Rostovas apgabals
- Detaļas
- Publicēts 13 Aprīlis 2019
- Autors Redaktors
Ростовская область.
Apgabals Krievijā ar Rostovu pie Donas kā administratīvo centru.
Vēsture.
Senākie cilvēki Krievijā. Ap 2 miljoni gadu vecs kamieļa kauls ar iegriezumiem uziets Ļevencovas karjerā pie Donas Rostovas. un ir senākā liecība par cilvēka klātbūtni Krievijas teritorijā. Patlaban tai vietā atrodas jaunceltnes, senos laikos tur bija stepe. Šī vieta pazīstama kā paleontoloģiska atradne. Uz konkrētā kamieļa kaula sagabājušās cilvēka veikti iegriezumi. Arheologi pārliecinoši konstatējuši tās kā akmens darbarīku atstātas. Interesanti, ka toreiz šī vieta atradusies aiz jūras, jo Melnā jūra bija savienota ar Kaspijas lielezeru. Tālāk uz ziemeļiem šo seno cilvēku pēdas vairs nav konstatētas, jo viņi bija visai siltumu mīloši, tiem vēl nebija nedz apģērba, nedz uguns.1918.gadā Ukrainā iebrukušie vācu spēki okupēja arī Rostovas apgabalu. Tad Ukrainas Centrālā Rada pasludināja šīs zemes par Ukrainai piederošām. Beidzoties Krievijas Pilsoņu karam Rostovas apgabalā sākās ukrainizācijas politika. Tās ideologs bija Ļevs Trockis.
II Pasaules kara laikā Rostovas apgabalā iebruka vācieši kopā ar ukraiņiem.
1941.gada 17.novembrī krievu Dienvidu frontes maršala Semjona Timošenko (Семен Тимошенко) komandētās armijas pārgāja uzbrukumā pret vācu armijas grupējumu "Dienvidi," kas arī tobrīd devās uzbrukumā. Vācu galvenais uzdevums bija izrauties pie Volgas un tālāk uz Kaukāzu. Operācija turpinājās līdz 2.decembrim. Vācu 1.tanku armijas, ko komandēja Ēvalds fon Kleists, uzdevums bija ieņemt Rostovu pie Donas.
Abām pusēm vienlaicīgais uzbrukums bija pārsteigums. Tomēr vāciešus tas neko daudz neuztrauca, jo tikai pirms pusotra mēneša krievi tika smagi sakauti Donbasā. Tādejādi vācieši uzskatīja, ka, tāpat kā iepriekšējos gadījumos, spēs atvairīt krievpadomju uzbrukumu, nepārtraucot savējo.
Iesākumā rādījās, ka tā arī būs. Krievu komandieriem pietrūka mācēšanas noteikt galveno uzbrukuma virzienu un realizēt savus plānus. Pie tam vāciešiem bija divreiz vairāk tanku. 21.novembrī vāciešiem izdevās atspiest Dienvidu frontes spēkus un ieņemt Rostovu pie Donas. Tomēr ar to arī sekmes beidzās, vācieši kaujā bija metuši visus savus spēkus un attīstīt uzbrukumu tālāk nebija kam. Savukārt maršals Timošenko pavēlēja pastiprināt spiedienu frontes iecirkņos, kuros bija izdevies gūt panākumus. Tas deva tādu efektu, ka vācu 1.tanku armija nonāca aplenkuma draudos. Vācu pavēlniecība deva atkāpšanās pavēli.
Operācijas iznākumā vācieši tika atspiesti 80 km uz rieteņiem no Rostovas. Fronte šai iecirknī stabilizējās uz pusgadu. Protams, ka aplenkt vāciešu tanku armiju krieviem neizdevās. Taču krievu uzbrukums pie Rostovas liedza iespēju vāciešiem pārmest spēkus uz Maskavu, kur 5.decembrī sākās Sarkanās Armijas pretuzbrukums.
Aplūkojamie objekti.
Saļska. (Cальск) AP zona.
Primuse. (Примиусье) NLO novērojumu vieta.
Zaļais ezers. (Остров Зеленый) Ticis uzskatīts par anomālu vietu, tomēr ufologu pētījumi to nav apstiprinājuši.
Tanaīsa. Sengrieķu pilsētas drupas, vistālākā sengrieķu pilsēta uz ziemeļiem.
Aksajas katakombas. Atrodas blakus Kobjakovas pilskalnam. Laikā no 1956.-1962.gadam visa katakombu ieejas tika aizmūrētas.
Ļevencovas pilskalns. Iespējams, senākā aizsargbūve Eiropā.
Saites.
Krievija.
