Čeļabinskas apgabals
- Detaļas
- Publicēts 07 Jūnijs 2017
- Autors Redaktors
Apgabals Krievijas Urālos.
Platība - 87 900 kvkm.
Iedzīvotāji - 3 382 000 (1976.g.). Krievi 81% (1971.g.), tatāri, baškīri, ukraiņi, vācieši, mordvieši, baltkrievi.
Administratīvais centrs - Čeļabinska.
Lielākās pilsētas - Čeļabinska, Magņitogorska, Zlatousta, Kopeiska, Miasa.
Ģeogrāfija. Čeļabinskas apgabala rieteņu daļā Vidusurālu un Dienvidurālu grēdas (augstums līdz 1406 m).
DA - Aizurālu plato.
Dienvidos - Rietumsibīrijas līdzenums.
Vēsture. Apgabals dibināts 1934.gada 17.janvārī.
Ģeoloģija. Izrakteņi - dzelzs (Magņitogorskas, Bakalas raj.), niķeļaa, vaara, cinka rūdas, akmeņogles (Čeļabinskas bas.), zelts, grafīts, magnezīts, talks, ugunsizturīgu materiālu un cementa rūpniecības izejvielas.
Klimats. Krasi kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī no -16 līdz-18oC; jūlijā 17-19oC.
Nokrišņi 300-500 mm/gadā (kalnos 400-600 mm/gadā).
Daba. Veģetācijas periods līdz 168 dienām.
Līdzenumos mežastepe un stepe, melnzeme. Kalnos pelēkās meža, kalnu pļavas un tundras augsnes.
Meži sastāda ap 25% apgabala teritorijas - priedes, baltegles, egles, lapegles, bērzi, liepas, ozoli.
Stepes rajoni apgabala dienvidu daļā iekultivēti.
Ilmeņa rezervāts, Kisegačas un Troickas rezervāti.
Hidroloģija. Volgas (Aja, Jurjuzaņa, Sima, Ufa), Urālas un Obas (Miasa) baseina upes.
Ap 3170 ezeru (Irtjašs, Uviļdi), arī sāļezeri (līdzenumos); ūdenskrātuves (Argazi, Verhņeuraļskas).
Aplūkojamie objekti.
Čebarkulas ezers. Tā ūdens esot kļuvis dziedniecisks, izārstē no artrīta u.c. Laikam tas noticis pēc kaut kāda meteorīta nokrišanas.
Miroņu kalns. (Гора мертвецов). Leģendāra vieta, ar cilvēkam kaitīgu enerģētiku.
Arkaīma. Sena indoeiropiešu pilsēta.
Tamerlana mauzolejs. (Башня Тамерлана, Мавзолей "Кесене") Neparasta vieta, kas, iespējams, saistīta ar cilvēku darbību senatnē.
Sikijazas alas. (Пещеры Сикиязские, Сикияз-Тамакский пещерный комплекс).
Mjasas anomālija. (Миасская аномалия) Mēdz raisīties baiļu lēkmes.
Saites.
Čeļabinska.
Krievija.
