Aliens

Romanellas grota

Romanelli.
Ala Itālijas Dienvidapūlijā, viens no nozīmīgākajiem Itālijas paleolīta pieminekļiem.

Atrašanās vieta. Dienvidapūlijā, Adrijas jūras krastā.

Apraksts. Ieeja alā ir 7 metrus virs jūras līmeņa, novietota stāvā klinšu krastā. Nezināmā laikā daļēji sabrukušajai grotai ir viena 35 metru dziļa un 16 metru plata telpa, kas turpinās vēl ar 8 metrus garu tuneli. 

Atklāšana un izpēte. Romanelli grota ir viens no nozīmīgākajiem Itālijas paleolīta pieminekļiem, jo glabā liecības par cilvēka klātbūtni no 120 000 līdz 8000 gadiem pirms mūsdienām.
Grotu atklāja 1871.gadā, bet tikai 1900.gadā arheologs P.E.Stasi saprata, ka ala ir nozīmīgs paleolīta piemineklis. Nopietnus izrakumus, atbilstoši tālaika jaunākajām zinātniskajām metodēm, 1914.gadā uzsāka G.A.Blanks. Pētījumi turpinājās līdz 1970.gadiem, kad ala uz laiku tika aizmirsta.
No jauna Romanelli grotas arheoloģiska izpēte tika uzsākta 2015.gadā.

Atradumi. Alā atrastas tūkstošiem senlietas, tostarp ap 200 kaula priekšmeti un kaļķakmens gabali ar ieskrāpētiem dažādu zīmju, simbolu un dzīvnieku attēliem. Zīmējumi, tostarp zoomorfu un antropomorfu figūru atveidi atklāti arī uz grotas sienām.

Akmens ar alu lauvas attēlu. Lauvas akmens ir 18,3 cm garš, 15,1 cm plats un 8,5 cm biezs, ar daļēji plakanu virsmu. Zīmējuma galvas daļa ir zudusi, akmenim kaut kad saplīstot. Zīmējums veidots, pamatni vispirms pārklājot ar skrāpējumu virkni, tad iegrebjot lauvas kontūru. Pēc iegrebumu izveidošanas attēls ticis izkrāsots, par ko liecina atrastās sarkanā pigmenta pēdas. Akmenī iegrebtais zīmējums varētu būt datējams ar laiku no 12 700 līdz 11 000 gadiem pirms mūsdienām un tādējādi šobrīd ir jaunākā un pēdējā liecība par alu lauvas pastāvēšanu Eiropā.

Eiropas ēzeļa attēls. Uz tā paša akmens pretējā plaknē lauvas attēlam konstatēja Eiropas ēzeļa attēlu un vairākas nesaprotamas nozīmes līnijas.

Raksti.
Uziets Eiropas paleolīta “pēdējā” alu lauvas attēls.

Saites.
Alas un grotas.
Itālija.