Aliens

Sīrijas Pilsoņu karš (2011.-patlaban)

Sīrijā karš notiek kopš 2011.gada, kad pret autoritārā prezidenta Bašara al Asada režīmu vērsti tautas protesti pārauga vardarbībā.
Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kas vēlas Asada gāšanu, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus pret grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.
Vairāk nekā 250 000 cilvēku ir gājuši bojā un miljons ievainoti. 11 miljoni pametuši savas mājas, no tiem vairāk nekā četri miljoni devušies uz ārzemēm.

Karojošās puses.
Kurdi. Kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF). Bruņota koalīcija, kuras lielākais grupējums ir kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG). Kara laikā ieguva kontroli pār plašām teritorijām Sīrijas ZA no Eifratas upes līdz Irākas robežai, no kurām ar amerikāņu palīdzību tie padzina Islāma Valsts kaujiniekus un izveidoja de facto neatkarīgu kurdu valsti.

2011.gads. Arī Sīrijā manifestēja tā sauktais "arābu pavasaris" - tolaik jau bija gāzti autoritārie režīmi Tunisijā un Ēģiptē, izraisījušās nekārtības Lībijā.
15.martā Sīrijas dienvidu pilsētā Derā notika mierīga demonstrācija, kuras dalībnieki prasīja atbrīvot skolēnus, kas bija arestēti par "pretvalstisku" grafiti zīmēšanu. Protesti pārsviedās arī uz citām Sīrijas pilsētām, to dalībnieki uzstājās pret Asada režīmu, prasot arī pilsoniskās brīvības.
Asads pret demonstrantiem nosūtīja karaspēku, tankus un lietoja kaujas ieročus. Asada "nagu maucēji" aizturēja tūkstošiem neapmierināto, spīdzināja tos, par daudziem nav nekādu ziņu. 
25.maijs. Šai dienā ģimenei atgrieza Hamzas Al Hatiba līķi, tas bija ar spīdzināšanas pēdām un sakropļots. Pēcāk viņš kļuva par Sīrijas sacelšanās simbolu.
Režīma represijas noveda pie tā, ka opozicionāri sāka ķerties pie ieročiem. Daudz dezertēja no Asada armijas, izveidojot Brīvās Sīrijas armiju u.d.c. bruņotus grupējumus.

2014.gads. Vislielākie asadītu teritoriālie zaudējumi notika Idlibas provincē, kurā pašu Idlibu pārņēma "Fatha armija," kas uzbrukumu turpināja "asadītu cietokšņa" Lazkijas virzienā. Maijā dumpinieki ieņēma Džizrešuguru un pārgāja uzbrukumā Habovasai. Septembrī režīms bija gandrīz pilnībā zaudējis Idlibas provinci - palikuši bija tikai šiītu apdzīvotie anklāvi Fua un Kafreija.
Par atbildi uz Fathas armijas panākumiem Idlibā un Gabā, irāņu ģenerālis Kasims Suleimans, lai novērstu Džurinas ciema sagrābšanu Gabas rajonā, te izvietoja 8000 irāņu karavīru. 
Оппозиционные источники передают, что численность иранских и проиранских сил на юге Алеппо доходит до десяти тысяч. Иранские силы так же играют активную роль в операциях на Туркмандагы, здесь их число доходит до трех тысяч.
Opozīcija veica arī virkni intensīvu operāciju Kuneitrā. Tā, piemēram, maijā no pilsētas tika padzīta Islāma valsts, bet oktobrī sāktajā uzbrukumā nodibināja kontroli pār vairākiem nozīmīgiem reģiona rajoniem.
21.maijā Islāma valsts kaujinieki ieņēma Palmīru un uz rieteņiem no tās esošās Mahinu un Karietenu. Islāma valsts varā pārgāja naftas atradnes Homsas apkārtnē.
Vasarā Islāma valsts kaujinieki aplenca un turēja aplenkumā Kobanas (Ainalaraba) pilsētu.
3.augustā IV kaujinieki sagrāba kurdu apdzīvoto Sindžāras pilsētu (kurdu nosaukums - Sendžāla).
Saskaņā ar 22.decembrī publicēto analītiskā centra IHS ziņojumu 2014.gada beigās Asada režīms kontrolēja tikai 16% valsts teritorijas.

