Aliens

Kuršu kāpa

Kuršu nērija.

Kādreizējs klejojošo smilšu tuksnesis - šaura un gara smilšu kāpas strēle Baltijas jūras DA, ko Lietuva dala ar Kaļiņingradas apgabalu. Kāpa atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Garums - 98 km.
Platums - 0,4-3,8 km.
Augstums - līdz 70 m.

Kuršu līcis, pretī Nemunas delta, kas izceļas ar lielu dabas daudzveidību un ir īsta putnu paradīze.

Tūristam. Kuršu kāpu leišu pusē var izbraukt pa veloceliņiem.

Vēsture. Lēnijas Rīfenštāles filmu "Olimpija" (1938.g.) atklāj epizode, kur no tumsas parādās antīkās Grieķijas Atēnu Partenons. Tas pārsteidz ar skaistiem skatiem. Partenonā esošā statuja - diskabols ar dubultekspozīcijas palīdzību pārtop sportistā: diska metējā, šķēpmetējā, skrējējā. Šis inscenējums filmēts šobrīd Lietuvas teritorijā esošajā Kuršu kāpā.
1974.gadā šeit filmēti brīvdabas skati vēlāk aizliegtajai R.Kalniņa filmai "Piejūras klimats." Liekas, tieši šeit sanācis konflikts aktieru starpā, kā rezultātā Ivaram Kalniņam tika salauzts deguns un filmēšana bija jāaptur.

Nida. Nēringas pussala – 97 km (53 km pieder Lietuvai, bet 45 Krievijai) gara, netālu no Klaipēdas. Uz to jābrauc ar prāmi. Nēringas rietumu piekrasti apskalo Baltijas jūra, bet austrumu – Kuršu joma. Pussalā ir ap 2700 iedzīvotāji.
Te ir vairākas populāras kūrortpilsētiņas – Nida, Preila Pervalka, Jodkrante. Visvairāk iecienīta ir Nida.
Vēsture. Bijusī Austrumprūsijas teritorija. Pilsētiņa cīnījusies ar plūstošajām smiltīm. Pāris vasaras prms II Pasaules kara te atputās Tomass Manns. Viesojies ģeogrāfs Aleksandrs Humbolts, Prūsijas karaliene Luīze un daudzi mākslinieki. 1991.gadā Nēringā nodibināja dabas parku. 2000.gadā pusssalu iekļāva UNESCO sarakstā. Pirms pāris gadiem te plosījās ļoti spēcīgs ugunsgrēks.
      Tomasa Manna muzejs. Mājiņu Nidā atjaunoja 90.gadu sakumā. 
      Vecā kroga kāpa. Augstākā Nēringas kāpa - 67,3 m augsta.
      Vējrāžu kolekcija, interesanta koka arhitektūra ar daudziem kokgriezumiem.
      Pārnidas kāpa.
      Saules pulkstenis.
      Brauciens ar kuģīti pa Kuršu līci un Nemunas deltu, kas izceļas ar neparastu dabas daudzveidību un ir īsta putnu paradīze.

Jodkrante. Etnogrāfisks zvejnieku ciematiņš. romenāde un kuršu rindu mājas.
Raganu kalns. Te ir Lietuvas koktēlnieku mākslas darbi, kalns apvīts teikām un leģendām.
Mirušais mežs. Baltijā lielākā pelēko gārņu un kormorānu ligzdošanas vieta. Nokaltušos priežu zaros te ligzdo ap 6500 putnu.
Pelēkā kāpa. Kādreizējais klejojošo smilšu tuksnesis.
Preila un Pervalka. Bijušie zvejniekciemi, kas pārtapuši smalkos atpūtnieku ciemos. 
Karvaiči. Viena no senākajām apmetnēm (1509.g.) Kuršu kāpā. Šo ciemu uzvarēja smiltis un baznīcā esot varēts iekļūt tikai caur zvanu torni.

Rusne. Vienīgā leišu pilsētiņa, kas atrodas uz salas. 
Miņģes zvejnieku etnogrāfiskais ciemats. Lietuvas Venēcija.
Šilute. Tā saitīta ar Imanuela Kanta vectētiņu un rakstnieku Hermani Zūdermani.

Saites.
Lietuva.
Kaļiņingradas apgabals.