Aliens

Pireneju pussala

Saukta arī par Ibērijas pussalu.

Pussala Eiropas DR daļā.

Raksturojums. Platība - 582 000 km2.
Iedzīvotāji - ap 43 000 000 (1973.g.).
Politiski pussalā atrodas Spānija, Portugāle, Andora un Lielbritānijas kolonija Gibraltārs.

Ģeogrāfija. No kontinenta pussalu šķir Pireneju kalni.
Ziemeļos - Biskajas līcis.
Rieteņos - Atlantijas okeāns.
Austreņos - Vidusjūra.
Lielākie līči - Valensijas, Kadisas, Setubalas līči.
Pussalas rieteņos - Rokas rags, dienvidos - Marroki rags.
Centrālajā daļā - Mesetas plakankalne, ko R-A virzienā šķērso Centrālā Kordiljēra un no ziemeļiem ietver Kantabrijas kalni, ZA - Ibērijas kalni, dienvidos - Sjerramorena un Andalūzijas kalni.
60% teritorijas atrodas virs 500 vjl. Augstākā virsotne - Mulasens (3478 m)
Lielākās zemienes ir rieteņu un dienvidu piekrastē - Portugāles un Andalūzijas zemienes.

Vēsture. Vara laikmetu, kas Pireneju pussalas teritorijā iestājās pirms 4-5 tūkstoši gadu, raksturo lielas nocietinātas apmetnes un daudz intensīvāka dabas resursu izmantošana, nekā neolītā. 
Sengrieķu un romiešu vēsturnieki un ģeogrāfi to dēvēja par Ibērijas pussalu.
Antīkajā senatnē bija apdzīvota ar ibēru, kā arī ķeltu un pūniešu ciltīm. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Pireneju pussalā ir Elče, to dibinājuši ibēri. Te uzieta slavena antīka statuja - Dāma no Elčes.
Jau XII gs.pmē. feniķieši nodibināja savu koloniju Gadesu Sansebastjanas salā (tagadējās Kadisas apkaimē), Pireneju pussalas dienvidrietumos. Pēc Gadesas feniķieši Pireneju pussalas austrumu krastā nodibināja vairākas kolonijas, piemērām, Malaku, Abdēru un daudzas citas, uz kurām feniķiešu kuģi devās pēc zelta, sudraba, vara un alvas.
Saskaņā ar Aviēna darbiem, termins "Ibērija" antīko ģeogrāfu darbos pirmām kārtām tiek attiecināts uz pussalas dienvidu un austreņu piekrasti - precīzāk, uz mūsdienu Velvas provinces teritoriju.
Pirmo reizi nosaukums "Ibērija," attiecināts uz visu pussalu, sastopams grieķu ģeogrāfa Erastotēna darbos ap 230.g.pmē. (saglabājis Strabons).

Izrakteņi. Ogles, dzelzs, vara, mangāna, dzīvsudraba, urāna, volframa, alvas, polimetālu rūdas.

Klimats. Ziemeļu daļā mērens jūras klimats. Vidējā temperatūra janvārī - 7-9oC, jūlijā - 18-20oC. Nokrišņi 1000-2000 mm gadā.
Vidienē kontinentāls klimats.
Dienvidu daļā subtropu klimats. Vidējā temperatūra janvārī - 4-12oC, jūlijā - 25-32oC. Nokrišņi 300-500 mm gadā, kalnos 500-1000 mm gadā.

Hidroloģija. Daudz upju - Ebra, Taha, Dvera, Gvadalkivīra, Gvadjana.

Daba. Meži aizņem 9% pussalas teritorijas. Ziemeļos un ZR - platlapju meži (dižskābarži, ozoli), meža brūnās augsnes. Dienvidos - mūžzaļie krūmāji (makija, gariga), brūnās un brūnpelēkās augsnes.

Saites.
Eiropa.
Pireneju kalni.