Aliens

Baltijas jūra

Lāānemeri - igauņu val.
Baltijos jūra - leišu val.
Ostsee - vācu val.
O/sterso/ - dāņu val.
Ōstersjōn - zviedru val.
Morze Baltyckie - poļu val.
Baltijskoje more - krievu val.

Vidus jūra, Atlantijas okeāna iekšējā jūra, kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā.

Raksturlielumi. Platība - 386 000 km2.
Tilpums - 22 000 km3.
Vidējais dziļums - 57 m.
Lielākais dziļums - 459 m (Landsortsjupets jeb Landsortas ieplaka).

Ģeogrāfija. Ar Ziemeļjūru to savieno samērā seklie Dānijas šaurumi - Ēresunns, Lielais un Mazais Belts, Kategats, Skageraks, kā arī Ķīles kanāls.
Līči - Botnijas, Somu, Rīgas, Kuršu joma, Gdaņskas un Ščecinas.
Salas - Gotlande, Bornholma, Sāmsala, Muhu, Hījuma, Ēlande, Rīgene, kā arī Vāsas, Ālandu u.c. salas.
Sāmsalu no Kurzemes atdala Irbes jūras šaurums.
Baltijas jūrā ietek - Ņeva, Narva, Gauja, Daugava, Lielupe, Venta, Nemuna, Visla, Odra, Dāla, Lūle.

Baltijas jūras izveidošanās. Felicianovas starpleduslaikmetā Latvijā pirms 100-75 tūkstošiem gadu Baltijas jūras ieplakā šajā laikā bija izveidojusies Portlandes (Mgas) jūra.
Ledāja kušana visdrīzāk tas notika kā salveida deglaciācija: gan Latvijā, gan Lietuvā kopējā ledāja masīvā izkusa atsevišķas vietas augstienēs. Latvijas centrālā daļa un Austrumlatvijas augstieņu iekšējas daļas varēja atbrīvoties no ledāja jau pirms 18500 gadiem, nedaudz vēlāk – Latgales un Augšzemes augstienes. Un tad atkal ledājs uzbruka. Tas notika pirms 15000-14600 gadiem. Pēc siltāka perioda – jaunā ledāja stabilizācija pirms 14000-13800 gadiem. Tā ir tā saucama ledāja malas Gulbenes stadija.

    Baltijas ledus ezers. Ledājam atkāpjoties, ieplakās sāka tecēt upes, veidoties ezeri, sākas arī Baltijas jūras veidošanās process – sākumā no dažiem maziem ezeriņiem, kas ar laiku izveidoja Baltijas ledus ezeru. Arheologi konstatēja, ka netālu no Salaspils pie Laukskolas bija senākā akmens laikmeta apmetne Latvijas teritorijā. Šeit Daugava ietecēja Baltijas ledus ezerā.
    Joldijas jūra. Nākamais jūras attīstības etaps pēc Baltijas ledus ezera.
    Ancilus ezers. Tad atkal ezers. Nosaukums pēc moluska Ancylus fluviatilis.
    Litorīnas jūra. Silta, jo iestājās vissiltākais pēcleduslaikmetā atlantiskais klimatiskais periods. Nosaukums pēc gliemenes Littorina litorea.
    Mia jūra. Un tikai pirms 4000 gadiem Baltijas jūra izveidojās tāda, kādu mēs to zinām. Baltijas jūra dažreiz tiek saukta par Mia jūras stadiju pēc smilšu gliemenes Mya arenaria, kura ieviesās Pēclitorīnas jūrā, ko mēs saucam par Baltijas jūru.
Jūras veidošanas stadijas parādītās Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā „Latviešu etnoģenēze."

Vēsture. Baltijas jūra par Dzintara jūru tiek dēvēta jau seno grieķu rakstos.
IX-XII gs. Baltijas jūrā sākās Ceļš no varjagiem uz grieķiem, kas savienoja Skandināviju ar Bizantiju.
1738.gadā krievu kartogrāfs F.Soimonovs izdeva Baltijas jūras atlantu.
XVIII gs. pētījumus veica un sastādīja lociju A.Nagajevs, dziļūdens mērījumus izdarīja S.Makarovs.
Krievu-zviedru kara laikā (1808.-1809.g.). 1808.gadā Krievija sāka karu pret Zviedriju, tādejādi jūrās tai nācās karot ar zviedru sabiedroto - Angliju, lai arī ne pārāk aktīvi. Pašus lielākos zaudējumus 1808.gadā krievi cieta tieši Baltijas jūrā. Vairākās sadursmēs angļi nogremdēja līnijkuģi "Vsevolods" un 3 lielgaballaivas. 1809.gadā pēc kaujas ar angļu fregati tika zaudēts kuteris "Pieredze" (Опыт). Tai pat 1809.gadā tika noslēgts miers ar Zviedriju un karadarbība Baltijas jūrā beidzās.
II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). 1941.gada 24.augustā vācu aviācijas uzlidojumā dzīvību zaudēja "vairāki simti" vēlāk nogrimušā tvaikoņa Eestirand pasažieri un apkalpes locekļi.
Kopš 1945.gada plašus mērījumus veica PSRS Valsts okeanogrāfijas institūta Ļeņingradas (Pēterpils) nodaļa un citi Baltijas jūra pētniecības institūti.
1994.gadā naktī no 27. uz 28.septembri Baltijas jur;a ceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrima igauņu prāmis "Estonia." Tā ir lielākā kuģu katastrofa Igaunijas vēsturē, un otra upuru skaita ziņā lielākā kāda Eiropas kuģa katastrofa miera apstākļos pēc "Titānika," kā arī upuru skaita ziņā lielākā kuģa bojāeja Baltijas jūrā. 
Baltijas jūrai piegulošās valstis veic pasākumus pret jūras piesārņošanu.

