Aliens

Tollana

„Daudz kaimiņu vieta,” pēc cita nosaukuma Tule vai Toljana.

Atrašanās vieta. Atrodas 50 jūdzes uz ZR no Mehikas, Idalgo pavalstī, Tulas upes krastā. Tuvākā pilsētiņa Tula de Aljende apņem senpilsētu no visām pusēm.

Vēsture. Dibinājuši tolteki ap 700.g., pēc Teotivakānas atstāšanas (ir citas ziņas, ka IX gs. to dibinājis tolteku vadonis Miškoatls). Vēsture zināma no hronikas, kura ieguvusi nosaukumu „Kuauhtitlanas annāles.” Tajās teikts, ka Tollanā valdīja priesteru-valdnieku dinastija, kuri apgalvoja esam Ketcalkoatla pēcteči. Tie savam vārdam pievienoja arī dieva vārdu (līdzīgi kā Ēģiptē!). Daļa no priesteriem bija kareivji, citi pievērsās reliģijai. Indiāņu hronikas ir vienisprātis, ka X gs. beigās tā bijusi lieliskākā un plaukstošākā tolteku pilsēta. X gs. otrajā pusē valdīja Se Akatl Topilicin-Ketcalkoatls. Klintīs pie Tollanas iekalts valdnieka vārda un gadaskaitlis – m.ē. 968 gads. Viņa valdīšanas laikā izcēlās reliģiski motivēts konflikts. Tam par iemeslu bija priesteru daļas vēlme ieviest cilvēku upuri kara dieva pielabināšanai. 987.gadā valdnieks ar saviem piekritējiem pameta Tollanu, un, atkārtojot dieva Ketcalkoatla ceļu nonāca maiju Jukatanā.
Apmēram pēc 200 gadiem dabas stihiju un kaimiņu cilšu uzbrukumu rezultātā, valdnieks Uemaks-Ketcalkoatls pārliecināja toltekus atstāt pilsētu, pametot iedzīvi (pēc spāņu hronista Sahaguna). Tolteki apraka daudz vērtīgas lietas, kuras atrod vēl šobaltdien. 1168.gadā Tollana tika pamesta.
Jaunākie pētījumi Tollanas pamešanu saista ar ilgstošu sausuma periodu 897.-922.gadam, kas varētu būt stimulējošs, tomēr redzam, ka pilsēta pamesta vēlāk, un šī darbība sakritusi ar kādu vēlāku sausuma periodu no 1149.-1167.gadam.
Leģenda vēsta, ka pirmais acteku vadonis, redzēdams pilsētas drupas, rūgti raudājis.

Atklāšana un izpēte. Pirmais par Tollanas/Tules pilsētas eksistenci rakstīja acteku princis Ištlilšočitls, kas bija augsti izglītots un apguvis priesteru zināšanas. Pēc Meksikas pakļaušanas viņš sāka rakstīt savas tautas vēsturi, vadīdamies pēc sev zināmajiem nostāstiem.
Tomēr pilsētas atrašanās vieta nebija zināma. Pat līdzīga nosaukuma pilsētiņas Tules de Aljendes pastāvēšana uz ziemeļiem no Mehikas tā laika zinātniekiem neko nenozīmēja, jo tās tuvumā nebija nekādu drupu. Neviens arheologs pilsētas pastāvēšanai neticēja. 
Atklājējs - Dezirē Šarnē. Atklājis franču ceļotājs Dezirē Šarnē XIX gs. 80.gados, kuru vadīja galvenokārt mantrača intereses. Viņš nedaudz parakājās kādā pakalnā pilsētiņas tuvumā un uzgāja tajā indiāņu piramīdu. Zinātne no tā atkal neizdarīja nekādus secinājumus. Šarnē pameta Tuli un arī Ameriku, bet viņa atklājums tika aizmirsts. Iespējams, ka "aizmāršībai" par cēloni bija tas, ka Šarnē ar savu "dipolmātisko imunitāti" kalpoja kā izlūks toreizējam franču imperatoram Napoleonam III, kas ar Habsburgu Maksimiliāna palīdzību mēģināja sagrābt Meksiku. Pēc Napoleona III plānu izjukšanas Šarnē vēl vairākas reizes apmeklēja Meksiku arheoloģiskās izpētes nolūkos, nu gan par miljonāra Lorijara naudu. Viņš savulaik bijis viens no labākajiem amerikāņu arheoloģijas speciālistiem. Nav gan ziņu, ka vēlreiz būtu apmeklējis Tuli.
Pēc tam vēl esot bijuši Tules meklējumi visur kur, tikai ne šai vietā. 
Plaši izrakumi. Visas hronistu ziņas par Tuli apkopoja meksikānis Himeness Moreno.
Nopietnus izrakumus veicis cits meksikāņu arheologs Horhe R.Akosta tikai 1940.gadā. Izrakumi pierādīja, ka leģendārā Tollana ir atrasta un tikai vienas izrakumu sezonas laikā tika uzietas plašas pirmskolumba indiāņu pilsētas drupas. Atrakto pakalnu ar pilnām tiesībām sāka dēvēt par "Dārgumu pilsētu" (Cierro del Tesoro).
Vēlāk pētīja Misisipi universitātes arheologu ekspedīcija. 
Sausuma perioda pētījumi koku gada gredzenos. Tādus pētījumus veikuši deivids Stals un viņa meksikāņu kolēģis Hosē Villanuēva Diass. Meksikā ir tikai divas vietas, kur saglabājušies liela vecuma (tūkstošgadīgi) koki, analogi Kalifornijā augošajiem milzu kokiem. šo koku laba īpašība ir nepakļāvība trupri. Purvu cipresēm ir garas un tievas saknes, kas iesniedzaszemē ļoti dziļi. Tieši šī īpašība padara purvu cipreses par savdabīgu "koksnes hroniku." Sausuma gada gredzeni ir šauri un "koka hronika" precīzi parāda katra gada nokrišņu daudzumu.
Viena no tādām vietām ir Amelkas aiza. Uz Amelkas aizā augošo ciprešu stumbru gada gredzeniem abi rekonstruēja klimatiskos apstākļus reģionā  no 771.-2008.gadam. Šis pētījums esot parādījis, ka Centrālamerikas augsti attīstīto civilizāciju noriets gandrīz vienmēr precīzi sakrīt ar ilgstošiem sausuma periodiem. Ilgstošais sausuma periods Meksikas plakankalnē turpinājās no 897.-922.gadam kā arī no 1149.-1167.gadam. Vēl viens ilgstošs sausums noticis vēl vēlāk - 1514--1529.gadam.
Zinātnieki lēš, ka normālos klimatiskos apstākļos Tollanā varējuši iztikt ap 30 000 cilvēku. Bijusi izstrādāta irigācijas kanālu sistēma, kas kalpoja ražībai. 

