Apenīnu pussala
- Detaļas
- Publicēts 25 Oktobris 2016
- Autors Redaktors
Penisola Appennina.
Liela Itālijai piederoša pussala Dienvideiropā, Vidusjūrā.
Raksturlielumi. Platība - 149 000 km2.
Garums ~ 1100 km.
Platums: 130-300 km.
Lielākās pilsētas - Itālijas galvaspilsēta Roma, Neapole, Taranta, Bari, Florence.
Ģeogrāfija. Dienvidos Kalabrijas un Salentīnas pussala, austreņos - Gargānas pussala. Ziemeļos robežojas ar Padānas līdzenumu.
Rieteņos to apskalo Tirēnu un Ligūrijas jūra, austreņos - Adrijas jūra, dienvidos - Jonijas jūra.
Krasta līnija maz izrobota.
Reljefs pārsvarā kalnains, paugurains, saposmots. Pussalas lielāko daļu aizņem Apenīnu kalni - augstākā virsotne Korno kalns (2914 m). Zemestrīču un vulkāniskās darbības rajons.
Vēsture. Sencilvēku atradumi (nav nendertālieši) Kaprano datēti ar 385-430 tūkstošiem gadu.
Izrakteņi. Nafta, dabasgāze, brūnogles, dzīvsudrabs, rūda, pirīts, boksīti, marmors, granīts, vulkāniskais tufs, kaļķakmens.
Klimats. Subtropu.
Vidējā temperatūra janvārī 1-2oC ziemeļos, 11oC dienvidos; jūlijā 24-28oC.
Nokrišņi līdz 3000 mm gadā (rieteņos).
Hidroloģija. Upes - Tibra, Arno.
Daudz karsta un vulkāniskās izcelsmes ezeri - Trazimēns, Bolsēnas un Bračānas ezers.
Daba. Vidusjūras tipa veģetācija.
Apenīnu pussalā atrodas galvenie Itālijas lauksaimniecības rajoni - Apūlija un Abruci.
