Aliens

Ziemeļamerikas dzelzs kausējamās krāsnis

Tā kā aizvēsturiskajās apmetnēs Ziemeļamerikas kontinentā ir uziets pietiekami daudz eiropeīdu skeletu, nākamais jautājums ir, vai baltie cilvēki atstāja kādas celtnes vai struktūras? Varam atbildēt apstiprinoši. Kaut arī šīs struktūras bija sen zināmas, ziņas par to eksistenci politisku ieganstu dēļ tika noklusētas.

Mistēriju pakalns - Amerikas Stounhendža. Visdramatiskākās agrīnās struktūras Ziemeļamerikas kontinentā atrastas vietā, kas tiek saukta par Mistēriju pakalnu (Mystery Hill), kas atrodas netālu no Salemas pilsētas, mūsdienu Ņūhempšīras pavalstī. 30 akru lielā megalītu vieta ir identiska līdzīgiem atradumiem Rietumeiropā un ir viena vecumā ar tiem - bija pieejama cilvēkiem kopš 1959.gada. Tajā pašā laikā mājokļi Amerikas Stounhendžas vietā ir uzrādījuši artefaktus no vissenākā laika perioda, visnozīmīgākie atradumi šajā vietā ir ķeltu (indoeiropiešu) gravējumi uz akmens; ķeltu saules simbols (datēts ap 2000.g.pmē.).
Papildus šim būvēm, daudzas vietās Ziemeļamerikā ir uziets liels daudzums dzelzs izstrādājumu. Dzelzs izstrādājumi bija neatbilstoši amerindiāņiem. 9000 gadu vecas vai pat vecākas balto cilvēku skeletu atliekas un šīs būves ir spēcīgs pierādījums tam, ka baltie cilvēki dzīvoja Ziemeļamerikā pirms indiāņu ierašanās.

Dzelzs izstrādājumu atradumu vietas Amerikā. Arheologi un vēsturnieki ir vienprātīgi uzskatā, ka sarkanādainajiem indiāņiem nebija pazīstamas dzelzs kausēšanas un lējumu tehnoloģijas vai prasmes - vēl lielā skaitā Ziemeļamerikas rajonos uzietas indoeiropiešu konstrukcijas dzelzs kausēšanas krāsnis, kuras ir līdzīgas tikai Eiropā uzietajām kausēšanas krāsnīm. Prasme iegūt dzelzi bija milzu progress, kuru attīstīja indoeiropieši.
Visievērojamākā no šim dzelzs kausēšanas krāsnīm ir uzieta Egļu pakalnā (Spruce Hill), plakana kalna virsotnē Scioto ielejas dienvidos, Centrālajā Ohaijo. Sabrukušas apkārtējā forta sienas un citas būves - aptuveni 200 000 t akmens šķēļu - ir vēl aizvien aplūkojamas šajā vietā, kuru 1948.gadā pirmoreiz pilnībā izpētīja
Ārlingtona Malerija (Arlington Mallery) un sīki aprakstīja savā grāmatā The Rediscovery of Lost America (E.P.Dutton, New York, 1979). Malerija atklāja vēl citas 14 dzelzs ieguves vietas Briežu upītes ielejā (Deer Creek Valley), aptuveni desmit jūdzes no Egļu pakalna, kas bija neatbilstošas amerindiāņiem.
Lai arī kas būtu taisījis dzelzs kausēšanas krāsnis, zīmīgs ir fakts, ka tās ir identiskas Eiropā uzietajām. Vai aizvēsturē indoeiropieši spējuši burāt pāri Atlantijas okeānam, kas šķir Ziemeļameriku no Eiropas?

Anasazi mistērija: vai viņi arī bija baltie cilvēki? Vairāk nekā gadsimtu klinšu mājokļu drupu noslēpums Nevadas pavalstī ir mulsinājis arheologus un vēsturniekus. Kvadrātveida akmens struktūras bija nepiederošas amerindiāņiem un vietējās indiāņu leģendas vēstīja, ka celtnes bija cēluši noslēpumaini cilvēki, saukti par anasaziem, kas šajā rajonā dzīvoja pirms amerindiāņiem.
Jau esejā Pirmie amerikāņi minētās skeletu liecības pierāda balto cilvēku eksistenci pirms amerindiāņiem. Šīs celtnes, kuras rāda tūristiem kā indiāņu radītas, patiesībā varētu būt balto cilvēku radītas. Vienīgi nosakot apkārtējos apbedījumos apbedīto seno cilvēku piederību kādai rasei būs iespējams sniegt atbildi šajā strīdā.
Nevadā atrodas simtiem struktūru no līdzīgām ASV DR daļā. Tās visas ir piedēvētas amerindiāņiem. Jautājums tikai, ja indiāņi patiešām ir uzcēluši šīs celtnes, tad kāpēc viņi dzīvoja bizonu ādas teltīs, kad eiropieši XVI gs. kolonizēja viņu zemi?