Aliens

Alepa, Haleba

Pilsēta Sīrijas ziemeļos, Halebas muhafazas administratīvais centrs, lielākais valsts rūpniecības centrs.
Senatnē saukta arī par Beroiju, Halabu, Halpu.

Iedzīvotāji - 425 500 (1972.g.).

Vēsture. Pilsētu uzskata par vienu no visvecākajām apdzīvotajām vietām uz pasaules.
Pirmās ziņas par Alepu nāk no XX gs.pmē., kad pilsēta bija Jamhadas valsts centrs, tai bija pakļauta bijusī varenā Ebla.
XVII gs.pmē. beigās Alepu iekaroja heti.
Ap 1650.g.pmē. vai XVI gs.pmē. beigās pilsēta iekļāvās Mitānijas valstī.
XIV-XIII gs.pmē. pilsēta atkal nonāca hetu varā.
Pēc Hetu valsts sabrukuma ap 1200.g.pmē. Alepa kļuva par nelielas tāda pat nosaukuma valsts centru. 
Ap 750.g.pmē. Alepa noslēdza līgumu ar Asīriju.
Vēlāk bija Ahemenīdu, Seleikīdu valstu sastāvā.
64.g.pmē. nonāca Romas impērijas, pēc tam Bizantijas valdīšanā.
636.gadā ieņēma arābi.
X gs. 40.-60.gados Seifa ad Daūla Hamdanīda valdījumu centrs.
Pēc tam kļuva par Bizantijas un fatimīdu cīņas objektu. Bizantieši mēģināja atkarot arābiem Sīriju un 995.gadā ieņēma Alepu.
1004.gadā bizantiešus arābi no Alepas padzina.
Laikā no 1023.-1079.gadam bija Mirdasīdu dinastijas varā.
No 1079.-1129.gadam bija seldžuku Sīrijas sastāvā.
No 1129.-1183.gadam bija Zengīdu valstī, ap 1144.gadu te valdīja seldžuku valdnieks Zengs.
No Alepas valdīja Nuredins, kurš mira neskaidros apstākļos Saladina izvirzīšanās laikā. Alepā turpināja valdīt Nuradina 12 gadu vecais dēls Al Salihs, kura atbalstīšanu un apsardzi uzņēmās templieši. Divas reizes Saladins ar karaspēku ieradās pie Alepas to ieņemt. Un abas reizes pret viņu uzstājās noalgotie asasini, kuru dēļ Saladins no Alepas tomēr atkāpās - viņš septiņus gadus vairs nerādījās pie Alepas sienām.
No 1183.-1260.gadam bija Ēģiptes ajubīdu varā.
XII-XIII gs. bija pilsētas tirdzniecības, amatniecības un kultūras dzīves uzplaukuma laiks, taču 1260.gadā to ieņēma mongoļu Hulaghana karaspēks.
Pēc mongoļu padzīšanas bija Ēģiptes mameluku valsts sastāvā.
1516.gadā ieņēma otomaņu turki, bija tāda pat nosaukuma pašalika administratīvais centrs. Alepa bija otrā lielākā pilsēta Osmaņu impērijā (pēc Stambulas).
1822.gadā izpostīja zemestrīce.
XIX gs. pēdējā ceturksnī norisinājās pilsētas ekonomiskā augšupeja, sabiedriskās un kultūras dzīves aktivizēšanās.
Franču valdīšanas laikā Sīrijā XX gs. 20.-40.gados pilsēta kļuva par vienu no nacionālās atbrīvošanās centriem.
Sīrijas pilsoņu kara laikā (2011.-patlaban). Niknas kauja pilsētā un tās apkārtnē notika Sīrijas pilsoņu kara laikā. Ilgu laiku Alepas rieteņu Šeiha Masuda rajons bija kurdu kontrolē. 2016.gada sākumā Asada armija ar krievu, irāņu un Hisballahu palīdzību sāka sturmēt pilsētas austreņu daļu, kurā bija nostiprinājušies dumpinieki.
Asadītu un to sabiedroto spēki uz neilgu laiku realizēja Alepas austreņu daļas aplenkumu, pārgriežot tā saukto Kastello ceļu - vienīgo nemiernieku apgādes artēriju Alepai. 6.augustā nemiernieki paziņoja, ka beidzot pārrauts asadītu/irāņ/hisbollu/krievu veiktais Alepas austrumdaļas aplenkums, ieņemot artilērijas skolu un GKS bāzi Alepas DR, nogalināts sīriešu ģenerālis un augsta ranga hisballahu komandieris. Tomēr asadīti drīz atguvās un ar krievu aviācijas masīvu pilsētas bombardēšanu to tomēr ieņēma. Kara gaitā vairums pilsētas rajonu tika ārkātīgi izpostīti.
Pēc tam situācija jūtami nemainījās līdz 2020.gada februārim, kad irāņu un krievu atbalstītie asadīti izvērsa uzbrukumu Idlibas provincē, pie viena atvirzot fronti no Alepas rieteņu nomalēm un ieņemot arī autoceļu Damaska-Alepa. Tas ļāva normalizēt dzīvi pilsētā un atsāka darbību arī Alepas lidosta.

Aplūkojamie objekti.
Citadele. Tā te stāv vismaz kopš III gadu tūkstoša pmē. XIII gs daļēji pārbūvēta. Prms 200 gadiem pārcieta spēcīgu zemestrīci. Atrodas kalnā 50 m augstumā virs pārējās plsētas. Apjozta ar aizsarggrāvi. Moku kambari, valdnieka troņa zāle, vecā mošeja un sens brīvdabas teātris.  

Lielā mošeja.
Al Firdausa medrese. 1235.g.
Mauzoleji.
Pilsētas vārti.
Arheoloģijas muzejs.

Saites.
Sīrija.