Aliens

Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus

Traķu Vēstures muzejā glabājas pilsētiņu ieskaujošā Galves ezerā [1] atrastie eksponāti – divas akmens galvas, kas gan nevienā ekspozīcijā nav apskatāmas.

Traķu Vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs Ugņus Buivīds stāsta, ka krietna daļa muzeja eksponātu ir atrasti zemūdens arheoloģiskās izpētes laikā, bet šis, iespējams, unikālākais atradums, teju pirms 100 gadiem – 1923.gadā – ezera seklumā līdzās tagadējām Pils (liet. Pilies) un Pirts (liet. Pirties) salām ir gadījies zvejniekam, par kuru diemžēl nekas vairāk nav zināms. Nav arī zināms, kā viņam ienācis prātā šīs galvas neatstāt sev, par ko vēsturnieki ir ļoti pateicīgi. Tomēr viņiem nav precīzu atbilžu par šiem atradumiem – nedz, kā tās izgatavotas, nedz arī, cik sen. Jo analogu Lietuvā tām nekur nav.

“Pašas galvas ir samērā nelielas, ap 10 cm, izgatavotas no parasta akmens. Aci uzmetot, tās šķiet rupji apstrādātas, tomēr ieskatoties var saskatīt meistara centienus piešķirt akmenim dvēseliskumu. Viena galva ir ar plaši atvērtām acīm un smaidoša, bet otrai acis pievērtas, sejas izteiksme drūma, īgna.”

Antropomorfas figūras Lietuvā ir atrastas jau no neolīta – Sventājas un Kretona apmetnēs. Līdzīgas figūras ir arī Latvijas un Igaunijas arheoloģiskajos materiālos, taču šīs galvas atšķiras no neolīta laikmeta atradumiem: “Redzams, ka sejas panti ir daudz detalizētāki, attēloti pat mati. Neolīta izstrādājumi ir primitīvāki. Tā kā nav materiālu, ar ko salīdzināt, ir grūti noteikt, no kāda hronoloģiskā laikposma ir šīs galvas,” – atzīst U.Buivīds. Viņaprāt, šīs akmens galvas ir veidotas vēlāk par akmens laikmetu. To var saskatīt tieši pēc grebumu stila atšķirībām.

“Sliecos domāt, ka tie nav akmens laikmeta veidojumi. Protams, vajadzētu detalizētāku izpēti, bet tie varētu būt no XIII-XIV gs., jo uzskatu, ka galvas ir veidotas ar metāla instrumentiem. Pašas galvas ir pietiekami detalizētas – ir it kā uzacis, mati...”

“Trasoloģiskā izpēte vismaz parādītu, ar kādu instrumentu galvas ir izgatavotas. Ja galvas būtu atrastas kādā arheoloģiskajā slānī, varētu datēt pēc citiem atradumiem, bet tagad mēs pat nezinām, kādā kontekstā tās atrastas – zināms, tikai, ka ūdenī, seklumā.”

Tomēr U.Buivīds izsaka cerību, ka galvu atradums Galves ezerā nav nejaušība. “Paraugoties uz to atrašanas apkārtni, konteksts liecina, ka galvu atrašanās Galves ezerā nav nejaušība. Sakrīt jau pašu vārdu etimoloģija – “akmens galvas” un “Galves ezers.” Turklāt simboliski, ka Galves ezers ir daudzu leģendu apvīts, bet blakus esošās Pirts (liet. Pirties) salas nosaukums varētu būt cēlies no lietuviešu vārdiem perti – "pērt," "sist"; plakti – "šaustīt," "pukstēt" (piemēram, par sirdi), "pulsēt," "plandīties"; pliekti – "spēcīgi degt," "liesmot." Lietuviešu folklorā sastopams arī vārda "pirts” (liet.“pirtis”) skaidrojums, kas apzīmē mirušo sadedzināšanas vietu,” – piebilst arheologs.

Viņš uzver arī, ka blakus atrodas Raudu sala un Valko sala – tātad tuvējā vide rosina galvas saistīt ar senču reliģiskajiem rituāliem. Uz to norāda arī vairākas leģendas. “Stāsta, ka salas pilī, zem lielās zāles, mīt pēdējais Lietuvas lielais Krīvu Krīvs, kurš ziedo/upurē pagānu dieviem. Iespējams, šīs galvas ir ziedojums dievam – centieni glābt cilvēka dzīvību, ziedojot ezeram akmens galvas. Varbūt to var saistīt arī ar ūdens valdnieku, kurš sargā Galves vai citos ezeros esošo augu un dzīvnieku valsti.”

Arheologs atgādina arī leģendu, ka Galves ezers nevienu gadu neaizsalstot, kamēr nav paņēmis cilvēka dzīvību. Vai arī, ka ledus nenokūst, kamēr ezers nav dabūjis cilvēka upuri.

Šis ezers ir Lietuvas vēstures un vietējo iedzīvotāju sadzīves liecinieks. “To, ka Galves ezers un citi ezeri slēpj vēl daudzus neatbildētus jautājumus un noslēpumus, liecina arī citi atradumi, kas iegūti arheoloģiskās izpētes laikā: laivā [ieplūdušā ūdens izsmelšanai] lietojams koka kauss, koka laužņa daļa, XV gs. krāsns podiņi, tīkla atsvariņi, māla podi ir tikai neliela daļa no ezerā iegūtajiem atradumiem.”

Pašreizējā Pils salas ekspozīcijā ir aplūkojams unikāls XIII-XIV gs. zobens ar uzrakstu latīniski In nomine domini, kas nozīmē “Dieva vārdā.” Pirms vairāk nekā 20 gadiem (1997.–1998.g.) gan arheoloģiskajā izpētē tika meklēts kas cits – pāļi no tiltiem, kas veduši no tagadējās Karaīmu salas uz Pils salu un no pilsētas uz Karaīmu salu. “Pāļi tika atrasti gan minētajās vietās, gan arī no Karaīmu salas uz Baznīciņas salu, uz kuras atradies muižnieku mauzolejs. Ja pētījumi būtu bijuši plašāki, gan būtu atrasts ne tas vien...” Pašās XX gs. beigās veiktie zemūdens arheoloģijas pētījumi bija vieni no pirmajiem atjaunotajā neatkarīgajā Lietuvā. “Cik atceros, pētījumus veica arheologs Zenons Baubonis kopā ar Toruņas Kopernika universitātes arheologiem. Visi atradumi nodoti Traķu Vēstures muzejam” “Tie tika atrasti ap 50 cm biezās aļģu slānī, apauguši ar gliemežvākiem – labi saglabājušies, pat nebijis jāliek kopā no detaļām.”

Tolaik ļaudis par ekoloģiju nedomājuši – ja pods vairs labi neizskatījies vai tajā bijis caurums – metuši tik ūdenī. Dažus no atrastajiem priekšmetiem cilvēki varējuši pazaudēt arī peldot vai braucot ar laivu, un koka priekšmeti ūdenī labi saglabājas. Cerams, ka akmens galvu mīklu beidzot izdosies atminēt.

Lindas Lemhenas (saīsināts) tulkojums.

Piezīmes:
1. t.i. “galvas”; jo lietuviski galva nozīmē to pašu, ko mums, turklāt galvėti nozīmē “veidoties galvām” – tā mēdz teikt, piemēram, par kāpostiem, savukārt galvena ir linu pogaļa, magoņu galviņa u.tml.

Avots:
lrytas.lt

Raksts pārpublicēts no historia.lv