Aliens

Mongolija

Galvaspilsēta - Ulanbatora.
Robežvalstis - Krievijas impērija un Ķīna.
Platība - 1 564 116 km². 19.lielākā valsts pasaulē.

Iedzīvotāji - 3 miljoni, vismazākais iedzīvotāju blīvums pasaulē. 2,9 miljoni iedzīvotāju. Mongolija ir visretāk apdzīvotā valsts pasaulē – tikai 1,9 cilvēki uz km2. Toties ir 2 miljoni zirgu – vislielākais zirgu skaits uz vienu cilvēku pasaulē. Ģenētiski ir pierādīts, ka pasaulē tagad dzīvo 16 miljoni Čingizhana pēcteču (čingizīdu), Mongolijā viņi veido 8% no visiem iedzīvotājiem. 

Valoda. Mongoļu, kam rakstība ir kirilicā.

Valstī ir tikai 1% aramzemes.

Karogs - tajā attēlots valsts simbols Sojombo. Tas sastāv no uguns zīmes, Saules, Mēness, zīmes, kas tagādina iņ-jaņ, diviem trijstūriem, diviem mazākiem un diviem lielākiem taisnstūriem.

Visretāk apdzīvotā valsts pasaulē, jo iedzīvotāju blīvums ir 1,7 cilvēki/km².
Mongolijā nav kaķu, jo senāk klejotājiem nebija graudaugu, respektīvi, nebija jāsargājas no grauzējiem.

Augstākais valsts apbalvojums - Čingizhana ordenis.

Tūristam. Attālumi starp aplūkojamajiem objektiem ir milzīgi, tādēļ pārvietošanās ar lidmašīnām. Nakšņošanai ir kempingi ar jurtām, piemēram, "Three camels Lodge." 

Vēsture. Seniem VII-III gs.pmē. lopkopju apbedījumiem Mongolijā raksturīgi nožogojumi no vertikālām akmens plāksnēm.
Ap 1586.gadu Altanhans pasludināja budismu par galveno Mongolijas reliģiju. Budisms Mongolijā ienāca uz palikšanu. Viņš arī iedibināja dalailamas jēdzienu, kad, apmeklējot Tibetu, šai skanīgajā vārdā nosauca turienes garīgo līderi.
Aizbaikālā iebrukušie japāņu interventi mēģināja, balstoties uz lamām, dabūt dsavā pusē burjatus, mongoļus un citus stepju iedzīvotājus. Viņi sāka propagandēt panbudisma un panmongolisma lozungus. 1919.gadā sasauca Aizbaikālā tā saucamo panmobgoļu konferenci. Uz to sabrauca delegāti - japāņu aģenti, kas pildīja japāņu un baltgvardu atamana Semjonova pavēli un pasludinājaLielmongolijas valsts nodibināšanu Japānas valsts aizsardzībā. Saskaņā ar japāņu plāniem šai valstī vajadzēja ietilpt Aizbaikāla burjatu rajoniem, Ķīnas mongoļu rajoniem un Ārējai Mongolijai (tagadējai Mongolijai). Tā japāņu iekarotāji plānoja pakļaut savai varai milzīgu teritoriju - no Mandžūrijas līdz Siņdzjanai, nonākt kontaktā ar PSRS Vidusāzijas rajoniem.
Konferencē tika izveidota Lielmongolijas marionešu valdība ar Neisehutuhtu (viens no Iekšējās Mongolijas augstākajiem lammām) priekšgalā. japāņu militāristi cerēja, ka, piešķirot jaunajai valsts varai teokrātisku raksturu, tai būs nodrošināts lamaistu iedzīvotāju atbalsts. Tomēr japāņiem misējās - pamatā iedzīvotāji šo jauno valsti neatbalstīja un Panmongolijas ideja cieta neveiksmi.
1920.gadā Ludzā dzimušais polis Antonijs Ferdinands Osendovskis bēga no Sibīrijas sarkanajiem un apmēram pusgadu pavadīja Mongolijā. Tā rezultātā tapa lieliskā grāmata "Cilvēku, zvēru un dievu zemē," kas iznāca 1921.gadā Ņujorkā.
1921.gadā komunisti sakāva barona fon Ungerna vadīto baltgvardu armiju un tai pašā gadā Mongolijā nodibinājās komunistu vara.
Līdz tautas revolūcijas 1921.gadā Mongolijā bija 747 budistu klosteri un 120 000 mūku un lamu. Klosteri bija gandrīz vienīgās vietsēžu būves valstī.
1924.gadā mira 8.bogodhans un šo institūtūciju komunistu vara likvidēja.
Ap 1937.gadu mongoļu komunisti sāka kampaņu pret reliģiju - tika nojauktas simtiem budistu svētvietas, aizvērti klosteri, to īpašumi nacionalizēti. Zemes virsū palika tikai kādi 6. Terorā tika nogalināti vismaz 18 000 mūku. Lielākais masu kaps atklājis 5000 upuru.
J.Cedenbala valdīšana (1958.-1991.g.). Kopš 1958.gada Mongolijas Tautas revolucionārās partijas CK 1.sekretārs bija J.Cedenbals.
Kopš 1974.gada Lielā tautas hurala prezidija priekšsēdētājs.
Miris 1991.gada 20.aprīlī.
Valsts parlamentu kopš 1992.gada sauc par Lielo valsts hurālu, un tajā ir 76 deputāti. 