2015.gads. Piektais gads šai pilsoņu karā iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pagrieziena punktiem - kurdu kaujinieku pāriešanu uzbrukumā un Krievijas iesaistīšanos konfliktā..
Pirmais no tiem bija kurdu pāriešana uzbrukumā ar amerikāņu tehnisko atbalstu. 25.janvārī Islāma valsts kaujinieki bija spiesti atkāpies no aplenktās Kobanas. Kurdu spēkus amerikāņi atbalstīja ar masīviem aviācijas uzbrukumiem. 15.jūnijā kurdi islāmistiem atkaroja Talabjadu, bet jūlija sākumā kurdu rokās krita Ainisa un Suluka Rakas provinces ziemeļos. Tādejādi 7 mēnešu cīņu laikā kurdi atkaroja Islāma valstij apmēram 2000 kvkm teritorijas un sāka apdraudēt islāmistu bastionu - Raku (Islāma valsts Sīrijas centrs). Tā kā vienlaikus tika veiktas pretislāmistu kaujas operācijas arī Irākā, tad vasaras beigās savus galvenos spēkus Islāma valsts pārdislocēja uz turieni, zaudēja Mosulas-Rakas ceļu, atstāja kurdiem Haseku (tajā bija iegājusi jūlijā) un 15.novembrī arī Holu pie Irākas robežas.
Krievijas iesaistīšanās karā. Oktobrī karā iesaistījas Krievija. V.Putins jau septembrī, otro reizi uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, deva zīmi par iespējamu militāru iejaukšanos. 30.septembrī krievi sāka bumbošanu, kas visvairāk bija vērsta pret t.s. mēreno opozīciju, nevis islāma valsti. Iesaistijās arī Irāna, kas asadītiem deva sauszemes spēkus - pārsvarā šiītu formējumus no Irānas, arī Afganistānas u.c. valstīm.
20.oktobra vakarā slepenā vizītē Maskavā ieradās Bašers el Asads.
Oktobrī intensīvi bombardēta tika Idliba, Hama, Homsa un Alepas ziemeļi. Sākot ar oktobra otro pusi un arī visu novembri intensīvi tika bombardēta opozīcijas teritorijas Alepas ziemeļos un dienvidos, Idlibas dienvidos un turkmaņu apdzīvotais Bairbudžakas rajons Lazkijā. Sīriešu opozīcija 15.decembrī paziņoja, ka laikā no 30.septembrīm līdz 1.nove,brim krievu bumbošanas bija gājuši bojā 583 cilvēki, tostarp 60 sievietes un 152 bērni.
Tomēr asadīti cieta teritoriālos zaudējumus arī šai gadā - uz dienvidiem no Damaskas Deras provincē. 2015.gada sākumā opozicionāri pārņēma Šeihmiskinas rajonu uz ziemeļiem no Deras, martā opozīcijas kontrolē nonāca Bursaešamas rajons uz austreņiem no Deras, aprīlī opozicionāri ieņēma Nasibas pilsētu pie robežas ar Jordāniju. 
5.novembrī par spīti krievu bumbošanām Brīvās Sīrijas armija ieņēma Morekas pilsētu uz ziemeļiem no Hamas, kas atradās uz stratēģiski svarīgās šosejas starp dienvidiem un ziemeļiem. Tas bija liels trieciens krievu politikai.
12.novembra vakarā 3 bruņotas islāmistu apmēram 8 cilvēku sastāvā grupas sarīkoja sprādzienus un apšaudes Parīzes stadionā, koncertzālē u.c. vietās. Terora aktu rezultātā gāja bojā ap 130, un ievainoti tika vēl ap 300 cilvēkiem.
13.novembrī tika paziņots, ka kurdu pešmerges spēki ar ASV aviācijas atbalstu atguvuši Sindžāras pilsētu Irākā, kura atradās IV kontrolē kopš pagājušā gada 3.augusta. Islāmistu grupējums Daesh, kura rokās atradās pilsēta, nav izrādījis kaut cik nopietnu pretošanos. Pilsētai ir svarīga stratēģiska nozīme, jo atrodas uz ceļa, kas savieno Mosulu (IV kontrolē Irākā) ar Raku (Sīrijā, IV galvaspilsēta). Līdz ar Sindžāras ieņemšanu IV tagad ir sadalīta divās daļās.
Tikmēr novembra pēdējā dekādē Asada spēki ar krievu un irāņu atbalstu nikni uzbruka Sīrijas turkmēņu (turku?) pozīcījām Kučdaga kalnā un apkārtnē. Sašutuma demonstrācijas Turcijā.
Incidents ar turku notriekto lidmašīnu. 24.novembrī turku pretgaisa aizsardzības spēki notrieca krievu kaujas lidmašīnu, kas Turkmana kalna rajonā bija ielidojusi Turcijas teritorijā. Krievija uz to asi reaģēja un, lai ieriebtu turkiem, sāka militāri atbalstīt gan kurdus, gan Islāma valsti. Mērķis bija pārņemt teritorijas koridorā starp Alepu un Turcijas robežu.
Ar krievu atbalstu uzbrukumu no rietumos esošā Afrinas apgabala sāka kurdi, bet no austreņiem - islāmisti, kuriem izdevās pietuvoties Azazas pilsētai (uz Sīrijas un Turcijas robežas) 5 km attālumā. Kurdu pārstāvji tikās ar krieviem Maskavā un Parīzē, pēc tam līdz ar oktobra sākumu krievi realizēja visai īpatnēju sadarbību, atbalstot kurdus kaujas laikā. Piemēram, 2.decembrī krievu transporta lidmašīna kurdiem nometa 5 t munīcijas Šeihmaksudas rajonā (kurdu kontrolētais Alepas pilsētas ziemeļu rajons).
Decembrī ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par asadītu režīma un dumpinieku sarunām.
Krievu palīdzība no gaisa gan piespieda opozīciju pāriet aizsardzībā, tomēr vieglu uzvaru pār to nebija un opozīcija lielā mērā saglabāja savus teritoriālos ieguvumus. Tikmēr islāma valsts vispār neatkāpās no savām pozīcijām. Asada sauszemes karaspēkam ar krievu gaisa atbalstu izdevās nodibināt kontroli pār Hantumanu, Aisas pakalnu, Hadiru, Abtinu, Šagijledu, bainu un desmitiem citu ciemu un fermu Alepas dienvido. Tāpat arī režīms atguva kontroli pār Foro, Bahsas un Mansūras ciemiem Gabas ielejā. Tikmēr opozīcija ieņēma Atšanas un Kefernabudas ciemus un stratēģiski svarīgo Moreku.
Šā gada laikā lēš, ka ap 350 000 sīriešu bēgļu nonākuši Eiropā.

