Aliens

Īrija

Salu valsts Atlantijas okeānā uz rieteņiem no Britu salām.

Galvaspilsēta - Dublina.
Vienīgā valsts, kuras nacionālais simbols ir mūzikas instruments.

Vēsture.
Angļu iebrukums (XII gs.). Angļu iebrukumu Īrijā notika XII gs. un vēsturnieki to uzlūko kā Britu impērijas pirmsākumu.
Iebrukums Baltimorā 1631.g. Kaut kādi musulmaņu pirāti to veica.
Būdams britu premjers no 1783.-1801.gadam, Viljams Pits Jaunākais organizējis īru sacelšanās apspiešanu 1798.gadā un Īrijas autonomijas likvidēšanu 1801.gadā.
20 gadus notika Anglijas karš ar Franciju, un tas ietekmēja arī Īriju. Tās aristokrātijā, kas nu jau kādus 100 gadus bija pakļauta Anglijai, radās doma per iespējamu neatkarību no Anglijas. No otras puses, kara rezultātā cēlās graudu cenas, bet īru lauksaimniecība bija vienveidīgi orientēta. Zeme piederēja lielajiem zemes īpašniekiem, tā saucamajiem lendlordiem. Zemi apsaimniekoja nomnieki, bet pēc tam, kad vairāk tika pieprasīta graudkopība, to saimnieciskais stāvoklis pasliktinājās.
Napoleona karu laikā īru zemnieki nodibināja līgu, lai cīnītos pret zemes īpašniekiem. Visi šie notikumi noveda pie tā saucamā Lieldienu sacelšanās 1916.gadā.
Lielais kartupeļu bads (1845.-1851.g.). Galvenā lauksaimniecības kultūra tolaik Īrijā bija kartupelis, un tika iespēts pabarot pieaugošo iedzīvotāju skaitu. Tomēr kartupelis arī kļuva par nākamo dramatisko notikumu cēloni. kartupelim uz bruka miltrasas slimība, un zuda daļa ražas. Laikā no 1845. līdz 1851.gadam bads paņēma 1,5 miljonus īrijas iedzīvotāju (no kopējiem 8 miljoniem salas iedzīvotāju). Vēl miljons labākas dzīves meklējumos emigrēja uz Angliju un Ameriku. Lielbritānijas valdība sniedza palīdzību īru zemniekiem: organizēja sabiedriskos darbus par subsidētu naudu. Konservatīvā britu valdība iepirka graudus no ārzemēm, lai pamazinātos to cena tirgū un īri atkal varētu atļauties nopirkt sev pārtiku. Tomēr šī valdība krita, un tās vietā nākusī vigu valdība iepirkšanu vairs neveica, jo kļūdaini uzskatīja, ka tirgus pats visu sakārtos. Sekoja nākamie neražas gadi, un britu valdības neieinteresētības dēļ radās uzskats, ka tādejādi briti iznīcina īrus. Tas izraisīja sacelšanos arī Lielā bada laikā. 
Feniju sacelšanās (1867.g.). 1858.gadā tika nodibināta slepena organizācija "Īrijas revolucionārā brālība." Tās piekritēji feniji par mērķi stādīja cīņu pret angļu kolonizatoriem un neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu. 1867.gadā feniji sacēlās, bet viņu sacelšanās tika apspiesta.
Lieldienu sacelšanās (1916.g.). Feniešu kustība jeb Īru republikāņu brālība. Viņu ideāls bija vienota un neatkarīga Īrijas valsts. Tā visu laiku gatavoja sacelšanos, taču to XIX gs. 60.gados atklāja un tā nenotika. Pēc 1867.gada, kad notika pēdējā sacelšanās, 50 gadu iestājās klusums. Daudzi uz Ameriku emigrējušie īri bija piedalījušies Amerikas Pilsoņu karā. visu šo laiku īri (republikāņi?) vāca ieročus un gatavoja sacelšanos. Tā sākās 1916.gada 24.aprīlī, un to apspieda britu v aldība H.H.Eskvita vadībā nedēļas laikā (mazliet vairāk kā nedēļu, līdz maija sākumam).
