Skotijas karaļi (843.-1603.g.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Skotijas valdnieki, kuru valdīšana, pēc pašu skotu apgalvotā, iesniedzas 2000 gadu senā pagātnē. Skotijas karaļu relikvijas izstādītas Edinburgas pilī.
Fērguss Makērks ???
Biogrāfija. Apvienoja Īriju un Skotiju vienā karalistē.
Kenets I (~843.-858.g.). Kenneth I MacAlpin. Laikam pirmais skotu karalis.
Dzīvesgājums. IX gs. vidū iekaroja piktu karaļvalsti, tādejādi savā varā apvienojot piktus un skotus.
Donalds I (858.-862.g.). Donald I.
Konstantīns I (862.-877.g.). Constantine I.
Eds (877.-878.g.). Aed.
Očaids (878.-889.g.). Eochaid/Giric.
Donalds II (889.-900.g.). Donald II.
Konstantīns II (900.-943.g.). Constantine II. Pazīstams arī pēc ģēļu vārda Alba.
(927.-952.g.).
Biogrāfija. Viens no agrīnajiem skotu karaļiem. Viņa valdīšanas laiks, tāpat arī kā viņa prieksteču, bija iezīmēts ar Britānijas un Īrijas, daļēji arī Uí Ímair, vikingu ķēniņu aktivitātēm.
Konstantīna II valdīšanas laikā dienvidu karaļvalstu Veseksas un Mersijas (vēlāk Anglijas karaļvalsts) ietekme izpletās uz ziemeļiem līdz pat Nortumbrijas karaļvalstīm. Lai gan iesākumā stājās aliansē ar saviem dienvidu kaimiņiem pret vikingiem, ar laiku tomēr nonāca ar tiem konfliktā.
King Æthelstan secured Constantine's submission in 927 and 934, but the two again fought when Constantine, allied with the Strathclyde Britons and the Viking king of Dublin, invaded Æthelstan's kingdom in 937, only to be defeated at the great battle of Brunanburh. In 943 Constantine abdicated the throne and retired to the Céli Dé monastery of St Andrews where he died in 952. His reign of 43 years, exceeded in Scotland only by that of King William the Lion before the Union of the Crowns in 1603, is believed to have played a defining part in the gaelicisation of Pictland in which his patronage of the Irish Céli Dé monastic reformers was a significant factor.
Konstantīna II valdīšanas laikā pirmo reizi vārdi "skoti" (Scots) un "Skotija" (Scotland) (vecangļu - Scottas, Scotland) tika lietoti mūsdienu Skotijas teritorijas un tās iedzīvotāju apzīmēšanai.
Malkolms I (943.-954.g.). Malcolm I.
Indulfs (954.-962.g.). Indulf.
Dubs (962.-966.g.). Dubh.
Kulens (966.-971.g.). Culen.
Kenets II (971.-995.g.). Kenneth II.
Konstantīns III (995.-997.g.). Constantine III.
Kenets III (997.-1005.g.). Kenneth III.
Malkolms II (1005.-1034.g.). Malcolm III.
Dzīvesgājums. 1018.gadā sakāva angļus kaujā pie Karhemas un pievienoja saviem valdījumiem Lotiānu DA.
Dunkans I (1034.-1040.g.). Duncan I.
Makbets (1040.-1057.g.).
Lutahs (1057.-1058.g.). Lutach.
Malkolms III (1058.-1093.g.). Malcolm III.
Dzīvesgājums. Atzina sevi par Anglijas karaļa Vilhelma II Iekarotāja vasali.
Donalds III Bans (1093.-1094.g.). Donald III Ban.
Dunkans II (1094.g.). Duncan II.
Donalds III Bans (1094.-1097.g.). Donald III Ban.
Edgars (1097.-1107.g.). Edgar.
Aleksandrs I (1107.-1124.g.). Alexander I.
Dāvids I (1124.-1153.g.). David I.
Malkolms IV (1153.-1165.g.). Malcolm IV. The Maiden.
Viljams I (1165.-1214.g.). William I. The Lion.
Aleksandrs II (1214.-1249.g.). Alexander II.
Aleksandrs III (1249.-1286.g.). Alexander III.