2016.gads. Krievi turpināja masīvas bumbošanas, nerēķinoties ne ar ko. Latākijas provinces ziemeļos pie Turcijas robežas asadīti ar krievu aviācijas un instruktoru palīdzību Akrada un Turkmana kalnu rajonos janvāra beigās bija ieņēmuši jau 2/3 teritorijas
Šeihmiskinas ieņemšana. 28.janvārī pēc mēneša uzbrukuma ar krievu aviācijas palīdzību Asada armija ar irāņu un hisballahiešu atbalstu beidzot ieņēma stratēģiski svarīgo Šeihmiskinas pilsētu (nemiernieki to sagrāba 2015.gada sākumā). Šī asadītu militārā uzvara bija pirmā valsts dienvidos kopš kara sākuma. Pilsētu aizstāvēja ap 2000 islāmistu organizāciju kaujinieku. Tagad stipri apgrūtināta būs nemiernieku apgāde Damaskas austrumos - Gutas priekšpilsētā.
Asadītu un to sabiedroto spēki uz neilgu laiku realizēja Alepas austreņu daļas aplenkumu, pārgriežot tā saukto Kastello ceļu - vienīgo nemiernieku apgādes artēriju Alepai.
1.augustā nemiernieki virs Sīrijas ZR pilsētas Serakabas notrieca krievu helikopteri ar 5 militāristiem - tie visi gāja bojā. Atriebjoties krievi nometa konteinerus ar toksisku gāzi, visdrīzāk hloru.
6.augustā kurdu kaujinieki paziņoja, ka beidzot salauzta IV kaujinieku pretestība Manbidžā un pilsēta ieņemta. Tai pat dienā nemiernieki paziņoja, ka beidzot pārrauts asadītu/irāņ/hisbollu/veiktais Alepas austrumdaļas aplenkums, ieņemot artilērijas skolu un GKS bāzi Alepas DR, nogalināts sīriešu ģenerālis un augsta ranga hisballahu komandieris.
2016.gadā kurdu spēki ar amerikāņu gaisa un materiālo atbastu atņēma daudz teritorijas Islāma valstij Sīrijā.

