Aliens

Rostova pie Donas

Rostovas apgabala administratīvais centrs.

Vēsture. Interesanti, ka pie Rostovas uzieti senākie cilvēku atradumi Krievijas teritorijā, kas datējami apmēram kā 2 miljonus gadu seni.
1941.gada 17.novembrī krievu Dienvidu frontes maršala Semjona Timošenko (Семен Тимошенко) komandētās armijas pārgāja uzbrukumā pret vācu armijas grupējumu "Dienvidi," kas arī tobrīd devās uzbrukumā. Vācu galvenais uzdevums bija izrauties pie Volgas un tālāk uz Kaukāzu. Operācija turpinājās līdz 2.decembrim. Vācu 1.tanku armijas, ko komandēja Ēvalds fon Kleists, uzdevums bija ieņemt Rostovu pie Donas.
Abām pusēm vienlaicīgais uzbrukums bija pārsteigums. Tomēr vāciešus tas neko daudz neuztrauca, jo tikai pirms pusotra mēneša krievi tika smagi sakauti Donbasā. Tādejādi vācieši uzskatīja, ka, tāpat kā iepriekšējos gadījumos, spēs atvairīt krievpadomju uzbrukumu, nepārtraucot savējo.
Iesākumā rādījās, ka tā arī būs. Krievu komandieriem pietrūka mācēšanas noteikt galveno uzbrukuma virzienu un realizēt savus plānus. Pie tam vāciešiem bija divreiz vairāk tanku. 21.novembrī vāciešiem izdevās atspiest Dienvidu frontes spēkus un ieņemt Rostovu pie Donas. Tomēr ar to arī sekmes beidzās, vācieši kaujā bija metuši visus savus spēkus un attīstīt uzbrukumu tālāk nebija kam. Savukārt maršals Timošenko pavēlēja pastiprināt spiedienu frontes iecirkņos, kuros bija izdevies gūt panākumus. Tas deva tādu efektu, ka vācu 1.tanku armija nonāca aplenkuma draudos. Vācu pavēlniecība deva atkāpšanās pavēli.
Operācijas iznākumā vācieši tika atspiesti 80 km uz rieteņiem no Rostovas. Fronte šai iecirknī stabilizējās uz pusgadu. Protams, ka aplenkt vāciešu tanku armiju krieviem neizdevās. Taču krievu uzbrukums pie Rostovas liedza iespēju vāciešiem pārmest spēkus uz Maskavu, kur 5.decembrī sākās Sarkanās Armijas pretuzbrukums.
1943.gadā krievpadomju armija otro reizi atguva Rostovu. Tad krievu triecienvienībai izdevās ieņemt dzelzceļa staciju un 6 dienas cīnījās aplenkumā, kamēr uz pilsētu lauzās galvenie krievu spēki.

Rostovā dzimuši - aviācijas maršals un pēdējais PSRS aizsardzības ministrs Jevgēņijs Šapošņikovs.

Atradumi.
Kamieļa kauls. Uziets Ļevencovas karjerā. Patlaban tai vietā atrodas jaunceltnes, senos laikos tur bija stepe. Šī vieta pazīstama kā paleontoloģiska atradne. Uz konkrētā kamieļa kaula sagabājušās cilvēka veikti iegriezumi. Arheologi pārliecinoši konstatējuši tās kā akmens darbarīku atstātas. Interesanti, ka toreiz šī vieta atradusies aiz jūras, jo Melnā jūra bija savienota ar Kaspijas lielezeru.

Saites.
Rostovas apgabals.