.gadā. tas ticis izmantots kā prototips A.de Sentekziperī darbā "Mazais princis." Te vēl var nokāpt lejā uz Kvatepekes (Cuatepeque) ezeru.

Santaanna. Ap 1540.gadu šī teritorija nonāca Spānijas varā. Pilsētas tiesības ieguva vien XIX gs. Bijis nozīmīgs kultūras un ražošanas centrs. Te notikušas pirmās neatkarības demonstrācijas, apmetušies dzīvot valsts turīgākie iedzīvotāji. Ekonomikas pamats - kafija. Tagad visai skaista vieta, no kuras uzsākt Salvadoras izpēti.
      Santaannas katedrāle. Uzcelta 1574.gadā. Cietusi no zibeņa spērieniem XIX gs. restaurēta XX gs. sākumā, darbi pabeigti vien 1959.gadā. Krēslā to izgaismo prožektori no parka.
      Brīvības parks. La Libertad. Te atrodas Nacionālais teātris, kura uzcelšanai turīgie pilsētas ļaudis iesāka līdzekļu vākšanas kampaņu un 1902.gadā tika uzsākta teātra būve. 1912.gadā notika pirmā izrāde - "Rigoletto." 
      Rātsnams. Atrodas Brīvības parka vienā malā. Būvēts XIX gs.

Puķu ceļš. Ruta del flores. Ceļš, kas vijas starp mazām pilsētiņām, un kura malās zied daudz puķu. Viena no pirmajām pieturām ir Juajas (Juayua) pilsētiņa, kurā ir tirgus. Netālu no pilsētiņas ir Čorra (Los Chorros) ūdenskritums - ūdenskritumi ir vairāki. Nākamā ir Atako pilsetiņs, lielāka kā iepriekšējā - te ir skatu platforma Mirador de la Cruz.

Tazumala. Laikam vienīgā maiju senpilsēta Salvadorā, netālu no Santaannas.

Čalatenangas province.
Pitala kalns. (Cierro el Pital)
Apraksts. Augstums – 2730 m. Augstākais Salvadorā. Pēc dažu zinātnieku domām kalnu radījusi meteorīta ietriekšanās. Kalnu ieskauj bagātīgi un krāšņi meži. Pilsoņu kara sākumā šeit bijusi nemiernieku bāze. No virsotnes var ielūkoties tālu Gvatemalas un Hondurasas teritorijā. Dienvidu pusē redzams Sansalvadoras vulkāns. Triju valstu saskares punkts iesaukts par Trifinio.
Uz kalna virsotni vijas ceļš. Pie tā ir viesnīca El Pital Highland. Entre Pinos ir viesnīca kalna pakājē.
Leģendas. Nostāsts par daiļu sievieti La Siguanaba, kas pievilina vīriešus un pārvēršas par briesmoni.
Leģenda par cadejo – diviem milzīgiem suņiem ar sarkanām acīm. Viens no viņiem ir labais, bet otrs – sliktais. Ja tiem seko, var noklīst no ceļa vai gadīties vēl kas sliktāks.  

Tradīcijas.
Salvadoras bandas. Vairāk kā 30 000 dalībnieku - mareros.
Mara Salvatrucha - "Izveicīgās foreles banda," bieži saīsināta kā MS, Mara, MS-13. Slavenākā salvadoriešu banda ar daudziem tūkstošiem biedru. Nu jau darbojas visās Centrālamerikas valstīs, arī ASV, Kanādā, Meksikā.
M-18. Vēl viena lielā banda.
Uzreiz pēc Hondurasas, arī Salvadora ieviesa pretbandu likumus - "Stingrās rokas likumu" (Mana Duro), pēc tam "Pavisam stiprās rokas likums" (Super mana Duro). Bandas uz to atbildēja ar "Melno ēnu" (Sombra Negra). Parādījušies algoti slepkavas, kas specializējas bandu dalībnieku nogalināšanā - sicarios, ko algo mazie uzņēmēji.
Kuskatleki. Viena no senajām Salvadoras indiāņu ciltīm. Šodien tā dēvē cilvēkus, kas Salvadorā kopj senatnes tradīcijas.

Kulinārija.
Pupusas. Liels pelmenis.