Iedzīvotāji.
      Mongoļi.
      Evenki. Valsts ZA hamniganu grupa - 1000.

Ģeogrāfija. Mongolija ir otra lielākā valsts pasaulē, kurai nav izejas uz jūru. Tomēr tai ir sava jūras flote un kuģu reģistrs. 1/3 valsts teritorijas aizņem Gobi tuksnesis.

Aplūkojamie objekti.
Ulanbatora.

Tereljas (Terelj) Valsts dabas parks. Neparasti klinšu un kalnu veidojumi, no kuriem daži atgādina auļojošu zirgu vai rāpojošu bruņurupuci.

Hustajas (Hustai) Valsts dabas parks. Šis vairāk kā 50 000 ha lielais parks sargā 2/3 no savvaļā mītošiem Preževaļska zirgiem, ko Mongolijā sauc par takhi. Stepes ainava ar šādiem zurgiem ir kļuvusi par Mongolijas pastkarti. Arī vilki, kalnu aitas un brieži. Te ir arī Takhu muzejs.

Baijangobe (Bayangobi). Neparasta vieta ar daudzveidīgām dabas ainavām - Gobi tuksneša smilšu kāpām, mežu un klinšainu kalnu veidojumiem.

Karakoruma. Čingizhana izveidotās valsts galvaspilsēta - pirmā tāda Mongoļu valstij. Tagad drupas. Erdene Zuu budistu klosteris būvēts 1586.gadā uz Karakorumas drupām. Vairākus gadsimtus bijis impērijas garīgais un intelektuālais centrs. Tas ir vecākais un nozīmīgākais budistu klosteris Mongolijā ar vairākām svētnīcām un 108 stūpām.

Erdene Khambin Khuree klosteris. Atrodas Kugnukāna (Khugnu Khaan) kalnā. 1688.gadā augstmaņa Oirad Galdan karakalpi iznīcināja klosteri un noslepkavoja visus mūkus.

Orhonas upes aiza. Te ir 24 m augstais Orhonas upes ūdenskritums, vietējie to sauc par Ulaan Tsutgalan, un tas radies pirms apmēram 20 000 gadiem vulkāna izvirdumu un zemestrīču rezultātā. Te savulaik viesojies arī Marko Polo.

Ongi (Ongiin) svētnīca. Tagad drupas, senāk dzīvojuši ap 1000 mūki. Šī svētnīca ir liela klostera Bari Jonzon Hamba drupas.

Baijanzagas (Bayanzag) dinozauru ieleja. Pazīstama arī ar nosaukumu "Liesmojošās klintis." 1922.gadā te tika uzietas pirmās dinozauru olu ligzdas. 60 miljonu gadu vecas dinozauru fosīlijas. Dinozaura pēdu nomītas takas.