Margarita (1286.-1290.g.). Margaret.
Nezināms periods (1290.-1292.g.).
Džons I Baliols (1292.-1296.g.). John I Balliol.
Nezināms periods (1296.-1306.g.).
Roberts I Brjūss (1306.-1329.g.?). Robert I.
Dzīvesgājums. Slavenākais no skotu monarhiem.
1306.gadā Roberts Brjūss pacēla sacelšanos pret angļiem un tika pasludināts par karali Robertu I. Vadīja cīņu pret angļu invāziju.
1314.gada 24.jūnijā (vai 25.jūnijā?) pie Banokbērnas skoti sakāva angļu armiju (tā bija lielākā angļu armija, kas līdz šim bija iebrukusi Skotijā) tik pamatīgi, ka uz veseliem 100 gadiem nodrošināja savas valsts neatkarību. Pēc tam karadarbība norisinājās jau Anglijas ziemeļos.
1315.gadā Roberts I atbalstīja sacelšanos pret angļiem, kas bija sākusies Īrijā.
1322.gadā angļi atkal iebruka Skotijā, taču arī šis karagājiens beidzās neveiksmīgi.
1323.gada pavasarī Anglija noslēdza pamieru ar Skotiju un atzina Robertu I par Skotijas karali.
1328.gada septembrī Northemptonā abas puses noslēdza miera līgumu. Saskaņā ar to Anglija bija spiesta atzīt Skotijas neatkarību. Tomēr angļu lordi, kas jau iepriekš bija saņēmuši zemes īpašumus Skotijā, tos saglabāja.
Labi izturējās pret templiešiem, daži viņa ģimenes locekļi bija ordeņa dalībnieki. Ignorēja pāvesta bullu par templiešu iznīcināšanu: arestēja tikai divus bruņiniekus, bet pārējiem pavēlēja sēdēt klusu un nepiesaistīt uzmanību. Par to tika ekskomunicēts, kā arī sanīdās ar Francijas karali Filipu IV.
Stjuartu dinastija ( 1371.-1714.g.). To dibināja Roberts II un tā valdīja Skotijā nākamos 300 gadus.
Roberts II (1371.-1390.g.). Robert II. Pirmais stjuartu dinastijas karalis.
te vēl ir karaļi starpā
Džeimss III (1460.-1488.g.). Jēkabs? James III. Dēls - Džeimss IV.
Džeimss IV (1488.-1513.g.). James IV. Tēvs - Džeimss III.
Džeimss V (1513.-1542.g.). James V.
Marija Stjuarte (1543.-1587.g.).
Radniecība. Māsa - Elizabete I, Anglijas karaliene.
Biogrāfija. kronēta 1543.gadā tikai 9 mēnešus veca. Drīz pēc tam to aizsūtīja uz Franciju drošības apsvērumu dēļ.
Jau 1589.gadā angļu galma astrologs Džons Dī karalienei Elizabetei pareģoja Skotijas karalienes Marijas Stjuartes nāvi. Tā arī notika – 1587.gadā pēc tās pašas Elizabetes I pavēles tai nocirta galvu.
Nospiedums civilizācijā. F.Šillera luga "Marija Stjuarte."
1603.gadā pēc Anglijas karalienes Elizabetes I nāves Skotija un Anglija vienojās, ka tajās valdīs viens un tas pats karalis vai karaliene. Taču citādi katra no valstīm dzīvoja savu dzīvi, katrai bija savs parlaments un valdība, kas lēma gan par nodokļiem, gan citiem svarīgiem jautājumiem, uz valstu robežām darbojās muitas punkti. Par pirmo tādu kopējo Lielbritānijas karali kļuva Skotijas karalis Jēkabs VI - kopējā Anglijas un Skotijas tronī to sāka dēvēt par Džeimsu I.
Jēkabs VI (1567-1625.g.). Tas pats Anglijas karalis Džeimss I (1603.-1625.g.). Pēdējais atsevišķās Skotijas karalis.
Kārlis II (1649.-1651.g.). Arī Skotijas karalis, arī Anglijas karalis 1660.-1685.gados.
Saites.
Skoti.
