Aliens

Gotlande, Gotlandes sala

Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā.

Platība 2960 km². 
Samērā jauna, radusies jau pēc leduslaikmeta. 

Vēsture. Kādreiz apdzīvojusi gūtu tautiņa.
Vērtīgs Gotlandes viduslaiku vēstures avots ir tā saucamā "Gūtu sāga." Tā ir uzticams vēstures avots kā par kristīgās ticības ieviešanos Gotlandē un bīskapu prasībām, tā arī par gūtu pakļaušanos sveņņu ķēniņam, saistoties ar to noteikumos par gūtu nodevām un piedalīšanos sveņņu karagājienos. Interesantākais tomēr ir GS stāsts par gūtu izceļošanu, kas devis ierosmi zviedru valodnieku, vēsturnieku un arheologu apcerējumiem par un pret izceļošanas stāstu kā konstrukciju, kas nebalstās ne gūtu tradīcijā, ne vēsturiskās realitātēs. 
Vēl ap 1120.gadu t.s. Florences dokumentā, uzskaitot Gallijas, Spānijas, Polijas un ziemeļzemju Romas katoļu baznīcas provinces, gūtu zeme – Gūtlande, kuru XIII gadsimtā vācu tirgotāji sāka saukt par Gotlandi, ir saukta par Guthlandia.
Sākotnēji starp skandināviem un vāciešiem veidojās naidīgas attiecības, bet 1161.gadā tika noslēgts savstarpējs līgums, ar kuru gotlandiešiem vācu teritorijās tika piešķirtas tādas pašas tiesības, kā vāciešiem Gotlandē. Samērā īsā laikā Lībeka kļuva par galveno noteicēju Baltijas jūras reģiona tirdzniecībā jo vācu tirgotāji guva vadošo ietekmi Gotlandes salā dibinātajā tirdzniecības pilsētā Visbijā, kas bija nozīmīgs atbalsta punkts Ziemeļeiropas tirdznieciskajos sakaros ar Baltijas zemēm un Krievzemi.
2010.gada 18.aprīlī jūras šaurumā starp Gotlandi un Faras salu, Livonijas Indriķa hronikā apzīmētu kā “Zundu,” notika jūras kauja starp krustnešiem, kas kuģos no Rīgas atgriezās Vācijā, un kuršu sirotāju floti, kurā kurši guva uzvaru. Iepriekš tika uzskatīts, ka šī kauja notikusi Irves jūras šaurumā.
Viduslaikos liels tirdzniecības un arī pirātisma centrs.
1233.gadā salā ieradās franciskāņi un Visbijā iekārtoja klosteri.
Zviedru-dāņu kara (1643.-1645.g.) rezultātā un saskaņā ar 1645.gada 13.augustā noslēgto Bremsebrū mieru Gotlandi ieguva Zviedrija. 
II Pasaules kara laikā Gotlandē ieradās latviešu bēgļi. Pirmie salā nonāca jau 1943.gadā, bet plašāka bēgļu kustība sākās 1944.gada rudenī un turpinājās līdz pat Vācijas karaspēka kapitulācijai Kurzemē 1945.gada 8.maijā. Braucieni bija bīstami, sarežģīti un tika veikti tam nepiemērotās laivās. „Laivu akcijas” laikā uz Zviedriju pārvesti vairāk nekā 4500 bēgļi. Šo traģisko notikumu atcerei 2000.gada augustā Jūrkalnē(Latvija) uzstādīta piemiņas zīme „Cerību bura” (Ģ.Burvis).

Aplūkojamie objekti.
Visbija. Salas administratīvais centrs. Sena viduslaiku vecpilsēta.

Slite. Ostas pilsētiņa salas austreņu krastā. Tās ostā apskatāma memoriāla baltiešu bēgļu laiva. Tieši šai ostā piestāja latviešu bēgļu laivas II Pasaules kara izskaņā.

Bunges Brīvdabas muzejs.
Tora kalns. Augstākā vieta Gotlandē.
Šonhemas rūnakmens. Tajā minēts Ventas vārds Uitau. 

Faras sala. Salas piekrastē aplūkojami dīvainu klinšu - raukaru - lauki. Pati sala klāta ar ložņājošu kadiķu džungļiem.
Gothemas baznīca.
Larbro baznīca.
Tjelvara kaps. Tipiska skandināvu vikingu apbedījuma vieta "akmens laivas" formā.
Torsburgas cietoksnis un plakankalne.
Hoburgas zemesrags. Salas dienvidos ar stāvām klinšu sienām un raukaru - "Hoburgas trollis."
Hogklints jūras stāvkrasts.

Saites.
Zviedrija.
Gūti.