Hongoras (Khongoryn Els) smilšu kāpas. Mongolijas lielākās kāpas, kas vietām sasniedz 300 m augstumu. Šeit iespējamas izjādes ar kamieļiem.

Ērgļu ieleja (Yol Am). Iespaidīgs kalnu masīvs, kur starp kanjonu milzu klinšu sienām pat vasarā reizēm var novērot sniegu.

Burhanhaldūna kalns Mongolijā. Saskaņā ar leģendām, min kā vienu no iespējamām Čingizhana apbedīšanas vietām. Uz ziemeļiem no Ulanbatoras.

Gobi tuksnesis. Mežonīgs un bagāts ainavu daudzveidībā.
      Gobi muzejs.
      Dziedošās kāpas. (Hongor Els) 300 m augstas, vienas no augstākajām un iespaidīgākajām smilšu kāpām Āzijā.
      Izjāde ar divkupraino kamieli pa tuksnesi.
      Yolyn Am. Ledus aiza.
      Gobi ledājs. Ledājs tuksnesī - esot dīvainākā dabas parādība Mongolijā.

Liesmojošās klintis. Ainavisks iesarkanu smilšu tuksnesis, arī visizslavētākā fosīliju un dinozauru kaulu atrašanas vieta pasaulē.

Gurvansaikana Nacionālais parks. Kalni, kāpas un klintis.
V kurgāns. Pie Krievijas robežas.
Baltā sala. Iespējams Mongolijā, bet iespējams kaut kur Gobi tuksnesī (Ķīnā???). 
Sumeru kalns. Uz ziemeļiem no Mongolijas, varbūt krievu Sibīrijā.
Akmens sievas. Mongolijas akmens sievas izceļas ar rupju apstrādi, teju saredzamas galvas un sejas.
Plākšņu kapi. Senie lopkopju kapi Mongolijas teriorijā.

Austreņu aimaks.
      Čingizhana vaļņi. Arī Ķīnā un Krievijas Sibīrijā.

Čikāgas miljonārs Moris Kravics finansēja ekspedīciju uz Binderu - 400 km no Ulanbatoras, te atrodas kaut kāds apbedījums, ko aizsargā milzīga akmens siena vairāku metru augstumā un 4 km garumā. Izskatīja kā iespējamu Čingizhana apbedījuma vietu.

"No Tjanšaņa nogāzēm un rietumu Džungārijas karstajām smiltīm līdz mežiem klātajiem Sajāniem un Lielajam Ķīnas mūrim tā aizņem Centrālāzijas lielāko daļu. Tautu, vēstures un leģendu šūpulis; dzimtene lielākajiem un asiņainākajiem iekarotājiem, kuri aiz sevis atstājuši pilsētcietokšņu drupas, ko tagad apbērušas Gobi tuksneša smiltis, atstājuši savus burvju zīmoggredzenus un senos nomadu likumus; mūku un ļauno garu valsts, klejotāju cilšu arēna, kur valda dievinātie Čingishana un Kubilaja pēcteči, - tāda ir Mongolija."
"Cilvēku, zvēru un dievu zemē," A.F.Osendovskis, 1921.g. 

"Rāmas, Šākjamuni, Tsongkapas un Raspas kulta noslēpumainā zeme, ko uzcītīgi sargā Dzīvais Dievs, kas savas dieva varenības daļā iemiesots vienā no lamaisma hierarhijas augstākajām personām - Bogdo Gegenā no Ta hure jeb Urgas; brīnumdaru, dziednieku, pareģu, gaišreģu, zīlnieku un burvju zeme;zeme zem svastikas zīmes; zeme, kur joprojām dzīvas pirms gadsimtiem rimušo Āzijas un puses Eiropas likteņu noteicējas spēkpilnās un lepnās doas, - tāda ir Mosngolija."
"Cilvēku, zvēru un dievu zemē," A.F.Osendovskis, 1921.g. 

Saites.
Mongoļi.
Bogodhani (1670.-1924.g.).