Plānojums. Teotivakānas „mazā” kopija. Centrā bija sakrālā teritorija,kura stiepās jūdzi gar asi Z-D. Abās pusēs grupējas tempļi, kuri orientēti gar R-A asi. Asis nobīdītas tāpat kā Teotivakanā (ņemot vērā būvniecības laiku, tam nav nekādas jēgas!). 

Aplūkojamie objekti.

Tula Grande. Galvenais kulta komplekss. Stiepjas apmēram jūdzi uz dienvidiem no Observatorijas. Visas tā būves grupējas ap centrālo laukumu, kura vidū atrodas Altāris. Galvenais templis atrodas piecpakāpju piramīdas galotnē, laukuma austrumu malā. Rietumu malā – bumbas spēles laukums.

Observatorija. Atrodas uz galvenā kulta kompleksa ziemeļu robežas. No priekšas tā ir parasta pakāpju piramīda ar kāpnēm, taču aizmugurē – būvēta pusaplī.

El Tesoro piramīda. "Dārgums." Tās fasāde pavērsta pret Altāri. Horhe 40-jos gados veica izrakumus, atrada dažus zelta priekšmetus. Pēc tam strādnieki-indiāņi atteicās turpināt darbu, paziņodami, ka šī piramīda atrodas uz „zelta pamatiem.” Darbi tika pārtraukti un nekad vairs tur nav veikti.

Čūsku siena. Koatepantli. Šīs piramīdas reljefos attēlotas klaburčūskas, kas aprij skeletus. Šie skeleti simboliski attēlo kaujas laukā kritušos tolteku kareivjus, bet čūskas - tās savieno svētnīcas grīdu ar tās griestiem: zemes pasauli ar debesīm, kur dzīvo dievi.