Ģeoloģija. Ziemeļu un rieteņu krasti klinšaini, daudz līču, ielīču, šēru.
Austreņu piekraste smilšaina, daudz sēkļu, krastos kāpu grēdas. Smilšu strēles atdala no jūras lielākus līčus - Kuršu jomu, Vislas līci u.c.
Samērā sekla šelfa josla (dziļums 40-100 m), gultnei raksturīgas dziļuma maiņas; ir dziļas ieplakas (Bornholmas - 96 m, Sedrakvarkena - 244 m, Gotlandes - 249 m, Landsortsjupets - 459 m), starp kurām ir vairāki pacēlumi un sliekšņi.

Klimats. Jūra ietekmē tai pieguļošās sauszemes klimatu: vasara ir vēsāka, bet ziema siltāka nekā kontinentā, piemēram, Latvijā Baltijas jūras piekratē ziema ilgst ap 100 dienu, bet valsts rieteņu daļā - ap 150 dienu.
Baltijas jūras klimats dienvidos un ziemeļos ir atšķirīgs, piemēram, vidējā gaisa temperatūra dienvidos janvārī ir -1,1oC, jūlijā 17,5oC. Botnijas līča ziemeļos janvārī -10,3oC, jūlijā 15,6oC.
Nokrišņi ap 500 mm gadā ziemeļos, līdz 600 mm gadā dienvidos.
Miglas dienas ziemeļos - 22, dienvidos un centrālajā daļā - 59 gadā.
Maksimālā ūdens temperatūra virsējos slāņos jūlijā ir 20oC dienvidos, 9-13oC Botnijas līcī. Ziemā temperatūra līčos ir ap 0oC, jūras atklātajā daļā 1-3oC. Dziļumā ziemā un vasarā 4-5oC.

Hidroloģija. Ūdens sāļumu ietekmē gan lielā saldūdens pieplūde (vidēji 472 km3 gadā), gan okeāna ūdens ieplūde pa Dānijas šaurumiem. Saldūdens kā virsmas notece noplūst uz Ziemeļjūru, bet sāļais ūdens pa dibenu kā dziļuma straaume ieplūst Baltijas jūrā.
Sāļums pie gultnes ir 16%o dienvidos, 8%o ziemeļos. Virspusē 11-6%o. Somu līcī tikai 2-3%o.
Baltijas jūrā pārsvarā DR virziena vētras, visbiežāk rudeņos vidēji 5-6 reizes mēnesī. 8-9 balles stiprā vētrā viļņu augstum ap 8 m. 10 baļļu un stiprākās vētrās pat vairāk kā 10 m.
Ūdenslīmeņa svārstības vējuzplūdos sasniedz +1,5 m, atplūdos -1 m atzīmi. Līčos uzplūdi sasniedz 2,5-3 m augstumu.
Neregulāras, vietām pusdiennakts, vietām diennakts plūdmaiņas ap 10 cm.
Straume Baltijas jūrā parasti neliela: 5-20 cm/s, galvenokārt cikloniska. Vētras laikā straume var mainīt virzienu un ātrumu: pie krastiem 80 cm/s, atklātā jūrā 30 cm/s.
Bargā ziemā gandrīz visa jūra klāta ar ledu, maigā ziemā ledus parādās tikai līčos. Ledus sega Botnijas līcī vidēji 200 dienu, Somu līcī - 170 dienu, Rīgas līcī 60-80 dirnu, Baltijas jūras centrālās daļas piekrastē 30-40 dienas, dienvidu daļā 10-20 dienas, Dānijas šaurumos 16-45 dienas.

Daba. Zvejo reņģes, salakas, brētliņas (vietējā pasuga Sprattus sprattus balticus), mencas, plekstes, lučus. Piekrastē un upju grīvās arī lašus, zušus, nēģus.
Mīt divas roņu pasugas - pelēkais un pogainais ronis, kuru populācijas pēdējos 30 gados atkal palielinās.
Baltijas jūrā visvairāk brūnaļģu ir 2-8 m dziļumā.
Baltijas jūrā aug aļģes - Phyllophora brodiaei (arī Rīgas līcī), Phyllophora membranifolia, Phyllophora crispa.

Ekoloģija. Baltijas jūra tiek uzskatīta par vienu no piesārņotākajām pasaules jūrām.

Kuģu vraki. 2016.gadā Latvijā tika pieņemti MK noteikumi Nr.1171, kas būtiski ierobežoja niršanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Niršana 4 objektos tika aizliegta vispār, bet, lai nirtu vēl 22 objektos, daiveriem jāiegādājas licence, kas maksā 30 eiras mēnesī.
Krasta apsardzes 2021.gada 15.jūnija vēstule bez jebkādas juridiskas argumentācijas aizliedza nirt pie nogrimušā vācu kreisera Bremen un to pavadošā kuģa V-191. Šie divi ir ārkārtīgi interesanti daivinga objekti. Pamatojums tāds, ka tajos atrastas sprāgstvielas.
Tāpat Baltijas jūrā atrodas igauņu prāmja Estonia vraks, kas nogrima 1991.gadā joprojām nenoskaidrotos apstākļos. Pie tā ir aizliegts nirt vispār un tāds juridiski aizsargāts vraks nav nekur citur pasaulē.

Raksti.
Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiskā vērtība?

Saites.
Atlantijas okeāns.
Baltijas jūras anomālija.