Lai gan Lieldienu sacelšanās beidzās ar sagrāvi, tomēr pieauga kopējais īru atbalsts republikāņiem. Jau 1918.gada Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās īru republikāņi guva balsu vairākumu. Tomēr ne visi īri atbalstīja neatkarības centienus. Īrijas ziemeļos Olsteras provincē ļoti koncentrēti dzīvoja protestanti. Tur bija arī citas paražas, apspiestība nebija tik liela - turienieši uzskatīja, ka vajag palikt kopā ar Angliju. Rezultātā, Īrijai atgūstot neatkarību, Ziemeļīrija palika impērijas sastāvā.
Neatkarības pasludināšana (1919.g.). Beidzoties I Pasaules karam, kurā īri bija piedalījušies britu armijas sastāvā, īri pamatoti uzskatīja, ka būtu ko penījuši arī politiski. Tad 1919.gada janvārī 73 no Īrijas izvēlētie Lielbritānijas parlamenta deputāti aizgāja no tā un pasludināja, ka viņi ir autonoms Īrijas parlaments. 1919.gadā ievēlētie īru republikāņi atteicās piedalīties Lielbritānijas parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas neatkarību. Protams, ka Londonā Īrijas neatkarību negrasījās atzīt. 
Limerikas republika (1919.g.). Britu policija pēc īru parlamenta deputātu pasludinātās Īrijas neatkarības sāka neatkarības piekritēju arestus. To skaitā bija arī telefonistu arodbiedrības biedrs Roberts Birns. Īrijas Republikāņu armijas kaujinieki mēģināja Birnu policijai atņemt, taču apšaudes laikā viņš tika nogalināts. Viņa bēres īrijas dienvidu pilsētā Limerikā pārauga masu demonstrācijā. Varas iestādes paziņoja par īpašas kara zonas izveidošanu, lai novērstu nekārtību izplatīšanos. Tomēr tāds lēmums tikai eskalēja situāciju, jo Limerikā bija izvietoti daudzi rūpniecības uzņēmumi un daudzie strādnieki mitinājās piepilsētas ciemos apkārt pilsētai. Tā kā nu iekļuve pilsētā bija tikai ar caurlaidēm, daudzi strādnieki nevarēja nokļūt darbā.
Vairakas dienas pēc caurlaižu sistēmas ieviešanas Limerikas arodbiedrību padome pasludināja vispārēju streiku. Strādnieku galvenā prasība bija padomju republikas izveidošana. Interesanti, ka strādniekus atbalstīja arī viņu darba devēji - rūpnieki dikstāvju dēļ cieta lielus zaudējumus. Tāda padomju republika 1919.gada 15.aprīlī patiesi arī tika pasludināta - tā vēsturē iegājusi ar nosaukumu Limerikas padome (Limerick Soviet). Streiku komiteja ņēma savās rokās valdības funkcijas. Padomju vara izplatījās pār pilsētu un arī pār tās apkārtni, sāka drukāt savu naudu un sadalīt pārtiku. Vietējās avīzes aicināja uz vispārēju streiku visā Īrijā.
Limerikas padome eksistēja tikai divas nedēļas - līdz 27.aprīlim. Tā savu eksistenci neizbeidza represiju rezultātā. Angļu varas iestādes nolēma nepielietot militāru spēku, lai neeskalētu situāciju, un piedāvāja kompromisu - visu ierobežojumu atcelšanu apmaiņā pret streika pārtraukšanu. Limerikā visi saprata ka streiku visas Īrijas mērogā izraisīt neizdosies, jo viņu aicinājumu neatbalstīja citos Īrijas rajonos. Tādēļ tika pieņemts lemums par Limerikas padomes pašatlaišanos un streika izbeigšanu. Tā beidzās Īrijas Padomju republikas vēsture.
Neatkarības karš (1919.g.). Tad īru pagrīdnieki īstenoja teroru no 1919. līdz 1921.gadam pret britu varas iestādēm Īrijā. Tad Īrija ar Lielbritāniju noslēdza līgumu par palikšanu Lielbritānijas sastāvā kā domīnijai.
Pilsoņu karš (1919.g.).
1921.gadā piešķīra domīnijas statusu Īrijai, izņemot tā ziemeļu daļu - Olsteru.
Īrija kļuva pilnīgi neatkarīga tikai 1937.gadā.