„B” piramīda. (Citi nosaukumi: Ketcalkoatla piramīda, Mēness piramīda. Pakalna vietējais nosaukums – "Rīta Zvaigznes pavēlnieks" (Tlauiskalpantekutli)). Viena no divām pirmajām atklātajām piramīdām, šī atrodas vairāk uz ziemeļiem.
Venēras kultu tolteki bija pārņēmuši no saviem klejojošajiem ziemeļu kaimiņiem, kas tiem bija Miškoatla simbols.
Piramīdas aptuvenie izmēri ir 40x40 m, tai ir piecas pakāpes.
Piramīdas pakāpieni dekorēti krāsainām freskām un bareljefiem, pārsvarā ar Spalvainās Čūskas motīvu, arī jaguāriem un ērgļiem, kas ēd cilvēku sirdis. Ērgļi un jaguāri bijuši kādu tolteku kareivīgo klanu totēmi. Starp katru ērgļu pāri vienmēr attēlots arī Venēras simbols - atplesta čūskas rīkle, un tajā cilvēka galva. Atrastas divas akmens kolonnas. Diemžēl saglabājušies tikai daži fragmenti, arheologi uzskata, ka tās stāvējušas pie tempļa ieejas piramīdas galotnē.
Domājams, ka piramīdas virsotnē atradusies svētnīca.
Akosta saprata, ka kāds piramīdā bija racies jau pirms spāņu ierašanās. Šai vietā arheologi atrada veselu lērumu akmens detaļu: divu apaļu kolonnu daļas, četras kantainas kolonnas (domājams, tempļa jumta balsti), un slavenos atlantus – četras kolosālas 4,6 m figūras (laikam arī balstīja jumtu). Pēc izrakumiem, kuru laikā uzgāja veselas 8 tādas figūras, 4 no tām novietoja tempļa virsotnē.
Apsekojot piramīdas iekšpusi pēc attīrīšanas, arheologi konstatēja, ka iekšā atrodas vecāka piramīda. Tika atklāta akmens caurule, pagatavota no labi apstrādātiem cilindriskiem akmens posmiem. Tās iekšējais diametrs – 18 collas. Šī caurule novietota paralēli piramīdas sānu skaldnei un iet līdz pat piramīdas augšai. Tās funkcija nav skaidra, taču liek domāt par to, ka Tollanā notika minerālu rūpnieciska pārstrāde. Iespējams, ka iepriekšminētais ir kalnrūpniecības instruments.

Atradumi.
1. Akmens dzīvnieku figūras (koijoti, tīģeri).
2. Atlantu figūras. Tādas atrada 8 gabalas ieraktas zemē. 4 atrodas piramīdas virsotnē, bet citas 4 laikam kādā muzejā.
3. Čakmoola figūra. Gatavots no tumša bazalta. Atvere kreisajā plecā, kur liet upuru asinis.
4. Akmens kvadrātiskas kolonnas ar tolteku vadoņu attēliem (to rokās ir aļl-atļs).

Reliģisko upuru apbedījums – atrada 2007.gada pavasarī būvdarbu laikā celtnieki blakus Tollanai. Te apglabāti 24 Tlalokam upurēti bērni vecumā no 5 līdz 15 gadiem. Upurēšana notikusi laikā no 950.–1150.gadam. Pētījumos atklāts, ka šim dievam upurēti tūkstošiem cilvēku, taču līdz šim nebija pierādījumu, ka upurēti arī bērni. Uz kakla skriemeļiem kostatēti nažu iegriezumi. Starp skeletiem tika uzietas dieva Tlaloka figūriņas.
Izteikta hipotēze, ka tolteki upurējuši savus bērnus sausuma izraisīta bada dēļ. Tam par apliecinājumu ir gadugredzenu zīmējumi milzu ciprešu koksnē. 60 km uz dienvidiem no Tules, Amelkas aizā auga milzu cipreses - Taxodium mucronatum. 

Katrs no atlantiem sastāv no četriem fragmentiem, rūpīgi izveidotiem: 
Augšējā daļa – statujas galva, spalvu galvasrota, sastiprināta ar zvaigžņu ornamenta lentu. Ausis nosegtas ar pagarinātām plāksnītēm. Sejas vaibsti vāji akcentēti, tiem nevar piedēvēt konkrētas rases iezīmes, taču tie katrs ir individuāli.
Statuju ķermenis – sastāv no divām daļām. Augšējai daļai priekšā ir masīvs aizsargs tauriņa formā. Zemākajai daļai aizmugurē atrodas disks, kura centrā ir cilvēka seja. Pa malām neatšifrētas zīmes un, iespējams, divu savijušos čūsku vainags.
Apakšējā daļa – sandalēs apautas kājas. Roku aproces virs elkoņa, gurnauts, kuru notur lences. Uzskata, ka kreisajā rokā tie tur bultu kūli, bet labajā – plazmas pistoli (tādu kā izmantoja ASV presidentu tēlu iemūžināšanai Klinšu kalnos Džordžijas pavalstī. To sauc par „termo-džet”), pieturētu ar diviem pirkstiem. Šādu hipotēzi pirmais izvirzīja Džerardo Levets (Mision Fatal). Uz vienas no kvadrātiskajām kolonnām virs tolteku vadoņa attēla augšējā kreisajā stūrī attēlots cilvēks ar mugursomu (acetilēna balonu!?), kurš ar šo instrumentu griež akmeni. 
Apsekojot piramīdas iekšpusi pēc attīrīšanas, arheologi konstatēja, ka iekšā atrodas vecāka piramīda. Tika atklāta akmens caurule, pagatavota no labi apstrādātiem cilindriskiem akmens posmiem. Tās iekšējais diametrs – 18 collas. Šī caurule novietota paralēli piramīdas sānu skaldnei un iet līdz pat piramīdas augšai. Tās funkcija nav skaidra, taču liek domāt par to, ka Tollanā notika minerālu rūpnieciska pārstrāde. Iespējams, ka iepriekšminētais ir kalnrūpniecības instruments.

Saites.
Tolteki.