Albānija, valsts
- Detaļas
- Publicēts 26 Aprīlis 2015
- Autors Redaktors
Pašnosaukums - "Ērgļa valsts" (Škipērija).
Galvaspilsēta - Tirāna.
Iedzīvotāji - albāņi.
Reliģija - 60% sevi uzskata par musulmaņiem.
Vēsture. 1820.-1822.gadu karā starp Albānijas valdnieka Alipašā un turku sultāna spēkiem Marks Bocaris sekmīgi vadījis grieķu kalniešu vienību.
XIX gs. intelektuāļi, kas bija nacionālās atdzimšanas priekšgalā, reliģiskās identitātes vietā uzsvēra nacionālo. Tie par nacionālo varoni pasludināja Skanderbergu, kurš vadīja secelšanos pret osmāņu turkiem XV gs.
II Pasaules karā (1939.-1945.g.). Albānija bija vienīgā valsts Eiropā, kas atbrībojās no okupācijas (itāļu) bez Sabiedroto palīdzības.
1961.gadā Albānija pārstāja piedalīties Varšavas līguma blokā, tā faktiski uzstājās pret PSRS politiku.
Aplūkojamie objekti.
Tirāna.
Duresa. Lielākā uzreiz aiz Tirānas. Adrijas jūras krastā. Iecienīts kūrorts, smilšu pludmale.
Romiešu amfiteātris. Daļēji atrakts. Esot senāks kā Romā. Bizantijas periodā tas tika pārbūvēts par baznīcu, tādēļ ir tā laika gleznojumi.
Kruja. Bijusī Albānijas galvaspilsēta. Tā tikusi nopostīta un jaunais valdnieks uzcēla jaunu – Tirānu. Mazas līkumotas un bruģētas ieliņas. Romantiska kalnu pilsētiņa ar lielisku panorāmu uz apkārtni. Svētvieta, etnogrāfiskais muzejs.
Albānijas dienvidu rivjēra. Tajā pareizticīgo ciemi - Dhermi, Kvepara, Borch, Himara.
Butrinta. Viens no izcilākajiem antīkā laika VII gs.pmē. arheoloģiskajiem kompleksiem Albānijas teritorijā, UNESCO sarakstā.
Saranda. Piejūras kūrorts ar skatu uz Grieķijas Korfu salu.
Zilā acs. 50 m dziļš dabīgs kalnu avots.
Džirokastra. UNESCO. 1000 pakāpienu pilsēta. Otomaņu laikā celtā vecpilsēta.
Berata. Tūkstoš logu pilsēta no osmaņu turku laikiem, UNESCO sarakstā.
Vlora. Pirmā oficiālā Albānijas galvaspilsēta.
Korabrun pussala.
Sazana. Lielākā Albānijas sala.
Tradicionāli pareizticīgo ciemi Albānijas dienvidos - Dhermi, Qepara, Borch, Himara, Butrinta (visi UNESCO).
Valbonas ieleja. Ziemeļu Albānijas visskaistākā teritorija. Tuvākā pilsēta ir Škodra - Rozafas pils.
Škodras ezers. Lielākais Dienvideiropā.
Eļbasāni. Elbasani. Pilsēta Albānijas vidusdaļā, Škumbini krastā. Iedz. - 53 300 (1975.g.). Dibināta XV gs.
Daļēji saglabājies viduslaiku cietokšņa mūris ar torņiem.
XV-XVII gs. mošejas.
Ļidža. Piepilsēta, kūrorts.
Saites.
Albāņi.