Aplūkojamie objekti.
Dublina.
Dolmeņi.

Dinglas pussala. 

Gallarus Oratory. Ūdensnecaurlaidīga baznīca, kas celta bez javas pirms 1300 gadiem.
Killarausa kalns. Stāvot kaut kādi akmens apļi.

Kilmoras abatija. Kylemore Abbey. XIX gs. celta pils ezera un kalnu ieskāvumā, atrodas Golvejā. To cēlis kāds bagāts Londonas ārsts un uzdāvinājis savai sievai kā šķiršanās dāvanu. Tā stāv vietā, kur viņi pavadījuši savu medusmēnesi. 6 gadus vēlāk šī sieviete nomira un netālu no pils ir miniatūra katedrāle, ko vīrs uzcēlis viņas piemiņai. Tagad ēka ir benediktiešu klosteris.

Mohēras klintis. Stāvkrasts Īrijas rietumos, visvairāk apmklētais Īrijas dabas objekts. 200 m augsts. Rietumīrijas skaistums, Mohēras klintis, ik gadu piesaista miljoniem apmeklētāju. To augstākais punkts sasniedz teju 215 metru augstumu. Vieta, kur zeme satiekas ar jūru, pārsteidz ar apbrīnojamiem panorāmas skatiem un dažādām klinšu takām. Katrs var doties izbaudīt elpu aizraujošas ainavas un ļaut Atlantijas okeāna vējiem izvēdināt galvu. Labākais veids, kā iepazīt klintis - doties ekskursijās gida pavadībā un izpētīt gan takas, gan jūras putnus, kas ligzdo teritorijā. Tāpat vērts apmeklēt gleznaino Dūlinu – mazu, tradicionālu īru ciemu, kas atrodas netālu no klintīm. Tajā obligāti jānobauda pusdienas kādā no tradicionālajiem krodziņiem jeb pubs, kuros vienmēr valda jautrība un sagaida sirsnīgi cilvēki. 

Ņūgreindžas komplekss. Lielākais megalītiskais komplekss Īrijā.

Skelligas salas. Tās ir nelielas akmeņainas saliņas Atlantijas okeānā, netālu no Īrijas dienvidrietumu krasta. Lielāko no divām Skeligu (Skellig-Michael) salām, kur tika filmēta arī jaunākā Zvaigžņu karu filma "Star Wars: The Force Awakens" šobrīd ik dienu drīkst apmeklēt ne vairāk kā 180 cilvēku, turklāt no septembra līdz maijam ieeja (pareizāk sakot, piepeldēšana) ir slēgta. Vienkāršākais veids, kā apskatīt salu, ir organizētas ekskursijas, turklāt aktīvajā tūrisma sezonā tā var būt arī vienīgā iespēja.

Vairāki apļa un spirāles formas petroglifi, kas iekalti uz trim megalītiskiem akmeņiem neolīta kapu kamerā Lokrūvā (Loughcrew) Mītas grāfistē, Īrijā, iespējams, simboliski attēlo pilnu Saules aptumsumu, kas šajā reģionā notika 3340.gada 30.novembrī pirms mūsu ēras. Saules aptumsuma datums aprēķināts, izmantojot astronomijas programmu “The Digital Universe.” Tas, iespējams, ir senākais, lai arī ar simboliskām zīmēm fiksēts ziņojums par pagātnē notikušu Saules aptumsumu.

Karoumoras kapakmeņi. Mistiska/okulta vieta. 
Feju birzs. Iespējams, anomāla vieta, konkrētu vietu Aliens.lv nezina.
Knoutas apbedījumi. Saukti arī par "Īrijas Mirušo pilsētu." Megalītisks komplekss ar slaveno "Mēness karti."
Ekosa un Dundalaka. Divas Īrijas pilis, kurās konstatēti augstas temperatūras izraisīti sakusumi.
Milžu ceļš. Dabiskas bazalta prizmas.
Carrick-a-Rede trošu tilts.
Bushmill. Senākā viskija darītava Īrijā, kas joprojām darbojas.
Donegla. Vecpilsēta.
Konemāras Valsts dabas parks. Ikoniskas Īrijas ainavas. Konemāras gleznainais ceļš.
Golveja.
Burenas pussala. Kalķakmens klinšu ainavas.
Ennis. Krāsaina pilsētiņa.
Kerijas gredzens. Viens no Atlantijas piekrastes skaistākajiem ceļiem.
Iverigh pussala. Viena no Īrijas neskartākajām dabas ainavām.
Rossbeigh pludmale.
Mollš Gap.
Torca ūdneskritums. Torc.
Viklova kalni un ezeri. Gleznaini.
Glendalough abatija. Viduslaiku drupas.

Baljifina muiža. Ballyfin. Grezno Īrijas Regency laika muižu Laoisas grāfistē ieskauj 248 zaļojoši hektāri, kas atrodas tikai nedaudz vairāk kā stundas brauciena attālumā no Dublinas. Krāšņie saloni un 20 guļamistabas ir greznas, piesātinātas ar īru mākslas darbiem, senlietām no visas pasaules un greznām drapērijām. Lai labāk sajustu aizgājušā laika šarmu, vakariņas viesi aicināti baudīt atbilstošos kostīmos, kas šai vietai piešķir īpašu kolorītu. Iecienīti šeit ir arī vīna degustācijas vakari, kuros vīnziņa vadībā no Baljifinas pagrabiem ikviens var izvēlēties sev iemīļotāko vīnu. Turklāt plašā muižas teritorija un dārzi ir lieliski piemēroti pastaigām, loka šaušanai, izjādēm ar zirgiem un makšķerēšanai vai laivošanai muižas ezerā.

Īrijas ezeru briesmoņi. Tādi ir piefiksēti Nifa ezerā, Nakora ezerā, Maka ezerā, Rī ezerā (pazīstamākais Īrijā), Maskas ezerā, Klivas ezerā, Daba ezerā, Glenlokas ezerā, Brena ezerā, Breja ezerā. 

Saites.
Īri.