2018.gads. Panākta vienošanās starp Turciju un Asada koalīciju par spriedzes deeskalēšanu Idlibas provincē.

2019.gads. Oktobrī ASV prezidents D.Tramps pieņēma lēmumu izvest amerikāņu karavīrus no kurdu pārvaldītās teritorijas Sīrijas ziemeļos un austreņos. 2019.gada 7.oktobrī sākās amerikāņu karavīru izvešana no kurdu teritorijām Sīrijas ZA. Tūdaļ pat pēc Turcijas prezidenta Erdogana pavēles Ziemeļsīrijā iebruka turku armija.
Asadīti ar Irānas un Krievijas atbalstu sāka uzbrukumu Idlibā pret sunnītu nemierniekiem. Visai īsā laikā tiem izdevās ieņemt vairāk kā 1500 kvkm lielu teritoriju, ieskaitot Damaskas-Alepas šoseju M5. Frontes līnija tika atvirzīta arī no Alepas rieteņu nomalēm, kas ļāva normalizēt dzīvi šai pilsētā.
Maskavā bez rezultātiem oslēdzās turku-krievu sarunas par situācijas noregulēšanu Idlibas provincē. Turcijas prezidents Erdogans paziņoja par gatavību sākt militāru operāciju pret Asada režīmu.

2020.gads. Šā gada marta sākumā Erdogans tikās ar Putinu Maskavā, kur noslēdza pamieru. Līdz ar to beidzies krievu-asadītu-irāņu uzbrukums Idlibas provincē. Lai gan tā laikā turki parādīja savu militāro pārākumu pār asadītu koalīciju, tomēr galu galā Erdogans piekrita sakāvnieciskam mieram - asadītu kontrolē nonāca ap 40% nemiernieku kontrolētās Idibas provinces teritorijas, ieskaitot stratēģisko Damaskas-Alepas autoceļu un Sarekibas pilsētu uz tās. 

Zaudējumi. Lielbritānijā esošā sīriešu organizācija Syrian Observatory for Human Rights 2021.gada vasaras sākuma paziņoja, ka karā kopš 2011.gada bojā gājuši 494 438 cilvēki, no tiem 159 774 civiliedzīvotāji. 57 567 cilvēki zaudējuši dzīvību valsts cietumos un aizturēšanas centros.

Saites.
Sīrija.